FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Veselības ministrija (VM) izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par slimnīcu tīklu”, kurā iekļauta iecere reorganizēt pašreizējo piecu līmeņu slimnīcu modeli. Plānotās izmaiņas nodotas apspriedei, un ikviens līdz 2025. gada 7. novembrim var iesūtīt savus ieteikumus izskatīšanai darba grupā.
Saskaņā ar informatīvā ziņojuma “Par slimnīcu tīklu” projektu plānots pāriet no piecu uz trīs līmeņu slimnīcu modeli: lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām.
Veselības ministrija (VM) norāda, ka trīs līmeņu slimnīcu ieviešana mazinās pakalpojumu un personāla sadrumstalotību novados, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību un padarot sistēmu pacientiem vieglāk saprotamu.
Rosinātās izmaiņas paredz, ka slimnīcu līmeņi un stacionāro pakalpojumu klāsts tiks noteikti, ņemot vērā slimnīcas kapacitāti, pieejamo ārstniecības personālu, infrastruktūru un sniegto pakalpojumu sarežģītību.
Veselības ministrija uzsver: neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās neatkarīgi no to līmeņa.
Paredzēts, ka šī līmeņa slimnīcas nodrošinās visaptverošu sekundāro un selektīvu terciāro stacionāro veselības aprūpi, speciālistu sekundāro ambulatoro palīdzību, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī sekundārās veselības aprūpes specializētās palīdzības pieejamību 24 stundas diennaktī.
Tajā tiks nodrošinātas ārstu speciālistu diennakts dežūras internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā, kā arī ārstu speciālistu diennakts dežūras atbilstoši slimnīcā nodrošināmajiem profiliem. Klātienē diennakts režīmā tiks nodrošinātas radiologa konsultācijas.
Papildus tam šī līmeņa slimnīcās būs pieejamas insultvienības, onkoloģijas pakalpojumi, invazīvā kardioloģija un citi specializēti pakalpojumi.
Tāpat visu diennakti būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.
Paredzēts, ka šajās slimnīcās iedzīvotājiem būs iespējams saņemt diennakts akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību, ko nodrošinās internists un ķirurgs. Nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts anesteziologs, reanimatologs un citi dežūrārsti, piemēram, ginekologs, pediatrs, atbilstoši slimnīcā nodrošināmajiem profiliem. Savukārt radiologa konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti.
Reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināti terapijas un ķirurģijas pakalpojumu profili, savukārt pārējie profili tiks nodrošināti atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.
Slimnīcu reorganizēšanas plāns paredz, ka lokālajām slimnīcām būs cieša sadarbība ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, jo tās nodrošinās pamata veselības aprūpes pakalpojumus tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai akūtu vai hronisku slimību paasinājuma gadījumos.
Izvērtējot pacientu plūsmu un pieejamos cilvēkresursus, lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās: ārstniecības iestādēs, kurās saglabāsies neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļa (NMPUN), un ārstniecības iestādēs, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa.
Šajās slimnīcās visu diennakti neatliekamo veselības aprūpi nodrošinās ārsts speciālists internās medicīnas (terapijas) vai ķirurģijas profilā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai būs pieejami laboratoriskie un rentgena izmeklējumi, radiologam konsultējot attālināti. Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināti pasākumi pacienta veselības stāvokļa stabilizēšanai, lai būtu iespējams pacientu pārvest uz augstāka līmeņa slimnīcu.
Vienlaikus šajās slimnīcās tiks nodrošināti plānveida internās medicīnas pakalpojumi, tostarp terapija un hronisko pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc sarežģītākas vai smagākas ārstēšanās augstāka līmeņa slimnīcās. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus būs iespējams saņemt arī ambulatori, tostarp dienas stacionārā.
Ārstniecības iestādēs, kurās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ievedis samērā maz pacientu, plānots ieviest steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas.
