Attēlā: 100 eiro banknotes tuvplānā.
FOTO: Magnific.com.
Ja kādu iemeslu dēļ kredītiestādei vai krājaizdevu sabiedrībai iestājas noguldījumu nepieejamība, katram noguldītājam pienākas garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro vienā finanšu iestādē neatkarīgi no kontu skaita. LV portāls sadarbībā ar Latvijas Banku skaidro, uz kādiem noguldījumiem tas attiecas un kā sistēma darbojas.
Noguldījumu garantiju sistēma Latvijā darbojas kopš 1998. gada, kad stājās spēkā Noguldījumu garantiju likums1 un tika izveidots Noguldījumu garantiju fonds.
2015. gadā stājās spēkā jauns Noguldījumu garantiju likums, ar kuru Latvijas normatīvajā regulējumā tika pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvas 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (Direktīva 2014/49/ES) prasības, tādējādi nodrošinot vienotas Eiropas Savienības (ES) prasības noguldījumu aizsardzības jomā.
Noguldījumu garantiju sistēmas galvenais mērķis ir stiprināt noguldītāju uzticību finanšu sektoram un mazināt risku, ka kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības finanšu grūtību gadījumā cilvēki masveidā izņemtu savus noguldījumus.
Noguldījumu garantija ir paredzēta jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskajām, gan juridiskajām personām.
Garantētā atlīdzība tiek izmaksāta, ja Latvijas Banka konstatē noguldījumu nepieejamību, proti, kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība vairs nespēj izmaksāt klientu noguldījumus un nav sagaidāms, ka tā spēs to izdarīt tuvākajā laikā.
Tādā situācijā noguldītājiem nav jāgaida maksātnespējas procedūras noslēgums – saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētā atlīdzība ir pieejama septiņu darbdienu laikā pēc noguldījumu nepieejamības konstatēšanas.
Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā neatkarīgi no kontu skaita.
Tas nozīmē, ka:
Garantija attiecas uz noguldījumiem kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, piemēram:
Svarīgi, ka tiek ņemta vērā visu viena klienta noguldījumu kopsumma vienā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā.
|
Pastāv atsevišķi darījumu veidi, kuros iesaistītajām fiziskajām personām ir tiesības pretendēt uz papildu atlīdzību līdz 200 000 eiro, t. i., kopā ar standarta garantiju līdz 300 000 eiro.
Šāds gadījums ir, ja pēdējos trijos mēnešos kontā ieskaitītie līdzekļi iegūti no nekustamā īpašuma pārdošanas, valsts sociālajām kompensācijām, kādu zaudējumu atlīdzināšanas vai kompensācijas par nepatiesu notiesāšanu.
Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu veic Latvijas Banka.
Kad tiek konstatēta noguldījumu nepieejamība, Latvijas Banka organizē garantētās atlīdzības izmaksu, nosakot tās kārtību un veidu.
Garantētā atlīdzība noguldītājiem ir pieejama ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc noguldījumu nepieejamības konstatēšanas.
Noguldītāji tiek informēti par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, tai skaitā, kur un kā jāiesniedz pieteikums garantētās atlīdzības saņemšanai, un termiņiem.
Pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās informācija par garantētās atlīdzības izmaksu tiek publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, Latvijas Bankas tīmekļvietnē, kā arī attiecīgā noguldījumu piesaistītāja (kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības) tīmekļvietnē.
Noguldītāji garantēto atlīdzību var saņemt piecu gadu laikā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās.
Kā darbojas noguldījumu aizsardzības sistēma Latvijā? Noskaties Latvijas Bankas video skaidrojumā!
Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus veido:
Iemaksu apmērs ir balstīts uz katras kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības segto noguldījumu apjomu un tās riska profilu, respektīvi, jo lielāki segtie noguldījumi un augstāks risks, jo lielākas iemaksas.
Kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības reizi ceturksnī Noguldījumu garantiju fondā veic maksājumu līdz 0,05% no segto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī, kas reizināts ar Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā aprēķināto korekcijas koeficientu.
2026. gada 26. jūnijā stājās spēkā grozījumi Noguldījumu garantiju likumā, kas nosaka Noguldījumu garantiju fonda mērķapjomu 3% līmenī no kopējā Latvijas kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību piesaistīto segto noguldījumu apjoma. Šādu izmaiņu rezultātā tiek precīzi noteikts, kādu līmeni sasniedzot, iemaksas Noguldījumu garantiju fondā tiek apturētas.
Noguldījumu garantiju fondā pieejamie līdzekļi 2026. gada 30. jūnijā bija 312,671 miljoni eiro.
Noguldījumu garantiju likums noteic: ja fondā nepietiek līdzekļu, lai veiktu garantētās atlīdzības izmaksas saskaņā ar likumu, Latvijas Banka var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no noguldījumu piesaistītāja vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda. Ja citas iespējas aizņemties ir izsmeltas, Finanšu ministrija garantētās atlīdzības izmaksai nodrošina valsts budžeta līdzekļus.
Līdz šim vienīgais tāds gadījums Latvijā bijis saistībā ar akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” maksātnespēju 2011. gadā.
“Latvijas Krājbankas” noguldītājiem garantētajās atlīdzībās kopumā bija izmaksājami aptuveni 335 miljoni latu (apmēram 477 miljoni eiro). Turpretī Noguldījumu garantiju fondā nepietika līdzekļu minētās summas izmaksai. Lai izmaksu veikšanu nodrošinātu laikus, Noguldījumu garantiju fondam tika piešķirts valsts aizdevums 185,58 miljonu latu apmērā.
Valsts aizdevuma atmaksa tika nodrošināta no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem, kurus veido noguldījumu piesaistītāju veiktās iemaksas, kā arī no līdzekļiem, kas tika atgūti “Latvijas Krājbankas” maksātnespējas procesā.
Pēdējais kredītiestāžu garantētās atlīdzības izmaksas gadījums saistīts ar “Baltic International Bank SE”.
2022. gada 12. decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tagad tās funkcijas pārņēmusi Latvijas Banka) pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību “Baltic International Bank SE”, un no 2022. gada 22. decembra tika uzsākta garantētās atlīdzības izmaksa noguldītājiem no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem. Izmaksājamais garantētās atlīdzības izmaksu apjoms “Baltic International Bank SE” noguldītājiem bija 43,7 miljoni eiro.
Savukārt pēdējais krājaizdevu sabiedrības garantētās atlīdzības izmaksas gadījums saistīts ar Pūņu Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību. 2024. gada 13. martā Latvijas Banka anulēja Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci un pieņēma lēmumu, ka no 2024. gada 14. marta ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Līdz ar to tika uzsākta garantētās atlīdzības izmaksa noguldītājiem no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem, izmaksu nodrošinot ar Latvijas Bankas starpniecību. Izmaksājamais garantētās atlīdzības izmaksu apjoms Pūņu Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības noguldītājiem bija 213 tūkstoši eiro.
1 1998. gada 21. maijā pieņemtais Noguldījumu garantiju fonda likums (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/48457-noguldijumu-garantiju-likums) zaudēja spēku 2015. gada 1. jūlijā.
