Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmā daļa paredz: ja noziedzīgi iegūta manta atrasta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Tādos gadījumos saskaņā ar minētā panta otro daļu trešajai personai, kas bija šīs mantas labticīga ieguvēja vai labticīga ķīlas ņēmēja, ir tiesības Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā iesniegt prasību tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu, tai skaitā pret apsūdzēto vai notiesāto personu.
Tomēr praksē fiksētas arī netipiskas situācijas, kad labticīgā ieguvēja tiesību atcelšana un nekustamā īpašuma atdošana cietušajam nenodrošina krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulēšanu. Jau 2021. gadā Kriminālprocesa likuma 360. pants tika grozīts, to papildinot ar 2.1 daļu, kas noteic: ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj trešās personas īpašumā, ja tā ir šīs mantas labticīga ieguvēja un tās īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Tieslietu ministrija secinājusi, ka šobrīd spēkā esošais Kriminālprocesa likuma regulējums attiecībā uz īpašuma atgriešanu cietušajai pusei praksē joprojām var radīt netaisnīgas situācijas, īpaši tad, ja cilvēks īpašumu iegādājies godprātīgi un to ierakstījis zemesgrāmatā, bet vēlāk izrādās, ka īpašums saistīts ar noziegumu.
Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka:
- no Satversmes izrietošais tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka indivīds var paļauties uz to, ka likumiskās intereses un tiesības, kuras viņš ir ieguvis, vēlāk netiks atņemtas;1
- tiesu varas uzdevums ir gādāt, lai, spriežot tiesu, tiktu garantēta Satversmes normu, likumu un citu normatīvo aktu īstenošana, vispārējo tiesību principu ievērošana, kā arī aizsargātas cilvēka tiesības un brīvības.2
Plānots veikt izmaiņas, lai tiesa varētu piemērot taisnīgāko risinājumu atbilstoši konkrētajai situācijai
Tieslietu ministrijas ieskatā taisnīgs risinājums panākams, katru lietu un ieguvēja labticīgumu vērtējot individuāli. Tādēļ, lai stiprinātu tiesas pilnvaras labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai, situācijās, kad jāizšķiras starp nekustamā īpašuma atdošanu cietušajam vai labticīgajam ieguvējam, Tieslietu ministrija rosina grozīt Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmo daļu un noteikt: “Izņēmuma gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums un ar tās atdošanu cietušajam nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecībā uz trešo personu, kas ir labticīgais mantas ieguvējs, tiesa to, īpaši pamatojot, var atstāt trešās personas īpašumā, ja tās īpašuma tiesības nostiprinātas publiskā reģistrā.”
Tieslietu ministrijas priekšlikumā uzsvērts, ka tiesai paredzētās tiesības būtu īstenojamas tikai izņēmuma gadījumā, ja manta ir nekustamais īpašums, un īpaši pamatojot, kāpēc ar noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam konkrētajā gadījumā nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecībā uz trešo personu, kā arī konkretizējot lietā esošos netipiskos faktiskos apstākļus.
Likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” anotācijā skaidrots, ka taisnīgums citā starpā ir atkarīgs arī no cietušā rīcības, noziedzīgā nodarījuma apstākļiem, labticīgā ieguvēja paļāvības pakāpes un rūpības, publiskā reģistra drošuma principa aizsardzības nepieciešamības, mantas atņemšanas seku smaguma konkrētajai personai. Tomēr likumā nevar iepriekš paredzēt visu minēto apstākļu kombinācijas. Tāpēc patlaban spēkā esošā imperatīvā norma, kas mehāniski uzliek pienākumu vienmēr atdot mantu cietušajam neatkarīgi no konkrētās lietas apstākļiem var nonākt pretrunā taisnīguma principam. Turpretī tiesa, izskatot lietu, var izvērtēt visus faktus un to kopsakarību un noteikt, vai konkrētajā gadījumā mantas atdošana cietušajam nodrošinās krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Likumprojekta anotācijā akcentēts, ka tā mērķis ir nevis vājināt cietušā aizsardzību, bet radīt tiesiski korektu un tiesību principos balstītu mehānismu, kas ļauj katru nekustamā īpašuma atdošanas gadījumu izvērtēt individuāli, panākot taisnīgu un samērīgu rezultātu visām iesaistītajām personām.
