Attēlā: applūdis mājas pagalms un ūdenī slīkstoši ziedu krūmi.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Ja pieder īpašums, ir kredīts, brauc ar auto, ceļo, izmanto veselības aprūpi, apdrošināšana var noderēt, lai kompensētu finansiālos zaudējumus dažādu negadījumu dēļ. Šajā skaidrojumā kopā ar Latvijas Banku un Latvijas Apdrošināšanas asociāciju analizējam, kādas ir apdrošināšanas ņēmēja tiesības iepazīties ar informāciju pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas un kas piedāvājumos būtu jāņem vērā, lai saprastu, kura polise ir vispiemērotākā.
Galvenais apdrošināšanas pakalpojumu speciālais likums ir Apdrošināšanas līguma likums, kura mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas līgumā iesaistīto personu iespēju īstenot un aizsargāt savas tiesības. Tas regulē apdrošināšanas līguma noteikumus, līguma noslēgšanas un izbeigšanas kārtību, apdrošināšanas atlīdzības lēmuma pieņemšanas un izmaksas noteikumus, apdrošinātāja un apdrošināšanas līgumā iesaistīto personu tiesības un pienākumus, kas izriet no apdrošināšanas līguma.
Savukārt Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums nosaka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas sākšanu un veikšanu.
Apdrošināšana var būt gan brīvprātīga, gan obligāta, ja tas paredzēts likumā. Piemēram, visiem transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, jābūt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības (OCTA) obligātajai apdrošināšanai. Speciālais likums par OCTA apdrošināšanu ir Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums.
Pārējiem apdrošināšanas veidiem nav speciālo normatīvo aktu. Taču vairāku nozaru normatīvajās prasībās ir noteikta obligāta profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, piemēram, ārpakalpojumu grāmatveža apdrošināšana paredzēta Grāmatvedības likumā.
Apdrošināšanā izšķir dzīvības apdrošināšanu (ar un bez uzkrājuma), nedzīvības apdrošināšanu (ietver īpašuma apdrošināšanu, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu un nelaimes gadījumu apdrošināšanu), kredītsaistību apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu un obligāto apdrošināšanu.
Lai saprastu, kas jāņem vērā, iegādājoties polisi, Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) ir izstrādājusi apdrošināšanas ābeci “Kas tev jāzina par apdrošināšanu” un ceļa kartes deviņiem apdrošināšanas veidiem – īpašuma, brīvprātīgajai sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanai (KASKO), OCTA, nelaimes gadījumu, veselības, ceļojumu, mūža pensijas apdrošināšanai, kā arī dzīvības apdrošināšanai ar un bez uzkrājuma katram apdrošināšanas veidam. Tajās soli pa solim izklāstīts, kas jāņem vērā, iegādājoties polisi. Ābece un ceļa kartes pieejamas šeit.
|
|
Lai saprastu, ar kuru apdrošināšanas kompāniju slēgt līgumu noteiktā apdrošināšanas veidā, ieteicams salīdzināt vairākus apdrošināšanas piedāvājumus. Jāpievērš uzmanība ne tikai cenai, bet arī nosacījumiem, piemēram, pašriskam jeb summai, kas nelaimes gadījumā būs jāsedz pašam, un apdrošināšanas prēmijai – klienta maksājumam par apdrošināšanu.
|
Kādu informāciju pirms līguma slēgšanas var saņemt no apdrošinātāja? Vispirms apdrošinātājs noskaidros individuālās prasības un vajadzības – ko ir plānots apdrošināt, pret kādiem riskiem, kāda būs apdrošinājuma summa, varbūt ir īpašas vēlmes, vai dzīvoklim/mājai raksturīgas specifiskas lietas, piemēram, saules paneļi, iebūvēts kamīns.
Tad apdrošinātājs sagatavos piedāvājumu (apdrošināšanas polises melnrakstu), kurā būs norādīti visi galvenie apdrošināšanas aspekti, proti, kādi riski ir apdrošināti, kādi ir izņēmumi, kāda ir apdrošinājuma summa, apdrošināšanas prēmija – cena par apdrošināšanas iegādi, pašriska apmērs u. c.
Kopā ar piedāvājumu tiks saņemti arī apdrošināšanas līguma noteikumi, kuros paredzēti detalizētāki līguma nosacījumi, tiesības, pienākumi, un produkta pamatinformācijas dokumenti. Respektīvi, tā ir vispārīga informācija par produktu, lai to vienkāršāk novērtēt un savstarpēji salīdzināt.
