Atbildē uz iepriekš iesūtīto jautājumu tika norādīts, ka gada ienākumu deklarācijā attaisnotos izdevumus par bērnu studijām var iesniegt viens no vecākiem (arī vecvecāki), kurš ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Jo ikviena fiziska persona, kura guvusi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, var atgūt 20% no saviem vai savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. panta 1.³ daļā ir noteikts, ka šā panta 1. daļas 2. punktā minētie maksātāja attaisnotie izdevumi (to vidū arī izdevumi par ģimenes locekļa izglītības iegūšanu) kopā nedrīkst pārsniegt 50% no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 eiro (ja maksātājs attaisnotajos izdevumos iekļauj šā panta pirmās daļas 2. punktā minētos attaisnotos izdevumus par ģimenes locekļiem – ne vairāk kā 600 eiro par katru ģimenes locekli).

Pat ja meitas mātes apliekamais ienākumu lielums nesasniedz apmēru, kas ļautu atgūt attaisnotos izdevumus par meitas izglītību, neviens tiesību akts neparedz meitas pienākumu Jums izsniegt veikto maksājumu uzdevumus. Tāpat normatīvie akti neparedz tiesības tos pieprasīt.

Nodokļa likums nereglamentē un nerisina tamlīdzīgus, pēc būtības – civiltiesiskus strīdus, kuram no vecākiem domstarpību gadījumā pienākas tiesības deklarēt attaisnotos izdevumus. Tā ir tiesas kompetence. Turklāt situācijas apraksts vedina domāt, ka juridiski strīdam nav pamata, jo maksājat uzturlīdzekļus, nevis apmaksājat studijas.

Tā ir būtiska nianse, kas jāņem vērā. Proti, tiesas sprieduma rezolutīvajā (nolemjošajā) daļā parasti netiek norādīts, kādiem tēriņiem uzturlīdzekļi ir paredzēti, bet ir norādīts, kādā apmērā un cik ilgi uzturlīdzekļi jāmaksā.

Uzturlīdzekļu piedziņas lietās pilngadīgas personas uzturam prasītājam ir jāpierāda, ka viņš nespēj sevi apgādāt (nestrādā, bet iegūst izglītību), kā arī jāpamato prasīto uzturlīdzekļu apmērs, iesniedzot izziņas, maksājumu uzdevumus u. tml. Šajā gadījumā prasītā uzturlīdzekļu summa, iespējams, ir tikusi pamatota ar studiju izmaksām, kas norādītas sprieduma aprakstošajā daļā. Juridisks spēks ir sprieduma rezolutīvajā daļā norādītajam tiesas lēmumam par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai noraidīšanu un sprieduma būtību – kam un kādā apjomā jāmaksā uzturlīdzekļi, tiesas izdevumi, sprieduma izpildes termiņš, sprieduma pārsūdzēšanas termiņš un kārtība, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu. Visticamāk, tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā nav norādīts, ka atbildētājs veic mācību maksu par meitas izglītības iegūšanu konkrētā izglītības iestādē, bet ir atrodams lēmums par uzturlīdzekļu piedziņu.

Jāpiebilst – ja lieta nebūtu nonākusi līdz tiesai, bet būtu panākta labprātīga vienošanās par to, ka tēvs pats veiks meitas studiju apmaksu, šāda problēma nebūtu izveidojusies.