Vai uz kredīta pirktais un bankā ieķīlātais īpašums ir laulāto kopmanta

Uzziņai

Kas ir saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir vienkāršots tiesvedības veids par tādu saistību piespiedu izpildīšanu, kam pamatā ir publisks akts.

Atšķirībā no prasības tiesvedības, kad tiesa izskata un izlemj lietas par strīdiem, pārbauda un vērtē pierādījumus, pušu argumentus, apsvērumus un iebildumus un veido spriedumu, ar pieteikumu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai tiesā var vērsties tikai noteiktas personas un tikai pret noteiktiem parādniekiem, jo lieta netiek skatīta pēc būtības un tiesnesim nav jākonstatē, vai starp pusēm pastāv strīds.

Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks.

Lai saistību varētu nodot piespiedu izpildei bezstrīdus kārtībā, tas jāparedz, jau noslēdzot darījumu.

Civilprocesa likuma 400. pantā ietverts uzskaitījums, kādas saistības var tikt nodotas bezstrīdus piespiedu izpildīšanai un kā tās ir jānoformē.

Uzzini vairāk LV portālā:

Sūdzas par tiesu izpildītāja rīcību, jo laulātajai kā līdzaizņēmējai nepaziņoja par ieķīlātā īpašuma pārdošanu izsolē

Nekustamais īpašums, kas zemesgrāmatā bija nostiprināts uz viena laulātā vārda, kalpoja kā nodrošinājums laulāto solidāri1 uzņemtajām saistībām pret banku. Ar tiesas lēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tika vērsta piedziņa, un izpildu lietas ietvaros notika nekustamā īpašuma izsole.

Laulātā, uz kuras vārda nebija reģistrēts nekustamais īpašums, iesniedza tiesā sūdzību, kurā lūdza atzīt par prettiesiskām zvērināta tiesu izpildītāja darbības, jo tiesu izpildītājs nebija viņai paziņojis par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma novērtējumu un izsoli.

Sūdzības iesniedzēja savas tiesības saņemt informāciju par izpildu procesu pamatoja ar to, ka izsolē pārdotais nekustamais īpašums ir laulāto kopīgās mantas objekts un viņai kā laulātajai tikusi prasīta piekrišana nekustamā īpašuma ieķīlāšanai. Sūdzības iesniedzēja arī lūdza atzīt izsoli par spēkā neesošu.

Savukārt tiesa izbeidza tiesvedību par iesniegto sūdzību, norādot, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. pantu izpildu lietas procesā par tiesu izpildītāja darbībām sūdzību var iesniegt piedzinējs vai parādnieks, taču šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja nav uzskatāma par parādnieci izpildu procesā.

Proti, lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pieņemts tikai pret laulāto, uz kura vārda reģistrēts nekustamais īpašums, nevis attiecināms uz sūdzības iesniedzēju kā līdzaizņēmēju. Tiesa uzsvēra, ka konkrētajā gadījumā pastāvēja nevis piedziņas lieta, bet gan lieta par hipotēkas veidā ieķīlātā nekustamā īpašuma realizāciju nolūkā dzēst parādnieka saistības pret kreditoru.

Par šo tiesas lēmumu laulātā iesniedza blakus sūdzību, norādot, ka viņai bija liegtas iespējas efektīvi aizsargāt tiesības savu saistību izpildē pret piedzinēju, jo tiesa nav ņēmusi vērā, ka izsolē pārdotais nekustamais īpašums, kas iegūts laulības laikā, atbilstoši Civillikuma 89. panta noteikumiem uzskatāms par laulāto kopīgās mantas objektu.

Kādiem apsvērumiem ir nozīme, vērtējot, vai ieķīlātais īpašums ir laulāto kopmanta

Senāts2, izskatot iesniegto blakus sūdzību paplašinātā sastāvā3, norādīja:

