No 2024. gada līdz 2025. gada maijam starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) veica pētījumu deviņās ES dalībvalstīs,1 lai novērtētu to īpašumtiesību atklātību saistībā ar Sestās NILLTFN direktīvas un NILLTFN regulas prasībām. Pētījumā Latvija ir viena no vislabāk sagatavotajām valstīm ne tikai esošo atklātības prasību apjomā un kvalitātē, bet arī gatavībā īstenot ES mēroga reformas. Taču joprojām pastāv jomas, kurās ir iespējami uzlabojumi.
Latvijas regulējuma pārskats
Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm ar centralizētiem zemes un nekustamā īpašuma, mehānisko transportlīdzekļu, gaisa kuģu un ūdens transportlīdzekļu reģistriem. Integrētā sistēma atbilst Sestās NILLTFN direktīvas mērķiem, īpaši noteikumiem, kas paredz izveidot vienotu piekļuves punktu nekustamā īpašuma īpašumtiesību datiem līdz 2029. gada 10. jūlijam. Piemēram, kaut arī tikai Latvija un Portugāle uztur centralizētus ūdens transportlīdzekļu reģistrus, Vācija un Īrija aizvien izmanto fragmentētas vietējā līmeņa sistēmas. Tāpat Latvija ir starp tām valstīm, kuras jau tagad pieprasa ziņot par vērtspapīru kontu patiesajiem labuma guvējiem, kas ir viena no Sestās NILLTFN direktīvas prasībām.
Centralizēti reģistri Latvijas iestādēm sniedz būtiskas priekšrocības, lai pielāgotos jaunajām ziņošanas prasībām par augstas vērtības aktīviem, piemēram, luksusa transportlīdzekļiem, jahtām un gaisa kuģiem, kas pieder ārvalstu uzņēmumiem vai trastiem.
Latvija jau šobrīd uztur vienu no modernākajiem patieso labuma guvēju reģistriem ES.
Tas apvieno juridisko personu un trasta struktūru patieso labuma guvēju informāciju vienotā datubāzē, kas ietver arī uzņēmuma pārvaldības datus, piemēram, informāciju par valdes locekļiem, statūtus un gada finanšu pārskatus. Reģistrs skaidri parāda, kam patiesībā pieder uzņēmums, soli pa solim atspoguļojot īpašumtiesību ķēdi, un tajā ir iekļauti nozīmīgi dati, kā, piemēram, personas kods vai dzimšanas datums.
Latvija ir soli priekšā citām ES dalībvalstīm arī informācijas digitalizācijas jomā. Lielākā daļa īpašumtiesību datu ir digitalizēti un mašīnlasāmi. Tā ir būtiska priekšrocība pārrobežu izmeklēšanā un informācijas apmaiņā starp institūcijām vai valstīm.
Tāpat Latvija nodrošina unikālu identifikatoru (piemēram, personas kodu) izmantošanu, atvieglojot datu sasaisti starp reģistriem.
Attiecībā uz piekļuvi reģistriem Latvijā ir viena no atvērtākajām sistēmām. Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 22. novembra spriedums apvienotajās lietās C-37/20 un C601/20 Luxembourg Business Registers aizsāka publiskas piekļuves ierobežošanu patieso labuma guvēju reģistriem vairākās ES dalībvalstīs. Lai to risinātu, Sestā NILLTFN direktīva no jauna definē “leģitīmas intereses”, tādējādi nodrošinot, ka arī žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un akadēmiķiem ir tiesības piekļūt patieso labuma guvēju datiem.
Lai gan publiska piekļuve patieso labuma guvēju informācijai ir ierobežota vairumā ES, Latvija joprojām uztur tiešu un publisku piekļuves sistēmu. Tas nozīmē, ka datiem var piekļūt gan noteikti lietotāji ar konkrētu iemeslu, gan ikviens interesents. Tādējādi Latvijas sistēma pārsniedz Sestās NILLTFN direktīvas prasības. To var uzskatīt par labu piemēru citām ES dalībvalstīm, it īpaši saistībā ar lietošanas ērtumu un liela apjoma datu pieejamību. Latvijas iestāžu uzturētās datubāzes nodrošina piekļuvi plašam informācijas apjomam, tostarp uzņēmuma reģistrācijas datiem, gada pārskatiem, patieso labuma guvēju vārdiem un uzvārdiem, pilsonībai, dzimšanas un vēsturiskajiem datiem un citām svarīgām ziņām.
Raugoties nākotnē: kur atrodas Latvija
Latvija ir labā pozīcijā, lai izpildītu lielāko daļu Sestās NILLTFN direktīvas un NILLTFN regulas prasību. Centralizēta pieeja informācijas reģistrēšanai, kvalitatīvi dati un digitālie risinājumi nodrošina, ka Latvija ir viena no vislabāk sagatavotajām ES dalībvalstīm jaunajam NILLTFN regulējumam. Tomēr, lai minēto pozīciju noturētu, atsevišķos jautājumos būs nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai novērstu atlikušos trūkumus un reaģētu uz jauniem riskiem, sevišķi attiecībā uz informāciju par ārvalstu īpašumiem un sarežģītām finanšu struktūrām.
ES NILLTFN regulējums patlaban paredz, ka ārvalstu juridiskajām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu, jahtas vai privātās lidmašīnas ES, jāatklāj savi patiesie labuma guvēji. Lai gan Latvijā sistēmas īpašumtiesību izsekošanai jau ir ieviestas, būs jāpaplašina patieso labuma guvēju reģistra tvērums, tajā iekļaujot NILLTFN regulā noteikto īpašumu patiesos īpašniekus. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa informēja, ka pirmās šāda veida reģistrācijas ir notikušas. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka vēl nav panākta vienošanās par paplašinātas patieso labuma guvēju informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību.
Neskatoties uz Latvijas progresu saistībā ar jaunākā NILLTFN regulējuma noteikumiem, turpmāki uzlabojumi varētu stiprināt Latvijas pozīciju.
Piemēram, Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vērš uzmanību izaicinājumiem, kas saistīti ar mākslas darbu tirgus caurskatāmību.
Jaunajā NILLTFN regulējuma paketē nav skaidri noteikta prasība izveidot mākslas darbu reģistru. Konkrēto noteikumu trūkums atvieglo mākslas darbu tirgus izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai. FID norāda, ka daudzi mākslas darbi ir publiski identificējami, taču bez vienota reģistra nav iespējams izsekot darījumiem vai īpašumtiesību maiņai.
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” turpinās darbu pie Latvijas regulējuma analīzes, Latvijas atbilstības ES NILLTFN regulējuma prasībām vērtēšanas, kā arī sadarbības ar lēmumu pieņēmējiem, lai nodrošinātu līdzšinējās labās prakses turpināšanu un līderpozīcijas stiprināšanu NILLTFN jautājumos ES līmenī.
Plašāk par TI veikto pētījumu un ES dalībvalstu rezultātiem šeit.
Publikācija tapusi ar Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonda līdzekļu finansējumu. Tajā paustie viedokļi atspoguļo tikai autora skatījumu un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības nostāju. Eiropas Savienība nav atbildīga par publikācijas saturu.
1 Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Slovēnija un Spānija.
