Saskaņā ar Darba likuma 130. panta pirmo daļu darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kurā darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Tātad Darba likums vispārēji neparedz darbiniekam tiesības darba laikā gulēt. Ja darbinieks strādā nakts darbu vai ir nolīgts summētais darba laiks (kā jūsu gadījumā – 24 stundu dežūras laiks), tiesības uz atpūtas un miega laiku var būt noteiktas iekšējos noteikumos, darba līgumā vai attiecīgās nozares specifikā. Atsevišķās jomās (piemēram, apsardzes, glābšanas, sociālās aprūpes vai veselības aprūpes dienestos) praksē var būt paredzēts atpūtas vai miega laiks, ja attiecīgajā brīdī nav darba pienākumu. Proti, tas izriet no konkrētās darba organizācijas, nevis vispārējas likuma normas. Ja darbiniekam visu dežūras laiku jāatrodas darba devēja rīcībā un jāreaģē nekavējoties, darba devējs var noteikt, ka gulēšana nav pieļaujama. 

Atbilstoši Darba likuma 145. pantam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā atpūtai un ēšanai. Atpūtas laika regulējums ir saistīts ar darba aizsardzības prasībām. Darba devējam ir arī pienākums organizēt darbu tā, lai tiktu nodrošināta darbinieka veselība un drošība. Pārtraukums jāpiešķir ne vēlāk kā pēc četrām darba stundām, un tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams piešķirt vienu nepārtrauktu pārtraukumu, to var sadalīt vairākās daļās, kas nav īsākas par 15 minūtēm.  

Piemaksa par nakts darbu nav tiesisks pamatojums liegt darbiniekam jebkādu atpūtu, vienlaikus 24 stundu dežūras laiks nerada tiesības uz miega laiku [darba laikā]. Par konkrētu risinājumu jums jāvienojas ar darba devēju, kā arī ieteicams iepriekš pārskatīt iekšējās kārtības noteikumus un jūsu darba līguma nosacījumus par nolīgtajiem darba pienākumiem.