Ikvienā gadījumā, kad darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata, darba līgumā jānorāda Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, t. sk. nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tad jānorāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī jāietver informācija par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informācija, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informācija par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma (Darba likuma 40. panta otrās daļas 7. punkts).

Saskaņā ar Darba likuma 52. panta otro daļu, ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tad darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās atsauces stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku. Darba grafiks šā likuma izpratnē ir precīzs laiks, kad darbinieks sāk un beidz darbu. Atsauces stundas un dienas šā likuma izpratnē ir laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma.

Darba devējs minēto regulējumu par neparedzamu darba laiku var piemērot situācijās, ja nodarbinātības veida dēļ (piemēram, darbs pēc pieprasījuma) sākotnēji nav iespējams noteikt paredzamu darba grafiku darbiniekam. Attiecīgi situācijās, kad darbiniekam darba specifikas dēļ tiek noteikts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieks jānodrošina ar precīzāku informāciju par viņa iespējamo darba laiku (iepriekš noteiktās atsauces stundas un dienas, kurās varētu veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma) un darba izpildes kārtību.

Tādējādi, ja darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tad darba līgumā norāda:

1) to, ka šis grafiks ir mainīgs;

2) nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā;

3) informāciju par darba veikšanas laiku jeb t. s. atsauces stundām un dienām (laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma);

4) informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukumu (laiks, kādā darbinieks pirms darba veikšanas tiek informēts par nepieciešamību uzsākt darbu. Šim laika posmam būtu jābūt samērīgam, proti, tādam, lai darbinieks no paziņojuma saņemšanas brīža līdz darba izpildes sākumam var saprātīgā termiņā ierasties darba veikšanas vietā). Kā arī veidu, kā darbiniekam tiks paziņots par darba uzsākšanu, proti, Darba likumā nav noteikts konkrēts veids, kā darbinieks izsaucams pildīt darba pienākumus, to nosaka puses, vienojoties darba līgumā.

Apkopojot iepriekš minēto, ja darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, tad darba līgumā ietverama visa iepriekš minētā informācija par neparedzama darba organizēšanas kārtību. Savukārt, ja darba grafiks ir paredzams, piemēram, darbinieks veic darbu no rīta divas stundas un vakaros divas stundas, no pirmdienas līdz piektdienai, tad darba laiks uzskatāms par paredzamu un darba līgumā jāietver informācija, ka darbiniekam nolīgts nepilns darba laiks 20 stundas nedēļā, 4 stundu darba diena no pirmdienas līdz piektdienai, precīzu darba laiku norādot darba līgumā vai darba kārtības noteikumos, vai darba grafikā.

Tādējādi, ja darbinieka faktiskie nodarbināšanas apstākļi atbilst neparedzama darba veikšanai, darbinieks ar darba devēju darba līgumā var vienoties, ka darbinieks darbā ierodas pēc izsaukuma. Tomēr darba līgumā nav pietiekami norādīt tikai to, ka darbinieks ieradīsies darbā pēc izsaukuma, bet tajā ietverama visa Darba likuma 40. panta otrās daļas 7. punktā noteiktā informācija, kas iepriekš tika izklāstīta.