SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
30. maijā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ceļu satiksme
6
36
6
36

Elektriskais skrejritenis – sporta un atpūtas inventārs vai mopēds, un kad jāpērk OCTA polise

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tie elektriskie skrejriteņi, kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h vai jauda ir lielāka par 0,25 kW, ir pielīdzināmi mopēdiem.

FOTO: Tobisas Schwarz, AFP

Arvien vairāk, ātrāk un tālāk – elektriskie skrejriteņi kā pārvietošanās līdzekļi Latvijā gūst strauju popularitāti. LV portāls skaidro, kas ir elektriskie skrejriteņi normatīvo aktu izpratnē, kādi noteikumi attiecas uz to vadītājiem un vai nepieciešams precizēt Ceļu satiksmes likumu un satiksmes noteikumus, lai veicinātu drošu elektrisko skrejriteņu iekļaušanos ceļu satiksmē.

īsumā
  • Elektriskie skrejriteņi (arī skūteri u. tml. pārvietošanās līdzekļi), ja to ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, ir sporta un atpūtas inventārs.
  • Elektriskie skrejriteņi, kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h, pēc klasifikācijas ir pielīdzināmi mopēdiem.
  • Arī elektrisko skrejriteņu vadītājiem jāņem vērā Ceļu satiksmes likuma un Ceļu satiksmes noteikumu prasības.
  • Ar elektrisko skrejriteni, kura maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, atļauts braukt pa ietvi.
  • Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka.
  • Elektriskie skrejriteņi, kuru braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h, tāpat kā mopēds, ir jāreģistrē CSDD, tiem izsniedz numura zīmi, kā arī tiem ir nepieciešama derīga OCTA.
  • Jautājumi saistībā ar elektriskajiem skrejriteņiem ir Satiksmes ministrijas darba kārtībā, un tā 2019. gadā vērtē iespējamos grozījumus normatīvajos aktos.

“Daļa sabiedrības, reaģējot uz milzu sastrēgumiem un izrādot rūpes par vidi, dod priekšroku sabiedriskajam transportam, velosipēdam, kā arī tādiem mobilitātes rīkiem kā elektriskie skrejriteņi, elektriskie skrituļdēļi, e-velo u. tml.,” norāda Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta Autotransporta nodaļas vecākais referents Jānis Kalniņš. Vienlaikus jāatceras par satiksmes drošību, ievērojot pastāvošo regulējumu un noteikumus.

Kam pielīdzināmi elektriskie skrejriteņi

Kā skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors, elektriskie skrejriteņi (arī skūteri u. tml. pārvietošanās līdzekļi), ja to ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, ir sporta un atpūtas inventārs. 

Savukārt tie elektriskie skrejriteņi, kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h vai jauda ir lielāka par 0,25 kW, ir pielīdzināmi mopēdiem. CSDD aicina cilvēkus rūpīgi izvērtēt elektriskā pārvietošanās līdzekļa iegādi, jo šobrīd tirdzniecībā pieejami arī tādi elektriskie skrejriteņi, kas vizuāli neatšķiras no sporta un atpūtas inventāra, bet kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h, un tie pēc klasifikācijas ir pielīdzināmi mopēdiem.

Kādi noteikumi jāievēro elektriskā skrejriteņa vadītājam

J. Kalniņš vērš uzmanību, ka arī elektrisko skrejriteņu vadītājiem jāņem vērā Ceļu satiksmes likuma (CSL) un Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) prasības, proti:

  • elektrisko skrejriteņu, kuru maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, vadītājiem jāievēro sporta un atpūtas inventāra vadītājiem noteiktās prasības;
  • elektrisko skrejriteņu, kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h vai jauda ir lielāka par 0,25 kW, vadītājiem jāievēro mopēdu vadītājiem noteiktās prasības.

J. Kalniņš norāda, ka ar elektrisko skrejriteni, kura maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, atļauts braukt pa ietvi. Vienlaikus, braucot pa ietvi, elektrisko skrejriteņu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji, un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Proti, elektrisko skrejriteņu vadītāji nekādā veidā nedrīkst apdraudēt vai traucēt gājējus. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka.

Prasības, pārvietojoties ar elektrisko skrejriteni, kas pielīdzināts mopēdam:

  • personai ir vismaz 14 gadi (CSL 24. panta pirmā daļa);
  • personai ir vadītāja apliecība, kas ļauj vadīt AM kategorijas transportlīdzekli (CSL 23. panta otrā daļa);
  • personai pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas amatpersonu pieprasījuma jāiedod tiem pārbaudei vadītāja apliecība un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti (CSL 25. panta 1.1 daļa);
  • elektriskajam skrejritenim jāuzstāda viena valsts reģistrācijas numura zīme (CSL 9. panta otrā daļa);
  • personai galvā jābūt uzvilktai aizsprādzētai aizsargķiverei (CSN 25.5. punkts);
  • ar elektrisko skrejriteni aizliegts pārvietoties personai, kurai alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles (CSL 28. pants);
  • ar elektrisko skrejriteni, kura maksimālais ātrums nepārsniedz 40 km/h, jābrauc tikai pa labo malējo joslu – citā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apsteigtu, apbrauktu vai pārkārtotos pirms nogriešanās pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā (CSN 88. punkts);
  • ar elektriskajiem skrejriteņiem aizliegts braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, gājēju un velosipēdu ceļiem, kopīgiem gājēju un velosipēdu ceļiem, kā arī velojoslām (CSN 98. punkts);
  • elektriskajiem skrejriteņiem jābūt aprīkotiem ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, priekšā ar tuvās gaismas lukturi, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturi un sarkanu gaismas atstarotāju, skaņas signālu, stāvbalstu un trokšņu slāpētāju (CSN 221. pants);
  •  un citas CSL un CSN noteiktās prasības, kas attiecas uz mopēdiem un to vadītājiem.

