Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Laulība nav tikai mīlestība, tās ir arī sadzīves lietas, kā kopīga saimniecība, kopīga mantas iegāde, kopīgi izdevumi. Un šo jautājumu risināšanai pastāv tiesiskais regulējums, intervijā saka Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docente, Dr. iur. INGA KUDEIKINA. Laulības līguma mērķis ir noregulēt laulāto mantiskās attiecības. Laulātajiem ir izvēles brīvība, kādu mantisko attiecību statusu izvēlēties – laulāto likumiskās mantiskās attiecības vai līgumiskās – visas mantas šķirtību vai visas mantas kopību.
2020. gadā noslēgti 932, turpretī 2021. gadā – 844 laulības līgumi, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes statistika. Savukārt Uzņēmuma reģistra dati rāda, ka Laulāto mantisko attiecību reģistrā līdz iepriekšējā gada 31. decembrim kopumā bija reģistrēti 24 217 līgumi. Kāpēc būtu jāslēdz laulības līgums? Vai to var noslēgt pirms laulības?
Laulības līguma mērķis ir regulēt laulāto mantiskās attiecības laulības laikā, t. i., noteikt esošās un laulības laikā iegūstamās mantas piederības jautājumus, jautājumus, kas skar šīs mantas apsaimniekošanu un rīkošanos ar to. Lai arī laulība tradicionāli un pamatoti tiek saistīta ar mīlestību, tomēr tas nav pretrunā ar mantisko attiecību sakārtošanu. Jautājumus par mantiskajām attiecībām būtu lietderīgi izrunāt un vienoties vēl pirms laulības noslēgšanas –, vai laulātajiem laulībā būs kopīga vai katram laulātajam atsevišķa manta. Laulības līgumu var noslēgt jau pirms laulības noslēgšanas.
Kaut arī tas būtu moderni, tomēr, ja pāris noslēdz laulības līgumu, rodas aizdomas, ka laulāto attiecības varētu būt pasliktinājušās, vai arī tas ir tikai aizspriedums? Kā laulātajiem savstarpēji uzsākt sarunu par laulības līguma noslēgšanu?
Manuprāt, mūsdienās šis aizspriedums jau ir mazinājies. Laulāto attiecību vērtēšana caur tiesisko regulējumu, protams, ir sarežģīta. Kā jau minēju, tas ir saistīts ar to, ka laulība primāri ir mīlestības akts, tātad emocionāls, balstīts jūtās. Bet laulība nav tikai mīlestība, tās ir arī sadzīves lietas, kā kopīga saimniecība, kopīga mantas iegāde, kopīgi izdevumi. Un šo jautājumu risināšanai pastāv tiesiskais regulējums. Tas arī būtu pamats, lai uzsāktu sarunu par laulības līguma noslēgšanu, – saprast, ka laulībā būs jārisina mantiskie jautājumi. Laulātajiem ir izvēles brīvība, kādu mantisko attiecību statusu izvēlēties – laulāto likumiskās mantiskās attiecības vai līgumiskās – visas mantas šķirtību vai visas mantas kopību.
Civillikums paredz divu veidu laulības līgumus – par mantas šķirtību un par visas mantas kopību. Kādos gadījumos jūs ieteiktu izvēlēties vienu vai otru līguma veidu?
Nevaru teikt, ka viens vai otrs laulības līguma veids ir labāks vai sliktāks, vai izdevīgāks. Katrs no tiem rada atšķirīgas juridiskās sekas. Laulības līguma mērķis ir noregulēt laulāto mantiskās attiecības atbilstoši tam, kā to vēlas laulātie. Tātad tieši laulāto griba, nevis kādu citu personu vēlmes vai intereses, ir pamats izvēlēties laulības līgumu. Tāpēc, izvēloties laulības līguma veidu, ir svarīgi, lai laulātie būtu vienojušies par to, kāda veida mantiskās attiecības viņi vēlas, un patiesi gribētu noslēgt laulības līgumu. Citiem vārdiem sakot, faktiskajām attiecībām ir jāizvēlas atbilstošs tiesiskais risinājums, nevis otrādi.
