Mājā ir trīs dzīvokļi un trīs kopīpašnieki. Vienam īpašniekam īpašumā ir puse mājas un puse kopīpašuma zemes. Pārējiem diviem kopā ir otra puse zemes. Otrais kaimiņš, kuram no pirmā kaimiņa dzīvojamā platība atšķiras par pieciem kvadrātmetriem, apgalvo, ka viņam pienākoties vairāk zemes nekā pirmajam kaimiņam, ko pirmais kaimiņš ir izpircis, pērkot savu pusi mājas. Mājas pirmais kaimiņš grib nodalīt zemi, lai pārējie nestaigā pa viņa pusi. Otrais kaimiņš savu dzīvokli izīrē, un viņam ir iespēja mājas otrā pusē uztaisīt atsevišķu ieeju. Vai kaimiņš drīkst prasīt no manas zemes sev un neļaut celt žogu, lai atdalītu zemi?
Jūsu sniegtajā aprakstā trūkst informācijas par to, vai konkrētajā gadījumā kopīpašnieku starpā pastāv “klasisks kopīpašums” Civillikuma 1067. panta pirmās daļas izpratnē (īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs) vai arī dzīvojamā māja Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē ir sadalīta tiesiski patstāvīgos dzīvokļu īpašumos, ko juridiskajā literatūrā dēvē arī par “kvalificēto kopīpašumu” (A. Grūtups E. Kalniņš, Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. R.: TNA, 2002, 21. lpp.).
Vienlaicīgi jānorāda un jāuzsver: neatkarīgi no minētajiem apstākļiem kopīpašuma gadījumā nebūtu pareizi apgalvot, ka vienam kopīpašniekam pieder, piemēram, konkrēta puse no mājas vai zemes. “Klasiskā kopīpašuma” gadījumā katram kopīpašniekam var piederēt nevis kāda reāla kopīpašuma daļa, bet gan tikai domājamā daļas no visa īpašuma, piemēram, ½ domājamā daļa no īpašuma, kura sastāvā ietilpst zemes gabals un dzīvojamā māja. Savukārt, ja dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad šādā procesā tiek izveidoti dzīvokļa īpašumi kā lietu kopības, kur katra dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilps atsevišķais īpašums (būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, t. i., dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa ar tās elementiem) un attiecīgas proporcionālās domājamās daļas no kopīpašuma, tajā skaitā zemes (skat. Dzīvokļa īpašuma likuma 2.–4. pantu).
Spriežot pēc jūsu aprakstā sniegtās informācijas un uzdotā jautājuma, strīda objekts šajā gadījumā ir nevis dzīvojamā māja, bet gan zeme zem ēkas. Kā jau norādīts iepriekš, kopīpašuma gadījumā nevienam kopīpašniekam neatkarīgi no tā, vai pastāv “klasiskais kopīpašums” vai “kvalificētais kopīpašums”, nepieder un nevar piederēt kāda konkrēta kopīpašuma zemes daļa. Vienlaicīgi kopīpašniekiem kā “klasiskā kopīpašuma”, tā arī “kvalificētā kopīpašuma” gadījumā ir tiesības vienoties par kopīpašuma zemes lietošanas kārtību. Plašāk par kopīpašuma lietošanas kartības noteikšanu jūs varat uzzināt no citām LV portālā jau publicētajām e-konsultācijām, piemēram, šeit. Ja kopīpašnieki par zemes lietošanas kārtību savstarpēji nevar vienoties, tad strīdu iespējams risināt arī tiesas ceļā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