Vai nepieciešama OCTA

Elektriskie skrejriteņi nav jāreģistrē CSDD un attiecīgi tiem nav nepieciešama sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), norāda J. Aizpors. Turpretī elektriskie skrejriteņi, kuru braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h, tāpat kā mopēds, ir jāreģistrē CSDD, tiem izsniedz numura zīmi, kā arī tiem ir nepieciešama OCTA. J. Aizpors: “Šādiem elektriskajiem skrejriteņiem atļauts pārvietoties tikai pa brauktuvi, savukārt, lai šādus braucamos varētu reģistrēt CSDD, tiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas mopēdiem, t.sk. attiecībā uz gaismām, spoguļiem, numuru stiprinājuma vietām u. tml.”

Kamēr šāda veida elektrisko transportlīdzekļu jauda un ātrums nav lielāks par vienkārša velosipēda jaudu un ātrumu, OCTA nav jāiegādājas, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins. Taču tas ir tikai laika jautājums, kad šāda veida elektriskie transportlīdzekļi kļūs jaudīgāki, ātrāki un attiecīgi citiem satiksmes dalībniekiem bīstamāki, prognozē LAA prezidents.

Pieaugs riski satiksmes drošībai

Diemžēl apdrošinātājiem nav pieejama statistika par avārijām, kurās ir iesaistīti elektriskie skrejriteņi, taču J. Abāšins ir pārliecināts, ka šādu ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaugs. Tāpat nav zināms, cik elektrisko skrejriteņu, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, šobrīd ir reģistrēts CSDD. J. Aizpors skaidro, ka direkcijai ir pieejama tikai kopējā mopēdu statistika, elektriskie skrejriteņi atsevišķi netiek izdalīti.

Arī J. Kalniņš norāda, ka, palielinoties šādu transportlīdzekļu skaitam, pieaugs riski satiksmes drošībai: “Ņemot vērā, ka elektriskie skrejriteņi galvenokārt ir piemēroti tikai pilsētās, pasaules praksē izmanto dažādus risinājumus – būvē velojoslas, slēdz atsevišķas ielas vieglajiem transportlīdzekļiem, ierobežo atļauto braukšanas ātrumu.” Arī Latvijā drīzumā būs jāvērtē, vai pilsētu centrālajā daļā nevajadzētu ierobežot atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h, kas dotu arī papildu efektu – mazāku trokšņu līmeni, izmešu daudzumu, patīkamāku vidi, uzskata J. Kalniņš.

Regulējumu vajadzētu precizēt

Nav nepieciešams jauns elektrisko skrejriteņu pārvietošanās regulējums, jāprecizē definīcijas CSL un CSN, uzskata J. Kalniņš. Vienlaikus viņš atzīst, ka šobrīd aizliegt braukt ar elektriskajiem skrejriteņiem pa ietvēm arī nevar, jo tādā gadījumā būtu jāparedz alternatīva, t.i., iespēja izmantot velojoslas, taču, ņemot vērā to, ka velojoslas ir tikai atsevišķās vietās, jāievēro šobrīd spēkā esošās prasības. Tās būtu atsevišķas teritorijas, ne visa pilsēta, kur priekšroka tiktu dota gājējiem, sabiedriskajam transportam, velosipēdiem, kā arī dažādiem jauna veida mobilitātes rīkiem, tostarp elektriskajiem skrejriteņiem.

Elektrisko skrejriteņu tiesiskā regulējuma sakārtošana jāskata kopā arī ar citu elektrisko transportlīdzekļu izmantošanas nosacījumiem, norāda J. Abāšins: “Prioritāri nepieciešams definēt šo transportlīdzekļu statusu, attiecīgi arī piemērojamos ierobežojumus, proti, obligātas vadīšanas tiesības, apdrošināšanu, īpašas pārvietošanās zonas u.tml.” Viņaprāt, par pamatu šādu regulējošu normu izstrādei var ņemt moto transporta regulējumu.

SM ieskatā risināmo jautājumu loks par mobilajiem pārvietošanās līdzekļiem ir plašs, proti, tas skar gan infrastruktūru un normatīvos aktus, gan izglītību jeb zināšanas ceļu satiksmes drošības jomā. J. Kalniņš norāda, ka šie jautājumi ir SM darba kārtībā un tā 2019. gadā vērtē iespējamos grozījumus normatīvajos aktos.

Labs saturs
36
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI