FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par slimnīcu tīkla attīstību”, kas paredz šogad uzsākt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pilnveidi. Turklāt pirmās ziņojumā iekļautās izmaiņas jau ir stājušās spēkā.
“Slimnīcu tīkla darbības pārplānošanu nosaka vairāki faktori, no kuriem galvenie ir iedzīvotāju demogrāfiskās tendences, ierobežots ārstniecības personāla resurss, uz pacientu vērstas aprūpes principi, iedzīvotāju vajadzība pēc pieejamākiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jaunu medicīnas tehnoloģiju un ārstēšanas metožu ienākšana tirgū.
Lai uzlabotu savlaicīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, ļoti svarīgi ne tikai risināt nepietiekamā veselības aprūpes sistēmas finansējuma problēmu, bet arī veicināt paradigmas maiņu un efektīvāk izmantot resursus,” izmaiņu nepieciešamību pamato veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Informatīvajā ziņojumā “Par slimnīcu tīkla attīstību” iekļautas izmaiņas, kuras plānots ieviest līdz 2027. gadam. Kaut arī paredzēts, ka lielākā daļa no tām stāsies spēkā 2026. gadā, izstrādājot nepieciešamās prasības izmaiņu ieviešanai, 30. aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, ar kuriem normatīvajos aktos nostiprinātas pirmās informatīvajā ziņojumā ietvertās izmaiņas. Grozījumi stājās spēkā 3. maijā.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka līdz šim slimnīcas saņēma fiksētu piemaksu par uzņemšanas nodaļā nodarbinātajiem ārstiem speciālistiem un minētais maksājums sedza tikai ārstu speciālistu darbu, paredzot katram ārstam vienu māsu. Tomēr uzņemšanas nodaļas darbā iesaistītas arī citas ārstniecības personas un jaunākais medicīnas un atbalsta personāls, kura darba apmaksai slimnīcas finansējumu pārvirzīja no citiem finanšu resursiem, kas slimnīcām radīja papildu finansiālo slogu.
Jaunā apmaksas sistēma, kas iestrādāta MK noteikumu Nr. 555 grozījumos, paredz arī pārējo iesaistīto ārstniecības personu sniegto pakalpojumu apmaksu, skaidri definējot nodaļā nepieciešamās ārstniecības personas un to skaitu kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai.
“Tādējādi pārskatīts ārstu, māsu, vecmāšu un radiogrāferu skaits nodaļā atbilstoši esošajai situācijai un papildus noteikts nepieciešamais māsu palīgu skaits,” paskaidrots grozījumu anotācijā.
Piemaksas par observācijas jeb pacientu novērošanas nodrošināšanu aprēķins nav ilgstoši aktualizēts atbilstoši reālā laika datiem, ko akcentējušas arī slimnīcas, un tas ir būtiskākais apstāklis, kas nemotivē konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu. Taču izmaksu ziņā observācija ir ekonomiski izdevīgāka nekā pacienta stacionēšana, turklāt praksē redzams, ka lielāko daļu akūto situāciju var atrisināt tieši pirmo 24 stundu laikā, minēts grozījumu anotācijā.
Līdz ar to grozījumos veikts observācijas pakalpojuma nodrošināšanas maksājuma pārrēķins individuāli katrai iestādei, balstoties uz 2023. gadā observēto pacientu skaitu, vienlaikus nepārsniedzot 10% slieksni no vidējā observācijas gadījumu īpatsvara katra līmeņa ārstniecības iestādēs.
Kaut arī e-veselības sistēma darbojas jau no 2016. gada, joprojām liels apjoms pacientu veselības datu atrodas ārpus e-veselības sistēmas papīra formātā un ārstniecības iestāžu individuālās informācijas sistēmās, vēstīts grozījumu anotācijā.
Lai uzlabotu dokumentu digitalizēšanu, tādējādi atvieglojot datu apmaiņu starp ārstniecības personām un pacientu piekļuvi informācijai par savu ārstēšanu, slimnīcām piešķirts papildu finansējums digitalizācijas attīstībai.
Šobrīd digitalizācijas prasības attiecinātas uz trīs medicīnas dokumentu sagatavošanu un ievietošanu e-veselības sistēmā. Tie ir: nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojuma saņemšanai, izraksts–epikrīze un laboratoriskā izmeklējuma rezultāts.
Noteikumi paredz arī ārstniecības iestāžu finansējuma samazināšanu, ja izvirzītās prasības netiks izpildītas.
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu 2024. gadā tiks uzsākts veidot metodiskās vadības institūcijas onkoloģijā, psihiatrijā un bērnu psihiatrijā, kardioloģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā, pediatrijā. Pēctecīgi šādas metodiskās vadības institūcijas 2025. gadā plānots izveidot arī ģimenes medicīnā, dzemdniecībā, radioloģijā un rehabilitācijā, kā arī citās jomās.
Ziņojumā norādīts, ka Veselības ministrija sadarbībā ar tās galvenajiem speciālistiem attiecīgajā jomā un profesionālo asociāciju vadītājiem, kā arī klīnisko universitāšu speciālistiem izstrādājusi vienotas prasības stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem. Vienlaikus uzsvērts, ka šajā gadā sadarbībā ar stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem turpināsies darbs pie konkrēto profilu prasību pilnveidošanas.
Internās medicīnas jeb terapijas profils ir viens no pamatprofiliem, kas jānodrošina visām stacionārajām ārstniecības iestādēm, uzsvērts ziņojumā.
Lai minētās nodaļas varētu darboties, no 2026. gada stacionāriem jānodrošina, ka internās medicīnas (terapijas) nodaļās pieejamas ne mazāk kā desmit gultas un nodaļas darbu darba dienā nodrošina viens internists uz desmit gultām. Tāpat noteikts, ka pacientus internās medicīnas nodaļā jāspēj uzņemt visu diennakti, nodrošinot vismaz I līmeņa intensīvo terapiju, ja tas nepieciešams.
Turklāt internās medicīnas profilā jābūt pieejamam radiologam, radiologa asistentam/radiogrāferam un neirologam, nepieciešamības gadījumā arī citiem speciālistiem, kā arī bez pārtraukuma jāspēj nodrošināt ultrasonogrāfijas, rentgena, elektrokardiogrāfijas un laboratorijas izmeklējumus.
Arī ķirurģijas profils ir viens no pamatprofiliem, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 555 jānodrošina visām slimnīcām, sākot ar II līmeni.
Informatīvajā ziņojumā vēstīts, ka no 2026. gada ķirurģijas nodaļās nedrīkstēs būt mazāk par sešām gultām un darba dienā nodaļas darbs jānodrošina vienam ķirurgam uz sešām gultām. Tāpat nodrošināma akūtā ķirurģija, pacientus uzņemot 24/7 režīmā, bez izņēmumiem jābūt pieejamai arī operāciju zālei, kā arī slimnīcai jānodrošina II līmeņa intensīvā terapija ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju un asins kabinets.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu veic viens dežūrārsts ķirurgs, kura aprūpē ir līdz 20 gultām. IV, V līmeņa slimnīcās atsevišķi nodrošināms viens ķirurgs neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā.
Papildus nodrošināms arī anesteziologs, reanimatologs, radiologs, radiologa asistents/radiogrāfers, internists, nepieciešamības gadījumā arī citi speciālisti. Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā ķirurģijas profilā bez pārtraukumiem jābūt pieejamai datortomogrāfijai, ultrasonogrāfijai, rentgenam, elektrokardiogrāfijai, endoskopijai un laboratorijai.
Pediatrijas profilu nodrošina VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (BKUS), kā arī IV un III līmeņa slimnīcas, bet II līmeņa slimnīcām tas ir izvēles profils.
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu paredzēts, ka slimnīcu pediatrijas nodaļās no 2026. gada nedrīkstēs būt mazāk kā desmit gultu un darba dienā nodaļas darbs jānodrošina vienam pediatram uz desmit gultām. Noteikts, ka pediatrijas nodaļā 24/7 režīmā jāuzņem bērni vecumā no 28 dienām līdz 18 gadiem.
Savukārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai slimnīcā pastāvīgi pieejams viens dežūrārsts pediatrs, bet BKUS jānodrošina pieci pediatri neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā. Papildus pediatrijas profilā jānodrošina arī anesteziologs, reanimatologs, radiologs, radiologa asistents/radiogrāfers, otolaringologs, kā arī citi speciālisti, ja tas nepieciešams. Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā pediatrijas profilā bez pārtraukumiem jābūt pieejamai arī ultrasonogrāfijai, rentgenam un laboratorijai.
