Labdien! Uz pilsētas teritorijā esoša zemesgabala dzīvojamās mājas ir reģistrētas zemesgrāmatā, bet zeme joprojām atrodas koplietošanā. 4 m attālumā no mājas atrodas koki, tie pastāvīgi ar arborista palīdzību tiek apzāģēti, bet arvien traucē dzīvojamās mājas pilnvērtīgai uzturēšanai (tās krāsošanai), uz jumta pastāvīgi aug sūnu slānis. Esam ar lūgumu par koku nozāģēšanu vērsušies pašvaldībā, bet saņēmām atbildi, ka pašvaldība nevar izsniegt atļauju, jo šo divu koku nozāģēšanai nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana (pilnvarojums). Viens no kopīpašniekiem (mantiniekiem) nedzīvo Latvijā, bet ASV un, kā saprotams, nav atrodams. Ko darīt?
Jā, patiešām, ja īpašuma tiesības pieder vairākām personām jeb kopīpašniekiem, tad jārēķinās ar dažādiem gan tiesiskiem, gan faktiskiem ierobežojumiem rīcībai ar kopīpašumu. Civillikuma 1068. pants paredz plānoto darbību saskaņot ar visiem kopīpašniekiem. Izņēmums no šiem noteikumiem pieļaujams tikai gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība (piem., nepieciešamu ēkas izlabojumu). Vienlaikus strīda gadījumā jāspēj pierādīt šādu nepieciešamību, tomēr jūsu aprakstītā situācija pirmšķietami neliecina par tādiem apstākļiem, ka koka nozāģēšana būtu vērtējama kā kritiska nepieciešamība.
Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu Latvijas pilsonim ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) par savu, savu nepilngadīgo bērnu un personu, kuras aizgādnībā vai aizbildnībā tā atrodas, dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Līdz ar to jūs varat vērsties PMLP ar motivētu iesniegumu, lai noskaidrotu, vai ar konkrēto personu ir iespējams sazināties (PMLP piedāvā maksas pakalpojumu – vēstules nosūtīšanu meklējamajai personai uz tās deklarēto, reģistrēto vai ārvalstī norādīto dzīvesvietas adresi, par kuru ziņas iekļautas Fizisko personu reģistrā). Plašāka informācija pieejama šeit.
Tāpat konkrētajā situācijā, lai turpmāk nebūtu jārisina ar kopīpašuma esamību saistītās neērtības, apsverama iespēja par kopīpašuma izbeigšanu un reālu sadali (ja tas ir iespējams attiecīgajā situācijā). Vēršoties tiesā ar prasību par kopīpašuma sadali, atbildētāja (kopīpašnieka) dzīvesvietu, ja tā nav zināma, var mēģināt noskaidrot ar tiesas palīdzību.
Civilprocesa likuma 54.1 pants noteic:
“(1) Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā, prasītājam ir pienākums norādīt tiesai atbildētāja dzīvesvietas adresi, ja viņam tā ir zināma.
(2) Ja prasītājam objektīvu iemeslu dēļ nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu, kura nav Latvijā, tiesa pēc prasītāja motivēta lūguma var izmantot Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās procedūras atbildētāja adreses noskaidrošanai.”
Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
