Stājas spēkā regulējums par mobilo sakaru operatoru pienākumu krīzes situācijās ieviest nacionālo viesabonēšanu

Elektronisko sakaru likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt visu mobilo sakaru tīklu galalietotājiem iespēju saņemt mobilo sakaru pakalpojumus krīzes situācijā, kurā kāds no mobilo sakaru tīkliem ir bojāts vai radušies tā darbības pārtraukumi.

Proti, turpmāk, ja kāda mobilo sakaru operatora tīkls krīzes situācijā ilgstoši nebūs pieejams, tad sakarus nodrošinās cits operators.

Latvijā darbojas trīs mobilo sakaru operatori: SIA “Latvijas mobilais telefons”, SIA “Tele2” un SIA “Bite Latvija”.

Grozījumi papildina Elektonisko sakaru likuma 19. pantu ar piekto un sesto daļu, nosakot, ka mobilo sakaru operatoriem:

• krīzes situācijā, ja krīzes vadības pasākumu laikā saņemts uzdevums uzsākt nacionālo viesabonēšanu, atbilstoši tīkla kapacitātei jānodrošina nacionālajā viesabonēšanā balss sakari un īsziņu pakalpojumi;
• savstarpējos norēķinos par sniegtajiem nacionālās viesabonēšanas pakalpojumiem, izpildot iepriekšminēto uzdevumu, ir tiesības piemērot maksu apmērā, kas nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 6. aprīļa regulas (ES) 2022/612 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā 9. un 10. pantā noteiktās vairumtirdzniecības maksas.

Mobilo sakaru pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana ir īpaši būtiska krīzes situācijās, lai veiktu civilās aizsardzības pasākumus, nodrošinātu ārkārtas saziņu un palīdzības sniegšanu, mazinātu paniku un dezinformāciju, teikts anotācijā.

Tāpat tajā uzsvērts, ka nacionālā viesabonēšana:

• sāks darboties visā Latvijas teritorijā, jo nacionālo viesabonēšanu nav iespējams nodrošināt tikai izolētā teritorijā, kurā konstatēta kāda mobilo sakaru operatora pakalpojumu nepieejamība;
• uzņemošais mobilo sakaru operators galalietotājiem nodrošinās tikai balss sakaru un īsziņu pakalpojumus.

“Krīzes brīdī cilvēkiem jābūt iespējai sazināties ar tuviniekiem, izsaukt palīdzību un saņemt svarīgu informāciju. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, lai sakari būtu pieejami arī tad, ja kāda operatora tīkls nedarbojas,” iepriekš uzsvēris tā brīža Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Kā iepriekš Saeimas komisijas deputātiem skaidrojuši Satiksmes ministrijas pārstāvji, nacionālā viesabonēšana tiks aktivizēta pēc krīzes vadības institūcijas lēmuma.

Papildus grozījumu anotācijā paskaidrots: “Lai neradītu finansiālo slogu, mobilo sakaru operatoriem, nodrošinot nacionālo viesabonēšanu, pakalpojumi jāsniedz esošās tīkla kapacitātes ietvaros atbilstoši izmantojamajai tehnoloģijai.

Ņemot vērā, ka datu pārraides pakalpojumi rada būtisku noslodzi elektronisko sakaru tīklā, kas, nepalielinot tīklu esošo kapacitāti, var radīt tīkla pārslodzi un padarīt jebkurus elektronisko sakaru pakalpojumus nepieejamus gan uzņemošā, gan degradētā operatora galalietotājiem, nacionālajā viesabonēšanā jānodrošina tikai balss telefonijas un īsziņu pakalpojumi.”

Vienlaikus grozījumi paredz, ka nacionālās viesabonēšanas pakalpojumiem netiks piemērotas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās kvalitātes prasības.

Pienākums nodrošināt nacionālo viesabonēšanu stāsies spēkā 2027. gada 1. jūlijā.

Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai līdz minētajam datumam mobilo sakaru operatoriem jāveic vienreizējie sagatavošanās darbi:

• nacionālās viesabonēšanas funkcionalitātes integrācija balss tehnoloģijās;
• starpsavienojuma kanālu izveide starp operatoriem;
• jaunu viesabonēšanas partneru kontu izveide un norēķinu un uzskaites sistēmu adaptācija;
• aktīvo SIM karšu atjaunināšana;
• testi ar citiem Latvijas operatoriem.