Vispārīgi nevar ieteikt, kādu līgumu izvēlēties. Katra situācija ir atšķirīga. Gribu uzsvērt, ka laulības līguma noslēgšana ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad tas jāslēdz notariālā akta kārtībā. Noslēdzot notariālo aktu, zvērināts notārs izskaidro gan laulības līguma saturu, gan tā tiesiskās sekas. Turklāt laulības līgums noslēdzams klātesot abiem laulātajiem, pilnvarot citu personu laulības līguma noslēgšanai nevar. Turklāt, protams, attiecīgu konsultāciju var sniegt arī zvērināts advokāts.
Kas ir būtiskākais, ko paredz katrs laulības līguma veids?
Būtiskākais, ko paredz līgums par laulāto mantas šķirtību, ir laulāto neatkarība mantiskajos jautājumos. Katrs laulātais bez otra piekrišanas var rīkoties ar savu mantu, to pārdot, ieķīlāt, dāvināt, neprasot otra laulātā piekrišanu, kā arī viss, ko laulātais nopirks, tiks reģistrēts uz viņa vārda, un otram laulātajam nebūs juridiskas varas pār šo mantu. Katram laulātajam no savas atsevišķās mantas ir jādod līdzekļi kopīgajai saimniecībai. Par parādiem katrs laulātais atbild patstāvīgi ar savu mantu.
Laulāto mantas kopības gadījumā situācija ir pretēja – vienā kopīgā masā tiek apvienota gan tā manta, kas katram piederēja pirms laulības noslēgšanas, gan laulības laikā iegūtā manta, izņemot to mantu, kuru laulātie noteikuši par atsevišķu.
Kopīgā nedalāmā masa laulības laikā nepieder nevienam laulātajam atsevišķā daļā. Laulības līgumā, nosakot laulāto mantas kopību, laulātie vienojas par to, kurš no viņiem būs mantas kopības valdītājs (vīrs, sieva vai abi kopīgi).
Vai ir situācijas, kad laulības līgums būtu īpaši noderīgs? Piemēram, ja abiem laulātajiem katram ir bērns no iepriekšējām attiecībām un savu īpašumu viņi vēlas atstāt mantojumā tikai savam bērnam.
Laulātie manto viens no otra, neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību statuss noteikts starp laulātajiem dzīves laikā. Jāatceras, ka, ja dzīves laikā starp laulātajiem bija noslēgts līgums par laulāto mantas šķirtību, tad pārdzīvojušais laulātais nevar izdalīt savu pārdzīvojušā laulātā mantas daļu, jo nav laulāto kopīgas mantas.
Bērns no saviem vecākiem manto, neatkarīgi no tā, vai viņa vecāki bija savstarpējā laulībā, un, neņemot vērā to, kāds mantisko attiecību režīms bija viņa vecāku laulībā.
Mantošanas jautājumi risināmi ar testamentu vai mantojuma līgumu. Laulības līguma esība vai neesība mantojuma tiesības neietekmē.
Laulības līgums par laulāto mantas šķirtību var būt noderīgs gadījumos, kad otra laulātā dzīvesveids laulāto mantu var pakļaut izputināšanai.
Kā noslēgt laulības līgumu, ja otra puse ir ārvalstnieks?
Kārtība, kādā noslēgt laulības līgumu, ja otrs laulātais ir ārvalstnieks, neatšķiras. Ir jābūt laulības apliecībai, personu apliecinošam dokumentam. Notariālos aktus, kāds ir laulības līgums, veido tikai valsts valodā. Tāpēc, ja ārvalstnieks neprot latviešu valodu, viņam nepieciešams tulks.
Kādi ir neparastākie laulības līgumi, kāds ir to saturs? Piemēram, vai tajos var iekļaut rīkojumu nāves gadījumam? Vai kādus citus jautājumus?