katrai ķīlas tiesībai nepieciešams nodrošinātais prasījums jeb tas, “par ko ķīla atbild”. Saskaņā ar Civillikuma 1319. pantu tāds ķīlas ņēmējs (kreditors), kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, ir tiesīgs spert visus nepieciešamos soļus ieķīlātās lietas pārdošanai, lai tādējādi panāktu ar ķīlas tiesību (hipotēku) nodrošinātajam prasījumam atbilstošās parādnieka saistības piespiedu izpildīšanu. Tas nozīmē, ka hipotēkas veidā ieķīlāta nekustamā īpašuma piespiedu pārdošana izsolē ir iespējama tad, ja pastāv izpildāma saistība, kuras izpildīšanu nodrošina hipotēka, un saistības izpildāmība un tās apmērs ir konstatēts likumā noteiktajā kārtībā4;
ja solidāras saistības piespiedu izpildīšanā konkrēta izpildu darbība tiek vērsta pret vienu no solidārajiem parādniekiem jeb kopparādniekiem, tad tā skar arī otru parādnieku, jo starp solidāri saistītajiem pastāv savstarpējas norēķināšanās pienākums (skat. Civillikuma 1686. pantu). Tāpēc solidāriem parādniekiem ir tieša, nepastarpināta un leģitīma interese par likumīgu šāda izpildu procesa norisi, kas var ietekmēt katra saistītā tiesības un pienākumus. Līdz ar to solidāri parādnieki saglabā parādnieka procesuālo statusu arī izpildes procesā un ir leģitīmi ieinteresēti likumīgā šāda izpildu procesa norisē, un var prasīt tā pārbaudi, proti, iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību Civilprocesa likuma 632. panta kārtībā;
ja laulības laikā iegūtam nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav ieraksta par to, ka tā ir laulātā atsevišķa manta vai atsevišķas mantas statuss nepastāv uz likuma pamata (piemēram, mantojumā saņemts īpašums saskaņā ar Civillikuma 91. pantu vispārējā gadījumā uzskatāms par laulātā atsevišķu mantu), tad ir prezumējams, ka laulāto attiecībās ar trešajām personām, īpaši kreditoriem, šādam nekustamajam īpašumam ir laulāto kopīgās mantas objekta statuss5;
ja aizdevējs ir lūdzis otra laulātā piekrišanu hipotēkas nodibināšanai uz īpašumu, kas zemesgrāmatā nostiprināts uz viena laulātā vārda, tad viņš ir pieņēmis, ka īpašums varētu būt laulāto kopīgās mantas objekts. Šādā situācijā, kamēr nav noskaidrots pretējais, attiecībā uz kreditoru ir atzīstams, ka ieķīlātāji ir abi laulātie, nevis tikai zemesgrāmatā kā īpašnieks ierakstītais laulātais.

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Senāts atcēla tiesas nolēmumu un nodeva lietu izskatīšanai no jauna pēc būtības, norādot, ka tiesa, neizvērtējot to, vai sūdzības iesniedzēja ir uzskatāma par solidāro parādnieku vai par ķīlu kalpojošā īpašuma īpašnieku, priekšlaicīgi secinājusi, ka viņai nebija tiesību iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību.

Uzziņai

Par informēšanas pienākumu, ja piedziņa tiek vērsta uz nekustamo īpašumu:

Civilprocesa likuma 600. panta pirmā daļa:

“Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu, kā arī sniegt informāciju par to, vai parādnieks ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs un vai, pārdodot izsolē viņa nekustamo īpašumu, izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.”

Civilprocesa likuma 600. panta trešā daļa:

“Tiesu izpildītājs atbilstoši attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstam nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, apbūves tiesīgajiem, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības vai aizlieguma atzīme, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu;

2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.”

Civilprocesa likuma 600. panta sestā daļa:

“Ja parādnieks ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles sludinājumā norādītā izsoles noslēguma datuma pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta, bet jau uzsāktā izsole – pārtraukta.”

Civilprocesa likuma 604. panta otrā daļa:

“Tiesu izpildītājs paziņo par novērtējumu parādniekam, piedzinējam un hipotekārajam kreditoram, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu.”

Civilprocesa likuma 606. panta piektā daļa:

“Vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles sludinājuma nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiesu izpildītājs paziņo par izsoli parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, apbūves tiesīgajiem, kopīpašniekiem, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, hipotekārajiem kreditoriem un personām, kuru labā ierakstītas ķīlas tiesības vai aizlieguma atzīme. Paziņojumā norāda arī to, vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība.”

1 Solidāras saistības definīcija ir skaidrota Civillikuma 1670. pantā, kas noteic, ka par solidāru prasījums vai saistība atzīstama tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt. Savukārt Civillikuma 1673. pants noteic, ka līgums solidāru saistību nodibina tikai tad, kad līdzēji to tieši ir noteikuši.

2 Skat. Senāta 2026. gada 5. februāra lēmumu lietā Nr. SKC-10/2026.

3 Lietas tiek nodotas izskatīšanai paplašinātā sastāvā, ja, izskatot lietu tiesas sēdē trīs senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā. Šādās lietās parasti risināmi juridiski nozīmīgi tiesību jautājumi.

4 Senāts šajā lietā atkāpās no iepriekš judikatūrā izteiktajām atziņām, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildei pakļaujamā pret ieķīlātāju vērstā ar publisku hipotēku nostiprinātā saistība ir tikai ieķīlātāja apņemšanās segt parādu ar ķīlas priekšmetu un ka šādā gadījumā saistības summa netiek piedzīta.

5 Plašāk skat. Senāta 2020. gada 29. aprīļa lēmumu lietā Nr. SKC-107/2020.