Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lēmumu slēgt vai neslēgt līgumu patērētājam jāpieņem pēc rūpīgas internetā izteiktā piedāvājuma izvērtēšanas. Savukārt līguma izpildes kārtībai jāseko līdzi gan pircējam, gan pārdevējam.
FOTO: www.informedbuying.net
Interneta veikala piedāvājumā ietveramā informācija
„Iepirkšanās internetā normatīvajos aktos tiek formulēta kā distances līguma slēgšana. Galvenā distances līguma pazīme ir tāda, ka līgums tiek noslēgts, abām pusēm klāt neesot, –ar distances saziņas līdzekļu starpniecību. Līdz ar to patērētājam nav iespējams izvēlēto preci vai pakalpojumu pārbaudīt un izvērtēt tā atbilstību patērētāja vēlmēm,” norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde. Lai pircējs varētu pieņemt lēmumu slēgt vai neslēgt līgumu, pirms pasūtījuma izdarīšanas internetā izteiktajā piedāvājumā jāsniedz šāda informācija:
Pirms pirkuma veikšanas
Pirms pirkums noformēts, PTAC pārstāve iesaka rūpīgi iepazīties ar internetā izteikto piedāvājumu, līguma nosacījumiem – samaksas, piegādes vai izpildes kārtību, kā arī pārliecināties, vai ir sniegta pamatinformācija par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, lai problēmu gadījumā būtu iespējams realizēt savas patērētāja tiesības.
Ieteicams arī aplūkot atsauksmes par konkrēto uzņēmumu, jo bieži vien, apmeklējot atsauksmju lapas, var iepazīties ar informāciju, kas vedinātu preci noteiktajā interneta veikalā neizvēlēties. Ja ir norādīts SIA, ir vērtīgi pārbaudīt Uzņēmumu reģistrā, vai tāds uzņēmums vispār eksistē. Ja nav norādīta informācija, ar ko līgums tiek slēgts, un arī maksāšanas brīdi nav iespēja identificēt, ar ko ir noslēgts līgums, pēc tam ir gandrīz neiespējami atrast personu, no kuras prece vai pakalpojums iegādāts.
"Pirms pirkuma veikšanas rūpīgi jāiepazīstas ar internetā izteikto piedāvājumu, līguma nosacījumiem, lai problēmu gadījumā būtu iespējams realizēt savas patērētāja tiesības."
„Ja piedāvājums ir nesamērīgi lēts un pārlieku izdevīgs, tas varētu liecināt par negodīgu rīcību, līdz ar to patērētājam ir jābūt ļoti vērīgam, jālasa nosacījumi,” saka I. Žunde. „Ir jāskatās arī informācija, kas ir sīkākā drukā. Pirms līguma parakstīšanas noteikti ir rūpīgi jāiepazīstas ar līguma nosacījumiem, nevis vienkārši jāatzīmē „ar noteikumiem iepazinos”.”
Jau veicot pirkumu, svarīgi ir saglabāt darījumu apliecinošu dokumentu. Norēķinoties par pirkumu internetā ar maksājuma karti, vajadzētu pārliecināties, vai mājaslapa ir droša brīdī, kad ievadāt maksājuma kartes datus. Piemēram, viena pazīme, kas liecina par papildu drošību, – adreses laukā papildus pievienots „s” burts - https, vai arī atslēdziņas simbols lapas apakšā.
„Ja pārdevējs nepiegādā preci noteiktajā termiņā vai 30 dienu laikā, ko paredz likums, pircējam ir jāprasa līguma izpilde, respektīvi, preces piegāde. Ja tas netiek darīts, jāprasa atpakaļ nauda, kas par šo preci ir samaksāta. Ja uzņēmums nerisina situāciju un neatgriež samaksāto naudu, tad ir jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 12. panta 5. punkts paredz: ja 30 dienu laikā uzņēmums nevar piegādāt preci pircējam, tad viņam par to ir jāinformē patērētājs un attiecīgi jāatgriež nauda, ja tā ir iemaksāta,” stāsta I. Žunde.
Latvijā reģistrētie interneta veikali
„Iegādājoties preci interneta veikalā, 14 dienu laikā ir iespēja no tās atteikties. Ir jāaizpilda un jānosūta atteikuma veidlapa, kuru uzņēmumam jāpiedāvā preces iegādes brīdī. Ja atteikuma veidlapa netiek dota, tad atteikums jāsastāda pašam pircējam brīvā formā. Atteikuma veidlapas nosūtīšana noteiktajā termiņā atbrīvo pircēju no jebkurām līgumsaistībām. Patērētāja pienākums ir 7 dienu laikā no atteikuma veidlapas nosūtīšanas atgriezt preci pārdevējam. Savukārt pārdevēja pienākums ir 7 dienu laikā pēc izmaksu apstiprinoša dokumenta saņemšanas atmaksāt patērētājam par preci samaksāto naudu. Jāatceras, ka pircējs šo 14 dienu atteikuma periodā ir atbildīgs par preci, nodrošinot, lai tā netiktu bojāta,” uzsver I. Žunde.