Pirms apdrošināšanas līguma parakstīšanas vajadzētu rūpīgi izlasīt un iepazīties ar dokumentiem, kā arī pārliecināties, vai izvēlētā apdrošināšanas polise sedz nepieciešamos riskus. Piemēram, īpašuma apdrošināšanā, ja dzīvo privātmājā pie upes, ir vērts to apdrošināt pret plūdiem.
Dzīvojot daudzdzīvokļu mājā, noderēs apdrošināšana pret to, ka augšējā stāva kaimiņi negadījuma dēļ var applūdināt dzīvokli. Tādā gadījumā jāskatās, vai polises segumā ir iekļauts arī nokrišņu ūdens, jo daudziem apdrošinātājiem tas ir izņēmums. Savukārt, ja īpašumā ir pagrabstāvs, jālūko, vai polisē ietverti lietavu radītie plūdi, kas var applūdināt īpašumu.
Tāpat jāpievērš uzmanība, kādas dabas stihijas polise atlīdzinās, tas ir, kāda cēloņa plūdus, kāda ātruma vēju vētrā, kāda biezuma sniega segu utt.
Visbiežāk īpašumu apdrošina pret šādiem riskiem:
Dzīvības apdrošināšanā risks, pret kuru apdrošinās, ir nāve. Iespējams papildus pievienot arī nelaimes gadījumu un kritisko slimību apdrošināšanu – tad riski būs arī traumas, invaliditāte, kritiskās slimības.
Apdrošināšanas līguma likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka apdrošināšanas līgums sastāv no apdrošināšanas polises, apdrošināšanas līguma noteikumiem, kā arī visiem šā līguma grozījumiem un papildinājumiem, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā.
Savukārt minētā panta ceturtajā daļā paredzēts, ka apdrošināšanas polisē, kuru izsniedz apdrošinājuma ņēmējam – fiziskajai personai –, norāda visus apdrošināšanas līguma noteikumos ietvertos apdrošināmos riskus, atzīmējot apdrošinātos un neapdrošinātos riskus. Neapdrošinātie riski ir tādi, kas iekļauti apdrošināšanas līguma noteikumos, bet apdrošinājuma ņēmējs nav izvēlējies tos apdrošināt.
Izmaiņas ieviestas ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 12. decembrī. Turpretī 19. panta ceturtā daļa stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Grozījumi ieviesti ar mērķi klientam labāk izprast, kāds ir viss risku kopums, un apzināties, ko viņš ir izvēlējies un kādi riski vēl pastāv, kurus klients nav apdrošinājis.
Attiecībā uz klientu motivāciju apdrošināt vai neapdrošināt konkrētus riskus, iespējams, bieži vien tiek ņemta vērā cena, tādējādi apdrošinot tikai “ķeksīša pēc”, bet nepievēršot uzmanību tam, ka nav iekļauti riski, kas patiešām ir aktuāli.
|
Apdrošināšanas polisi un līguma noteikumus apdrošinātājs var izsniegt gan elektroniski (visbiežāk nosūtot uz e-pasta adresi), gan izdrukātā veidā (papīra formātā). Ja līgums tiek slēgts attālināti (interneta vietnē, telefonsarunā), tad dokumentus apdrošinātājs nosūta elektroniski. Savukārt, ja līgumu slēdz klātienē, klients var izvēlēties dokumentus saņemt arī izdrukātā veidā.
Ja polise pazaudēta, klientam ir tiesības saņemt tās dublikātu vai kopiju. Tādā gadījumā jāvēršas pie sava apdrošinātāja, kurš līguma kopiju attiecīgi nosūtīs uz e-pasta adresi vai izdrukās papīra formātā. Par dublikāta izgatavošanu apdrošinātājs ir tiesīgs piemērot atsevišķu samaksu, kas ir samērīga dublikāta izgatavošanas izmaksām.
Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā un grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 12. decembrī, noteic, ka apdrošināšanas līgumu noteikumu saturs fiziskajām personām jāsagatavo vienkāršajā valodā.
Saskaņā ar pārejas noteikumiem vienkāršās valodas prasības nelaimes gadījumu, sauszemes transporta, īpašuma un palīdzības apdrošināšanas līgumiem attiecināmas no 2027. gada 1. janvāra, bet pārējiem apdrošināšanas līgumiem – no 2028. gada 1. janvāra.
|
|
Otrajā skaidrojuma daļā par to, kā jārīkojas, ja iestājies apdrošināšanas gadījums, un vai ir iespējams grozīt vai pārtraukt apdrošināšanas līgumu.