Laulības līgums nevar būt neparasts. Likums precīzi nosaka, ka ar laulības līgumu laulātie atceļ laulāto likumiskās mantiskās attiecības un nodibina līgumiskās. Tā ir ģenerāla vienošanās par laulāto mantisko attiecību režīmu. Principā, nekādi citi nosacījumi nav iekļaujami laulības līgumā. Plašāks iekļaujamo jautājumu loks ir iespējams laulības līgumā par laulāto mantas kopību, kur jāparedz kopīgās mantas pārvaldītājs, ja tāds ir, var norādīt katra laulātā atsevišķo mantu.
Laulības līgums var saturēt rīkojumus par mantu laulātā nāves gadījumam. Tomēr tas nebūtu ieteicams, ievērojot, ka laulības līgums regulē speciālu jautājumu, bet mantošanas lietu sakārtošanai ir paredzēti citi instrumenti – testaments un mantojuma līgums. Turklāt, netērējot papildu līdzekļus, var veidot privātu testamentu. Tad nebūtu vajadzības vienā dokumentā iekļaut dažādus jautājumus.
Nekādi citi jautājumi, piemēram, uzturlīdzekļi bērniem vai saskarsmes tiesību realizēšana, laulības līgumā netiek ietverti. Šādi jautājumi kļūst aktuāli, laulātajiem vienojoties par laulības šķiršanu. Saistībā ar šo reizēm rodas neizpratne, laulātajiem pārprotot laulības līguma būtību, t. i., laulātie vēlas noslēgt laulības līgumu, lai noteiktu jautājumus, kas izspriežami, šķirot laulību, proti, par laulāto kopīgās mantas sadali, uzturlīdzekļiem bērniem, bērnu aizgādības tiesībām un saskarsmes tiesībām. Šie jautājumi nav risināmi ar laulības līgumu. Laulības šķiršanas gadījumā, ja laulātie ir vienojušies par laulības šķiršanu, kopīgās mantas sadali, uzturlīdzekļiem bērniem, bērnu aizgādību un saskarsmes tiesībām, laulātie slēdz attiecīgu vienošanos saistībā ar laulības šķiršanu, kas nav laulības līgums.
Vai laulības līgumu var grozīt, atcelt, apstrīdēt?
Laulības līgumu var grozīt, atcelt, laulātajiem vienojoties jebkurā laikā. To nevar apstrīdēt, jo laulības līgums tiek noslēgts kā notariāls akts un notariālos aktus nevar apstrīdēt, pret tiem var celt tikai viltojuma prasību. Kā iepriekš minēts, noslēdzot notariālos aktus, zvērināts notārs izskaidro darījuma saturu un tā tiesiskās sekas, tāpēc prezumējams, ka laulātie laulības līgumu ir noslēguši pēc brīvas gribas, saprotot noslēdzamā līguma saturu un savas darbības juridiskās sekas, tāpēc nebūtu pamata darījumu apstrīdēt.
Kā laulības līgums atvieglo šķiršanos?
Laulāto kopīgās mantas dalīšana, šķirot laulību, var būt sarežģīts un emocionāli nepatīkams process. Tādā nozīmē līgums par laulāto mantas šķirtību atvieglo laulības šķiršanu, jo laulātajiem nav kopīgas mantas, tātad – nav ko dalīt.
Ja starp laulātajiem nav laulības līguma, pastāv laulāto likumiskās mantiskās attiecības. Kā tās palīdz vai apgrūtina situācijas, kad notiek laulības šķiršana vai kādam no laulātajiem ir parādi?
Ja nav laulības līguma, tad jāvadās pēc likuma, kas nosaka rīcības algoritmu, paredzot situāciju risinājumu, kas var patikt vai nepatikt laulātajam, bet kas ir jāievēro. Ja pastāv laulāto likumiskās mantiskās attiecības, tad, šķirot laulību, ir jādala laulāto kopīgā manta – labprātīgi vai tiesas ceļā, ja laulātie nevar vienoties par kopīgās mantas sadali. Praktiska problēma var būt saistībā ar pierādījumu iegūšanu, proti, ja laulātais savu ieguldījumu laulāto kopīgajā mantā uzskata par lielāku nekā viena puse, viņam tas ir jāpierāda, tāpat jāpierāda, ka konkrēta manta ir laulātā atsevišķa manta, nevis laulāto kopīga manta. Protams, pēc vairākiem gadiem no mantas iegādes brīža var būt apgrūtinoši, kā arī tad, kad attiecības ir labas, laulātais nefiksē savu ieguldījumu, nenodrošina pierādījumus potenciālai kopīgās mantas dalīšanai, bet, šķirot laulību, šie fakti ir jāpierāda.