"Iegādājoties preci, 14 dienu laikā ir iespēja no tās atteikties."
Pircēja pienākums ir pārliecināties, ko viņš pieņem. Situācijās, kad prece ir bojāta piegādes laikā, to var nepieņemt un sūtīt atpakaļ. Brīdī, kad pircējs ir pieņēmis preci, parakstījis apliecinājumu par preces saņemšanu, tad to, kura no pusēm ir radījusi mehāniskos bojājumus, ir ļoti grūti pierādīt. Būtībā šādi strīdi ir neatrisināmi.
Neatkarīgi no tā, kur prece ir nopirkta (veikalā, pasūtot no kataloga vai internetā), ja tā ir līguma noteikumiem neatbilstoša, pircējam ir tiesības izvirzīt pretenzijas 2 gadu laikā no preces vai pakalpojuma iegādes brīža. Ja garantijas laiks tiek dots viens gads, ņemot vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 27. panta 1. punkts paredz lielāku laika periodu, tad patērētājam ir iespēja izvirzīt pretenzijas un pirmo 6 mēnešu laikā prasīt atpakaļ naudu, maiņu pret citu preci vai remontu. Periodā pēc sešiem mēnešiem var prasīt vai nu maiņu pret citu preci, vai preces remontu. Ja uzņēmums nevar nodrošināt vienu no šīm prasībām, tad var prasīt atpakaļ naudu (mīnus nolietojuma procenti).
Eiropā un trešajās valstīs reģistrētie interneta veikali
„Visi iepriekš minētie noteikumi izriet no Eiropas mēroga prasībām. Protams, ir nianses, kas atšķiras. Piemēram, atteikuma tiesības dažādās valstīs ir atšķirīgas – Austrijā tās ir 7 darba dienas, Beļģijā 14 kalendārās dienas,” stāsta I. Žunde. „Ja prece ir iegādāta interneta veikalos, kas ir ārpus Latvijas, bet Eiropas Savienības robežās, tad pircējam ir tiesības vērsties pie paša uzņēmēja ar elektronisku vēstuli vai kādā citā formā un izvirzīt savas pretenzijas. Ja pārdevējs nereaģē, Latvijas patērētājam ir iespēja vērsties Eiropas patērētāju informēšanas centrā (ECC Latvia), aizpildot sūdzības formu interneta vietnē www.ecclatvia.lv vai sūtot e-pastu info@ecclatvia.lv. ECC Latvia, kas ir ECC-NET tīkla dalībnieks, pieņems informāciju un sazināsies ar Eiropas patērētāju centru attiecīgajā valstī.”
Ja prece nopirkta interneta veikalā, kas reģistrēts trešajās valstīs, piemēram, ASV, Kanādā, Japānā u.c., un šī valsts ir iekļauta sūdzību patērētāju pārrobežu strīdu risināšanas portāla www.econsumer.gov tīklā, ir iespēja iesniegt savu sūdzību tur. Sūdzību veidlapa nonāks pie attiecīgās valsts kompetentās institūcijas.
Kur vērsties strīda gadījumā
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic gan individuālu strīdu risināšanu patērētāju gadījumos, gan arī uzraudzības darbu, raugoties uz interneta veikaliem un citiem piedāvājumiem, kas tiek izteikti internetā. 2011. gadā PTAC saņēmis 17 sūdzības par distances ceļā iegādātām precēm un pakalpojumiem, no tām septiņos gadījumos rasts pozitīvs risinājums patērētājiem, divas sūdzības nav bijušas pamatotas, vienā gadījumā atteikts skatīt sūdzību, bet septiņas sūdzības atrodas izskatīšanas stadijā.
"Pircējam ir jāprasa līguma izpilde, respektīvi, preces piegāde. Ja tas netiek darīts, jāprasa atpakaļ nauda. Ja uzņēmums neatgriež samaksāto naudu, tad ir jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā."
Pārbaudītās interneta vietnes un rezultāti tiek publicēti PTAC mājaslapā. Tāpat PTAC mājaslapā, pamatojoties uz saņemtajām patērētāju sūdzībām, tiek publicēta informācija par patērētājiem nedraudzīgiem uzņēmumiem, tai skaitā interneta veikaliem (http://www.ptac.gov.lv/page/193).
Plašāka informācija par savām tiesībām un pienākumiem, iepērkoties interneta veikalos, pieejama:
