Ja jūs iegūsiet īpašuma tiesības uz ¾ domājamām daļām no minētā nekustamā īpašuma, tad kopā ar atlikušās ¼ domājamās daļas īpašnieku (kurš nevēlas jums pārdot savas domājamās daļas) kļūsiet par šī īpašuma kopīpašnieku. Likums gan paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt attiecīgā kopīpašuma dalīšanu (skat. Civillikuma 1074. panta pirmo daļu). 

Normatīvie akti paredz, ka kopīpašnieki var savā starpā brīvi vienoties par dažādiem kopīpašuma izbeigšanas veidiem. Ja kopīpašnieku starpā par kopīpašuma izbeigšanu tomēr nav vienprātības, tad jautājums ir jārisina tiesas ceļā. Tiesa, saņemot šādu pieteikumu, likuma imperatīvā rakstura dēļ vienmēr ir spiesta lemt par kopīpašuma izbeigšanu un raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmo daļu: 

1) piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai; 

2) atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā; 

3) noteic lietu vai daļu pārdot; 

4) izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu; 

5) noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām. 

Kā noprotams no situācijas apraksta, tad jūsu mērķis ir iegūt īpašuma tiesības uz visu nekustamo īpašumu, atpērkot ¼ domājamo daļu no atlikušā kopīpašnieka. Tātad jūsu vēlamais kopīpašuma izbeigšanas veids būtu Civillikuma 1075. panta pirmās daļas 2. punktā norādītais, t. i., atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā. Šādā gadījumā saskaņā ar juridiskās literatūras (kas savukārt ņem vērā tiesu praksi) atziņām jums būtu jānoskaidro dalāmā kopīpašuma tirgus vērtība. Otram kopīpašniekam piedāvājamais atlīdzības apmērs par viņa domājamās daļa izpirkšanu savukārt būtu nosakāms atbilstoši viņa domājamās daļas lielumam (Kalniņš E. Kopīpašuma izbeigšanas regulējums un tā reforma. I. Līdzšinējā situācija. Jurista Vārds, 26.04.2022., Nr. 17 (1231), 28.–29. lpp.). Šajā gadījumā kopīpašuma domājamās daļas izpirkuma cena būtu vienāda ar kopīpašuma tirgus vērtību dalīts ar četri. 

Papildus visam iepriekš minētajam būtu, pirmkārt, jānorāda uz to, ka likums tomēr paredz ierobežojumus kopīpašuma dalīšanai gadījumos, ja kopīpašumā atrodas ēka ar dzīvojamām telpām. Proti, Civillikuma 1074. panta otrā daļa noteic, ka kopīpašnieks, kurš ieguvis domājamās daļas nekustamā īpašumā, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemes grāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Otrkārt, jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka, kļūstot par šī īpašuma kopīpašnieku, jums ir jārēķinās ne tikai ar savām, bet arī ar otra kopīpašnieka interesēm un tiesībām. Jūsu vēlme kļūt par visa īpašuma īpašnieku var nonākt konfliktā ar otra kopīpašnieka vēlmēm. Proti, arī otrs kopīpašnieks var izvirzīt līdzīgu mērķi – kļūt par visa kopīpašuma īpašnieku un – piedāvāt no jums nopirkt jūsu domājamās daļas. Tāpat otrs kopīpašnieks var izvirzīt jebkuru citu kopīpašuma izbeigšanas veidu, piemēram, prasīt kopīpašuma reālu sadali vai visas lietas pārdošanu izsolē u. tml. Ja šāds strīds nonāktu līdz tiesai, tad tiesai būtu jālemj, kuram no kopīpašuma sadales veidiem dot priekšroku, vērtējot visus lietus apstākļus kopumā. Nevienam no prāvniekiem, ievērojot pušu līdztiesības principu, šādā strīdā nevarētu tikt piešķirtas kādas priekšrocības.