Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Lai valsts pārvaldes iestādēm nodrošinātu atbalstu procesos, kuros tiek īstenota valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldība, tiek veidota Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma (MAP).
24. novembrī stājās spēkā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 675 “Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi”.
Tie nosaka pārvaldības platformas:
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pārvaldības platforma ir valsts platforma, kas nodrošina vairāku institūciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu izvietošanu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības pakalpojuma nodrošināšanai gan projektu pieteicējiem, gan finansējuma saņēmējiem un kurā ietilpst pārvaldības platformas instance, pašapkalpošanās portāls un pašapkalpošanās portāla publiskā daļa.
Tā ir vienota, centralizēti administrēta koplietošanas platforma, kas nodrošinās mērķu izlietojumu finansēšanas pārvaldības procesu, savukārt platformas pārzinis nodrošinās platformas administrēšanu un tehnisko attīstību, informē VARAM.
Pamatojot, kāpēc šāda platforma ir nepieciešama, noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ka šobrīd valsts pārvaldē ir vairākas institūcijas, kas veic mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības un administrēšanas procesus. Savu vajadzību īstenošanai tās izstrādājušas atbilstošas informācijas sistēmas, kuru attīstības pakāpe ir atšķirīga.
Anotācijā secināts, ka esošās ieviestās sistēmas nespēj risināt problēmas, kas, piemēram, veidojas ar jaunas finansēšanas programmas iniciatīvu, it īpaši gadījumos, kad attiecīgā iniciatīva ir īstermiņa vai to turētājs mainās atbilstoši aktuālajiem politiskajiem lēmumiem. Pastāvot šādiem apstākļiem, esošie IT risinājumi nav spējīgi ātri pielāgoties, līdz ar to nespēj atbalstīt šādu procesu īstenošanu.
Savukārt problēmas risinājums ir izveidot valsts mēroga IT sistēmu, kas nodrošinās pilnu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības dzīves ciklu no iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, kur dati tiek koplietoti un atkārtoti izmantoti, norādīts anotācijā.
Pārvaldības platformas (MAP) mērķis ir nodrošināt atbalstu:
Platforma arī nodrošinās mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību valsts mērķdotāciju, atbalsta programmu un grantu veidā, skaidro VARAM.
Būtiskākie ieguvumi, ieviešot šādu platformu: efektīvi tiks nodrošināta projektu dzīves cikla pārvaldība un to caurskatāmība, tiks uzkrāti vēsturiskie dati par notikumiem projektos, kā arī klientiem tiks vienkāršots administratīvais process, īstenojot projektu aktivitātes.
“Tādējādi mērķa finansējuma pārvaldībā iesaistītajām iestādēm (jebkurai valsts vai pašvaldības institūcijai) savu pienākumu būs iespējams veikt augstākā kvalitātē. Iestādes varēs fokusēties uz pamatdarbību, turpretī rūpes par tehnoloģiskajiem procesiem un platformas pakalpojuma sekmīgu darbību iestādēm nodrošinās tās pārzinis sadarbībā ar partnerorganizācijām,” paskaidro VARAM.
Jau patlaban, MAP ieviešanas laikā, tiek nodrošināta pirmo platformas izmantotāju – Iekšlietu ministrijas, Latvijas Zinātnes padomes, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Sabiedrības integrācijas fonda – pieslēgšana, atklāj VARAM.
Noteikumu projekts noteic, ka MAP pārzinis no 2023. gada 28. decembra ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Pašreiz notiek pēdējie darbi pirms MAP uzsākšanas produktīvajā darbībā, informē VARAM. Plānots, ka informācija par MAP publiski būs pieejama šī gada decembra sākumā tīmekļvietnē https://parvaldiba.map.gov.lv.
Tas būs pašapkalpošanās portāls, kur tiks publiskota informācija par MAP, kā arī varēs pieteikties MAP instances izveidei.
MAP lietošana šobrīd nav noteikta kā obligāta. Katra iestāde, kas administrē finanšu programmas, var izvēlēties, vai izmantot MAP saviem projektu konkursiem.
MAP tiek izstrādāts datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (DAGR) projekta ietvaros. Izveidotās risinājumu specializētās programmatūras uzturēšanas izdevumi 2024.–2026. gadā (pēc DAGR projekta pabeigšanas) no valsts budžeta līdzekļiem tiek plānoti šādā apmērā: 2024. gadā – 82 000 eiro; 2025. gadā – 72 000 eiro; 2026. gadā – 82 000 eiro; turpmāk – 72 000 eiro (ik gadu).