Šajās nodaļās iedzīvotājiem akūtas saslimšanas vai traumu gadījumos, kad netiek nopietni apdraudēta pacientu dzīvība, sertificēts ārsts sniegs nepieciešamo palīdzību. Savukārt situācijās, kad saslimšanas vai traumu dēļ pacienta dzīvība tiks apdraudēta vai, novērtējot pacientu veselības stāvokli, būs aizdomas par nopietnāku saslimšanu vai traumu, nekā tas sākotnēji diagnosticēts, steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļā strādājošā personāla pienākums būs izsaukt NMPD brigādi pacientu tālākai novirzīšanai uz augstāka līmeņa iestādi. Steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļās ārsts (internists vai ķirurgs) būs pieejams noteiktas darba stundas diennaktī, vērtējot katras ārstniecības iestādes iespējas piesaistīt speciālistus un ņemot vērā atsevišķu teritoriju ģeogrāfiskās īpatnības. Atlikušo laiku ārsts būs pieejams slimnīcā. Savukārt radiologa asistents/radiogrāfers, medicīnas māsas/ārsta palīgi un māsas palīgi steidzamās medicīnas palīdzības nodaļā būs pieejami nepārtraukti.
Šīs slimnīcas nodrošinās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un specializētu veselības aprūpi.
Plāns paredz, ka Nacionālais psihiskās veselības centrs kā metodiskās vadības institūcija psihiatrijas jomā nodrošinās vienotu prasību ieviešanu un kvalitātes kritēriju izpildi psihiatriskā profila specializētajās slimnīcās.
Savukārt slimnīcas, kas specializējušās, piemēram, traumatoloģijas, dzemdību aprūpes vai rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā, VM redzējumā būtu integrējamas daudzprofilu slimnīcās, lai nodrošinātu starpdisciplināru pieeju un multidisciplināras komandas iesaisti stacionārajā ārstēšanas procesā.
VM norāda, ka šobrīd slimnīcām nav vienotas metodoloģijas pacientu ievietošanai observācijā (novērošanā) un lielā daļā gadījumu observācija notiek bez skaidriem, klīniski pamatotiem kritērijiem.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju pacientu observācijā un izvairītos no nepamatotas stacionēšanas, noteikti kritēriji pacientu observācijai.
Piemēram, paredzēts, ka sākotnējam pacienta veselības stāvokļa izvērtējumam jāsasniedz 4–6 stundas. Ja nepieciešams, observāciju var pagarināt līdz 24 stundām. Vienam ārstam stundas laikā jāspēj izvērtēt līdz desmit iepriekš izmeklētu pacientu. Papildus jānodrošina viens māsu un viens māsas palīgu postenis uz 5–6 observācijas gultām. Observācijas sniedzamo pakalpojumu klāstā jābūt, piemēram, vitālo funkciju monitorēšanai, medikamentu ievadei, izgulējumu un kritienu profilaksei. Tāpat jānodrošina pacienta higiēna un tuvinieku atbalsts.
Veselības ministrija informē, ka ziņojumā iekļauts pakāpeniski īstenojams pasākumu kopums atbilstoši Valsts kontroles revīzijas ieteikumiem. Valsts kontrole šī gada 17. septembrī nāca klajā ar revīzijas ziņojumu “Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?”, kurā secināts, ka 2016. gadā iecerētā pakāpeniskā slimnīcu tīkla optimizācija nav izdevusies un slimnīcu faktiskais skaits pat ir pieaudzis.
Revīzijas ziņojumā konstatēts, ka vairākas slimnīcas neatbilst noteiktajam līmenim un saņem valsts finansējumu par pakalpojumiem, kurus nevar nodrošināt. “Formāls dalījums līmeņos I–V nestrādā, jo praksē ir neskaitāmi izņēmumi, pielāgojoties katras slimnīcas faktiskajām iespējām. Līdz ar to pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur attiecīgais pakalpojums netiek sniegts, kaut gan citur līdzvērtīgā slimnīcā tas ir pieejams. Reforma paredzēja noteikt slimnīcām saistošas prasības, lai tās vispār drīkstētu sniegt noteiktus pakalpojumus, tas aizvien nav izdarīts, tādēļ pakalpojumu kvalitāte atšķiras,” secināja Valsts kontrole.
|
Kā piedalīties apspriedē Ar informatīvo ziņojumu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Lai piedalītos apspriedē, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (informatīvais ziņojums “Par slimnīcu tīklu” pieejams šeit), augšējā labajā stūrī jānospiež poga ”Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Iesniegt ieteikumus izskatīšanai darba grupā var līdz 7. novembrim.
|