Lai nodrošinātu augstas sarežģītības pediatrisko ārstēšanu V līmeņa slimnīcās, kur bērniem vajadzīga īpaša uzraudzība, plānots izveidot specializētās pediatrijas profilu. Būtiskākās iecerētās prasības: ne mazāk kā viens ārsts uz četrām gultām un vismaz viena māsa un māsas palīgs uz piecām gultām.
Šobrīd ginekoloģijas profilu nodrošina 21 stacionārā ārstniecības iestāde. No III līdz V līmeņa stacionārajām ārstniecības iestādēm tas ir obligāts veselības aprūpes pakalpojuma profils, turpretī II līmeņa slimnīcām – izvēles profils.
Informatīvais ziņojums paredz, ka slimnīcām konkrētā profila uzturēšanai jānodrošina ne mazāk par sešām gultām ginekoloģijas nodaļā, savukārt darba dienā nodaļas darbs jānodrošina vienam ginekologam, dzemdību speciālistam uz sešām gultām. Pacienti jāuzņem 24/7 režīmā, tāpat minētajā režīmā nodrošināma operāciju zāles pieejamība, kā arī II līmeņa intensīvā terapija ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju un asins kabinets.
Neatliekamās medicīnas nodrošināšanai slimnīcā visu diennakti pieejams dežūrārsts ginekologs, dzemdību speciālists. IV un V līmeņa slimnīcās nodrošināms atsevišķs postenis ginekoloģijā. Papildu nodrošināmie speciālisti ginekoloģijas profilā ir anesteziologs, reanimatologs, ķirurgs, radiologs, radiologa asistents/radiogrāfers un internists, kā arī jābūt nepārtraukti pieejamiem datortomogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgena, elektrokardiogrāfijas un laboratorijas izmeklējumiem.
Atbilstoši nozares speciālistu ieteikumam ginekoloģijas profils tiks saglabāts stacionārajās ārstniecības iestādēs, kurās ir grūtniecības un dzemdību profils, norādīts ziņojumā.
Patlaban grūtnieču un dzemdību aprūpi Latvijā nodrošina 17 stacionārajās ārstniecības iestādēs.
Saskaņā ar ziņojumu plānots, ka grūtniecības un dzemdību aprūpes profilam tiks noteikta prasība dzemdību nodaļā nodrošināt ne mazāk kā sešas gultas un darba dienā nodaļas darbs jānodrošina vienam ginekologam, dzemdību speciālistam uz 20 pēcdzemdību gultām, vienam neonatologam uz 20 gultām, vienai vecmātei uz divām pēcdzemdību gultām. Turpretī uz sešām augsta riska grūtniecības patoloģijas gultām jābūt nodrošinātam vienam ginekologam, dzemdību speciālistam.
Atsaucoties uz Pasaules Bankas rekomendācijām, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu, kvalitatīvu un drošu dzemdību palīdzības pakalpojumu, dzemdību nodaļas būtu saglabājamas slimnīcās, kurās dzemdību skaits gadā nav mazāks kā 500.
Savukārt papildu prasības grūtniecības un dzemdību aprūpes nodaļām paredz, ka tām jāspēj uzņemt pacientus visu diennakti, jānodrošina II līmeņa intensīvā terapija ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju, kā arī nepārtraukta operāciju zāles pieejamība. Noteikts, ka priekšlaicīgas dzemdības līdz 36 nedēļām nodrošina tikai tādi stacionāri, kuros ir jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas. Kā prasību plānots noteikt nodrošināt kritiska ķeizargrieziena realizāciju 30 minūšu laikā, asins kabineta pieejamību ar iespēju 30 minūšu laikā uzsākt 0(I) rh negatīvas EM pārliešanu un stundas laikā – analogas EM pārliešanu.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcā jānodrošina vienam ginekologam, dzemdību speciālistam uz vietas jebkurā dzemdību nodaļā. Ja slimnīcā dzemdību skaits gadā ir virs 1500, bet perinatālās aprūpes centros virs 1000, papildus nepieciešams nodrošināt vienu dežūrējošu ginekologu, dzemdību speciālistu uz katrām nākamajām 1500 dzemdībām. Tāpat jābūt pieejamām ne mazāk kā divām vecmātēm dzemdību nodaļā uz vietas jebkurā dzemdību nodaļā un papildu vienai vecmātei uz katrām nākamajām 1000 dzemdībām.
