Slēgtajos ārvalstu rezidentu un juridisko personu kontos esošie līdzekļi varētu kļūt piekritīgi valstij

Finanšu pakalpojumu sniegšanai piemērojams Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Attiecīgi arī kontu slēgšanai tiek piemēroti minētā likuma nosacījumi, tāpat aktuāls ir Kredītiestāžu likuma regulējums.

Atsevišķos gadījumos jautājums par kontu slēgšanu tiek regulēts arī citos likumos, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā.

Jāizvērtē klienta riska līmenis

Atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumi neatšķiras atkarībā no tā, vai maksājumu pakalpojumu saņēmējs ir fiziskā persona – rezidents vai nerezidents.

Tomēr finanšu pakalpojumu sniegšanā jāizvērtē konkrētā finanšu pakalpojuma riska līmenis. Tādējādi klienta riska līmenis var atšķirties, ņemot vērā, vai fiziskā persona ir rezidents vai nerezidents.

Tiek prezumēts, ka fiziskajai personai, kas ir rezidents, ir zemāks riska līmenis, jo pastāv lielākas iespējas iegūt klienta izpētei nepieciešamo informāciju no valsts reģistriem.

Var slēgt jebkuru no kontiem

Finanšu iestādēs tiek atvērti dažādi konti – norēķinu konti, pamatkonti, krājkonti, darījuma konti, vērtspapīru un ieguldījumu konti u. c. Katram no minētajiem kontiem ir savs mērķis.

Norēķinu kontam ir līdzekļu maksāšanas funkcija. Pamatkonta mērķis ir nodrošināt piekļuvi finanšu pakalpojumiem sociāli neaizsargātām personām. Darījumu konti tiek atvērti noteiktu darījumu izpildei, piemēram, nekustamā īpašuma iegādei. Vērtspapīru konti nodrošina darījumus ar vērtspapīriem. Savukārt ieguldījumu konts tiek izmantots ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai un ienākumu no kapitāla vairošanai ilgtermiņā.

Saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 67. panta pirmajā daļā noteikto klients var iniciēt darījuma attiecību izbeigšanu, izbeidzot pušu starpā noslēgto standartlīgumu tajā norādītajā kārtībā. Šāds regulējums ir paredzēts tad, kad klients pēc savas iniciatīvas vēlas izbeigt darījuma attiecības ar kredītiestādi.

Kad banka slēdz kontu 

Kādos gadījumos banka slēdz klienta kontu? Situācijas, kad tiek slēgts klienta konts, var būt dažādas, tostarp:

• ierosināts kriminālprocess, piemēram, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, krāpšanu;
• klientam piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas;
• kredītiestādei netiek sniegta informācija atbilstošai klientu izpētes veikšanai;
• pārkāpts pušu starpā noslēgtais līgums u. c.

Ņemot vērā, vai tas ir vispārējs gadījums, kad līdzekļi ir iesaldēti saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu, vai tiem ir uzlikts arests atbilstoši Kriminālprocesa likuma regulējumam, vai uz tiem vērsta piedziņa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bankas rīcība būs atšķirīga.

NILLTPFN likuma 28. pantā paredzēts, ka gadījumā, ja kredītiestāde neiegūst šajā likumā noteikto klientu izpētes prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas ļauj veikt pārbaudi pēc būtības (tai skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem), tā izbeidz darījuma attiecības ar klientu.

Ja konts ir slēgts ar atlikumu atbilstoši Kontu reģistra likuma 5. panta 2.¹ daļā noteiktajam, pēc tā slēgšanas tiek izdarīta atzīme pie konta.

Ja nepieprasīs piecus gadus, piekritīs valstij

Patlaban Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešajam lasījumam tiek skatīti grozījumi NILLTPFN likumā, kurus iesniegusi Tieslietu ministrija (TM). Tie paredzētu: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pēc savas iniciatīvas ir izbeigusi darījuma attiecības ar klientu – ārvalstu rezidentu un juridisko personu – un pēc konta slēgšanas tās rīcībā paliek klienta līdzekļi, bet klients piecu gadu laikā no darījuma attiecību izbeigšanas nav izmantojis NILLTPFN likuma 43. panta otrajā daļā noteiktās tiesības,* klients zaudē prasījuma tiesības uz attiecīgajiem līdzekļiem un tie atzīstami par bezīpašnieka mantu un piekrīt valstij.

Gadījumā, kad finanšu līdzekļus, kas ilgstoši netiek pieprasīti, rosināts darīt piekritīgus valstij, runa ir par konta slēgšanu, kam ir maksāšanas funkcijas.

Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums par piecu gadu noilguma termiņu ir analogs finanšu sektorā jau ieviestajām normām Noguldījumu garantiju likumā un Kredītiestāžu likumā.

Kāds ir pašreizējais regulējums

Esošais regulējums paredz klienta tiesības rīkoties ar līdzekļiem pēc darījuma attiecību izbeigšanas, proti, pieprasīt to pārskaitīšanu uz citu kontu vai saņemt tos skaidrā naudā. Tomēr minētais neparedz risinājumu situācijās, kad klients šīs tiesības ilgstoši neizmanto, norādīts Tieslietu ministrijas vēstulē, kurā tā pamato savu priekšlikumu.

Līdz ar to praksē veidojas tiesiski nenoteikta situācija, kad kredītiestāžu rīcībā paliek klientu līdzekļi, par kuriem netiek izrādīta nekāda interese, radot gan administratīvo slogu finanšu iestādēm, gan riskus finanšu sistēmas caurskatāmībai.

Priekšlikums darīt valstij piekritīgus slēgto kontu finanšu līdzekļus neattiektos uz Latvijas rezidentiem, kuri ir fiziskās personas, kā arī iesaldētiem, arestētiem vai piedziņai pakļautiem līdzekļiem.

Līdzekļus varētu izmantot bērnu un jauniešu atbalstam

Tieslietu ministrijas ieskatā ilgstoši nepieprasītos līdzekļus varētu izmantot sabiedrībai svarīgu funkciju finansēšanai, tostarp atbalstam bērniem un jauniešiem, kuri jau agrīnā vecumā nonākuši konfliktā ar likumu.

Valdība Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidi atbalstīja jau 2024. gadā, taču finansējums līdz šim nav atrasts. Māju potenciāli varētu izveidot bijušā Brasas cietuma teritorijā. Tā būtu droša un profesionāla atbalsta vide bērniem un jauniešiem ar smagām uzvedības grūtībām, kuriem līdzšinējā palīdzība nav bijusi pietiekama. Tur viņi saņemtu individuāli pielāgotu rehabilitāciju, uzvedības korekciju un speciālistu atbalstu, lai apturētu problēmu padziļināšanos un dotu iespēju mainīt turpmāko dzīves ceļu. Mājas izveidei nepieciešami aptuveni 11,93 miljoni eiro.

Glabājas gandrīz 27 miljoni eiro

Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas sniegto informāciju 2025. gada sākumā Latvijas kredītiestādēs bija 39 136 slēgti konti, kuros kopumā atradās aptuveni 26,8 miljoni eiro. Precīzs līdzekļu apjoms, kas varētu kļūt piekritīgs valstij, patlaban nav nosakāms, jo klientiem tiktu saglabāta iespēja pieprasīt naudu.

Asociācijas rīcībā nav jaunāku datu par finanšu līdzekļiem slēgtajos kontos.