Savukārt, ja laulātajam ir parādi, tad atbildību pret kreditoriem nosaka Civillikums, piemēram, Civillikuma 96. pants nosaka, ka “par saistībām, ko laulātie kopīgi noslēguši ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, viņi atbild ar kopīgo mantu un katrs ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek”.
Par saistībām, ko viens no laulātajiem noslēdzis ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, šis laulātais atbild ar savu mantu tad, ja laulāto kopīgās mantas nepietiek. Otrs laulātais par šīm saistībām ar savu mantu atbild tikai tad, ja pēc saistības saņemtais izlietots ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām. Savukārt Civillikuma 98. pants nosaka, ka “par saistībām, kas izriet no viena laulātā neatļautas darbības, atbild vispirms šis laulātais ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, – ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā”.
Vai, šķirot laulību, ja nav laulības līguma, mantu dala uz pusēm? Kas notiek tad, ja sieva ir audzinājusi bērnus un nav strādājusi, un lielākais pelnītājs ģimenē ir bijis vīrs? Kas viņai pienākas, ja tiek šķirta abu laulība?
Tas, ka, piemēram, sieva nav strādājusi algotu darbu, bet ir rūpējusies par kopīgo saimniecību un audzinājusi bērnus, neliedz viņai laulības šķiršanas gadījumā tiesības uz daļu no laulības laikā iegūtās mantas. Lai mantu atzītu par laulāto kopīgo mantu, finansiālais kritērijs nav vienīgais. Kopīgo mantu var iegūt arī ar otra laulātā darbības palīdzību. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka manta abiem pieder līdzīgās daļās.
Bet vienlaicīgi jāsaprot, ka laulības fakts pats par sevi negarantē, ka laulības laikā iegūta manta automātiski ir laulāto kopīga manta. Tam, ka konkrēta manta ir laulāto kopīga, ir jābūt pierādītam. Teiktais norāda – kopīgās mantas dalīšana, pastāvot laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, ir pietiekami sarežģīts process, kurā ir grūti izvairīties no personiskiem aizvainojumiem. Veidojot un uzturot kopīgu saimniecību, laulātajam ir grūti pieņemt, ka ir jāpierāda vēl kaut kas par mantas iegādes apstākļiem. Laulātais domā, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka manta ir kopīga, bet tiesai tāds pieņēmums, uzskats nav pietiekams strīda izšķiršanai. Kad strīds nonāk tiesā, tad pusei savi prasījumi un iebildumi ir jāpierāda.
Ja ir tiesvedības vai citas problēmas, kas tiek ņemts vērā mantas sadalē, – laulības līgums vai likumiskās mantiskās attiecības?
Starp laulātajiem var būt tikai viena režīma mantiskās attiecības –, vai nu likumiskās, vai līgumiskās (abas nevar pastāvēt vienlaikus). Ar laulības līgumu tiek atceltas laulāto likumiskās mantiskās attiecības un nodibinātas līgumiskās. Tāpēc, ja ir spēkā esošs laulības līgums, mantas sadalē ņem vērā tieši to.
Ja partneri dzīvo kopā, viņiem ir kopdzīve, un viņi audzina kopīgus bērnus, taču nav precējušies. Vai viņi var noslēgt laulības līgumu?
Laulības līgumu var noslēgt arī pirms laulības, bet tikai saistībā ar nodomāto laulību, tātad – kopā dzīvojošām personām pēc laulības līguma ir jānoslēdz laulība. Laulības līgums ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistra Laulāto mantisko attiecību reģistrā, ko var darīt tikai pēc laulības noslēgšanas, līgums pirms tam nebūs saistošs. Iespēja noslēgt laulības līgumu kā patstāvīgu darījumu bez laulības nav iespējama, jo laulības līgums regulē tieši laulāto mantiskās attiecības.