Iecerēts atteikties no idejas par nozieguma mantisko seku labticīgajam ieguvējam kompensēšanu no valsts budžeta
Pašlaik Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 84. punkts paredz pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, kas attiecas uz publiskā reģistrā reģistrētas mantas labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzību. Tieslietu ministrija informējusi, ka tā strādāja pie likumprojekta sagatavošanas, kas paredzētu kompensācijas izmaksu labticīgajam ieguvējam, taču pašreiz tā rosinājusi izslēgt Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 84. punktu, uzsverot, ka primārais labticīgā ieguvēja tiesību aizsardzības līdzeklis ir zaudējumu atprasīšana no apsūdzētās vai notiesātās personas.
Tieslietu ministrijas priekšlikumā skaidrots, ka publiskajos reģistros reģistrētās mantas veids un vērtība, kā arī apstākļi, kādos noziedzīgais notikums noticis, var būtiski atšķirties, savukārt iespējas no valsts budžeta kompensēt nozieguma mantiskās sekas ir ierobežotas, tādēļ valsts nevar uzņemties risku un garantēt atlīdzību par visiem zaudējumiem. Atbildība par nozieguma radītajiem mantiskajiem zaudējumiem jāuzņemas nozieguma izdarītājam, nevis visai sabiedrībai.3
Tieslietu ministrijas izstrādātais priekšlikuma projekts iesniegts izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā (skat. 2026. gada 24. februāra sēdi).
Kas līdz šim paveikts, lai novērstu krāpšanas riskus
Lai mazinātu krāpšanas gadījumu riskus attiecībā uz īpašumu, pastāv vairāki preventīvi rīki, kas ļauj iedzīvotājiem nekavējoties reaģēt, ja pret viņu īpašumu tiek vērstas nepamatotas darbības:
- Īpašnieka agrīna informēšana par iesniegtu nostiprinājuma lūgumu
E-pakalpojumu var pieteikt tīmekļvietnē www.zemesgramata.lv, un tas nekustamā īpašuma īpašniekam ir bez maksas. Minētais e-pakalpojums paredz elektroniskā paziņojuma nosūtīšanu uz personas norādīto e-pasta adresi, ja ir iesniegts nostiprinājuma lūgums uz viņam piederošu nekustamo īpašumu.
- Apzinātas pazīmes aizdomīgu darījumu ar nekustamo īpašumu identificēšanai
Par attiecīgajām pazīmēm informētas nekustamo īpašumu darījumos iesaistītās institūcijas – tiesas, Latvijas Zvērinātu notāru padome un bāriņtiesas. Riska pazīmes un cieša institūciju sadarbība ļauj samazināt tādu gadījumu skaitu, kuros zemesgrāmatu sistēma tiek izmantota negodprātīgiem vai prettiesiskiem mērķiem.
- Zemesgrāmatu datu ērta pieejamība
Ikviens var iegūt informāciju Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā par darbībām, kas ar attiecīgo īpašumu veiktas, tam uzliktajiem aizliegumiem un aprobežojumiem. Ziņas var pieprasīt, norādot nodalījuma vai īpašuma kadastra numuru vai īpašuma nosaukumu, vai tā sastāvā esošā objekta adresi. Nodalījuma izraksts pieejams pēc visu zemesgrāmatas nodalījuma daļu aktualizācijas.
- Iespēja sekot līdzi izmaiņām arī citos valsts reģistros, piemēram:
- CSDD e-pakalpojumos transportlīdzekļu īpašnieki var pieteikties automātiskajiem paziņojumiem par reģistrācijas darbībām un uzlikt liegumus jebkādām darbībām ar savu transportlīdzekli;
- traktortehnikas īpašnieki var saņemt automātiskos paziņojumus par reģistrācijas darbībām un tehnisko stāvokli, autorizējoties Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras e-pakalpojumu portālā;
- Uzņēmumu reģistrā iespējams pieteikties pakalpojumam “Reģistrēto un pieteikto izmaiņu ziņotājs”, kas nodrošina tūlītēju informēšanu par reģistrēta tiesību subjekta pieteiktu un veiktu izmaiņu reģistrāciju.
1 Skat. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta spriedumu lietā Nr. 2010-60-01.
2 Skat. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra spriedumu lietā Nr. 2011-11-01.
3 Atziņa, ka nav pienākuma no valsts budžeta kompensēt privāttiesisku attiecību riskus, turklāt šāds pienākums radītu nesamērīgu finanšu slogu, nostiprināta arī Satversmes tiesas judikatūrā. Plašāk skat. Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta spriedumu lietā Nr. 2026-07-01.