Grūtniecības un dzemdību aprūpes profilā jānodrošina arī anesteziologs, reanimatologs ar kompetenci dzemdību analgēzijā un kritisku situāciju risināšanā dzemdniecībā un divi anesteziologi, reanimatologi, ja dzemdību skaits ir 1000 un vairāk, taču, ja dzemdību skaits sasniedz 3000 un vairāk, – trīs attiecīgie speciālisti.
Perinatālās aprūpes centros, kur atrodas jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas, diennakti nodrošināms neonatologs. Bez pārtraukuma neonatologam jābūt pieejamam, ja dzemdību skaits ir 1000 un vairāk, savukārt papildu neonatologs paredzēts Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Dzemdību namā.
Ja dzemdību skaits ir mazāks par 1000, slimnīcām visu diennakti jānodrošina pediatrs un anesteziologs ar kompetenci jaundzimušo reanimācijā un stabilizēšanā, kā arī attālināti radiologs, uz vietas radiologa asistents/radiogrāfers, internists, kā arī iespēja saņemt citu speciālistu aprūpi.
Noteikts, ka neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā ginekoloģijas profilā visu diennakti jābūt pieejamai ultrasonogrāfijai, rentgenam, elektrokardiogrāfijai un laboratorijai, IV un V līmeņa slimnīcās – arī datortomogrāfijai.
Traumatoloģijas, ortopēdijas profila pakalpojumu nodrošina V–II līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kā arī specializētā ārstniecības iestāde SIA “Rīgas 2. slimnīca” un VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”, kas ir V līmeņa specializētā ārstniecības iestāde.
Informatīvais ziņojums paredz, ka no 2026. gada traumatoloģijas, ortopēdijas nodaļā jābūt ne mazāk kā sešām gultām un darba dienā nodaļas darbs jānodrošina vienam traumatologam, ortopēdam uz minimālo gultu skaitu.
Traumatoloģijas, ortopēdijas nodaļā jānodrošina pacientu diennakts uzņemšana, II līmeņa intensīvā terapija ar invazīvas monitorēšanas un mākslīgās elpināšanas iespēju, kā arī nepārtraukta operāciju zāles pieejamība. Tāpat jābūt nodrošinātai akūtai rehabilitācijai, akūtiem pacientiem adekvātai un neatliekamai palīdzībai, t. i., ārējas fiksācijas aparāta uzlikšanai jebkurai lokalizācijai. IV–V līmeņa slimnīcās jānodrošina akūtu totālu gūžas locītavu endoprotezēšana, savukārt III līmeņa slimnīcās – cerviko-kapitālu vai bipolāru gūžas locītavu endoprotezēšana. Visa līmeņa slimnīcās jābūt arī asins kabinetam.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai slimnīcās nepārtraukti jāatrodas vienam dežūrējošam traumatologam, ortopēdam, kura aprūpē ir līdz 50 gultām. IV, V līmeņa slimnīcās, neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā, atsevišķi nodrošināms vēl viens traumatologs, ortopēds.
Traumatoloģijas, ortopēdijas nodaļā jānodrošina arī anesteziologs, reanimatologs, attālināti radiologs, uz vietas radiologa asistents/radiogrāfers, kā arī citi speciālisti, ja tas nepieciešams.
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā jābūt pieejamai datortomogrāfijai, rentgenam, elektrokardiogrāfijai un laboratorijai.
Informatīvajā ziņojumā paredzētas arī citas izmaiņas. Piemēram, plānots pārskatīt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un apmaksas modeļus, ņemot vērā slimnīcu faktiskās izmaksas, sniegt finansiālu atbalstu operācijas zāļu uzturēšanai. Iecerēts turpināt realizēt un attīstīt slimnīcu sadarbības tīklu, pakāpeniski izvērtējot iespējas slimnīcu sadarbības tīklam piesaistīt ambulatorās ārstniecības iestādes un ģimenes ārstus. Turklāt paredzēts slimnīcu sadarbības tīkla kontekstā meklēt labākos risinājums specializētās palīdzības nodrošināšanai apstākļos, kad darbaspēka trūkums veselības aprūpes jomā Latvijā ir būtiska problēma un ārstus speciālistus arvien sarežģītāk iesaistīt specializētās palīdzības nodrošināšanā.
