Tie elektriskie skrejriteņi, kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h vai jauda ir lielāka par 0,25 kW, ir pielīdzināmi mopēdiem.
FOTO: Tobisas Schwarz, AFP
Arvien vairāk, ātrāk un tālāk – elektriskie skrejriteņi kā pārvietošanās līdzekļi Latvijā gūst strauju popularitāti. LV portāls skaidro, kas ir elektriskie skrejriteņi normatīvo aktu izpratnē, kādi noteikumi attiecas uz to vadītājiem un vai nepieciešams precizēt Ceļu satiksmes likumu un satiksmes noteikumus, lai veicinātu drošu elektrisko skrejriteņu iekļaušanos ceļu satiksmē.
“Daļa sabiedrības, reaģējot uz milzu sastrēgumiem un izrādot rūpes par vidi, dod priekšroku sabiedriskajam transportam, velosipēdam, kā arī tādiem mobilitātes rīkiem kā elektriskie skrejriteņi, elektriskie skrituļdēļi, e-velo u. tml.,” norāda Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta Autotransporta nodaļas vecākais referents Jānis Kalniņš. Vienlaikus jāatceras par satiksmes drošību, ievērojot pastāvošo regulējumu un noteikumus.
Kā skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Jānis Aizpors, elektriskie skrejriteņi (arī skūteri u. tml. pārvietošanās līdzekļi), ja to ražotāja norādītais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, ir sporta un atpūtas inventārs.
Savukārt tie elektriskie skrejriteņi, kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h vai jauda ir lielāka par 0,25 kW, ir pielīdzināmi mopēdiem. CSDD aicina cilvēkus rūpīgi izvērtēt elektriskā pārvietošanās līdzekļa iegādi, jo šobrīd tirdzniecībā pieejami arī tādi elektriskie skrejriteņi, kas vizuāli neatšķiras no sporta un atpūtas inventāra, bet kuru maksimālais braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h, un tie pēc klasifikācijas ir pielīdzināmi mopēdiem.
J. Kalniņš vērš uzmanību, ka arī elektrisko skrejriteņu vadītājiem jāņem vērā Ceļu satiksmes likuma (CSL) un Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) prasības, proti:
J. Kalniņš norāda, ka ar elektrisko skrejriteni, kura maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, atļauts braukt pa ietvi. Vienlaikus, braucot pa ietvi, elektrisko skrejriteņu vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai netiktu apdraudēti vai traucēti gājēji, un, ja nepieciešams, jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Proti, elektrisko skrejriteņu vadītāji nekādā veidā nedrīkst apdraudēt vai traucēt gājējus. Gājējiem, pārvietojoties pa ietvi, ir priekšroka.
Prasības, pārvietojoties ar elektrisko skrejriteni, kas pielīdzināts mopēdam:
Elektriskie skrejriteņi nav jāreģistrē CSDD un attiecīgi tiem nav nepieciešama sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), norāda J. Aizpors. Turpretī elektriskie skrejriteņi, kuru braukšanas ātrums pārsniedz 25 km/h, tāpat kā mopēds, ir jāreģistrē CSDD, tiem izsniedz numura zīmi, kā arī tiem ir nepieciešama OCTA. J. Aizpors: “Šādiem elektriskajiem skrejriteņiem atļauts pārvietoties tikai pa brauktuvi, savukārt, lai šādus braucamos varētu reģistrēt CSDD, tiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas mopēdiem, t.sk. attiecībā uz gaismām, spoguļiem, numuru stiprinājuma vietām u. tml.”
Kamēr šāda veida elektrisko transportlīdzekļu jauda un ātrums nav lielāks par vienkārša velosipēda jaudu un ātrumu, OCTA nav jāiegādājas, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins. Taču tas ir tikai laika jautājums, kad šāda veida elektriskie transportlīdzekļi kļūs jaudīgāki, ātrāki un attiecīgi citiem satiksmes dalībniekiem bīstamāki, prognozē LAA prezidents.
Diemžēl apdrošinātājiem nav pieejama statistika par avārijām, kurās ir iesaistīti elektriskie skrejriteņi, taču J. Abāšins ir pārliecināts, ka šādu ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaugs. Tāpat nav zināms, cik elektrisko skrejriteņu, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 25 km/h, šobrīd ir reģistrēts CSDD. J. Aizpors skaidro, ka direkcijai ir pieejama tikai kopējā mopēdu statistika, elektriskie skrejriteņi atsevišķi netiek izdalīti.
Arī J. Kalniņš norāda, ka, palielinoties šādu transportlīdzekļu skaitam, pieaugs riski satiksmes drošībai: “Ņemot vērā, ka elektriskie skrejriteņi galvenokārt ir piemēroti tikai pilsētās, pasaules praksē izmanto dažādus risinājumus – būvē velojoslas, slēdz atsevišķas ielas vieglajiem transportlīdzekļiem, ierobežo atļauto braukšanas ātrumu.” Arī Latvijā drīzumā būs jāvērtē, vai pilsētu centrālajā daļā nevajadzētu ierobežot atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 km/h, kas dotu arī papildu efektu – mazāku trokšņu līmeni, izmešu daudzumu, patīkamāku vidi, uzskata J. Kalniņš.
Nav nepieciešams jauns elektrisko skrejriteņu pārvietošanās regulējums, jāprecizē definīcijas CSL un CSN, uzskata J. Kalniņš. Vienlaikus viņš atzīst, ka šobrīd aizliegt braukt ar elektriskajiem skrejriteņiem pa ietvēm arī nevar, jo tādā gadījumā būtu jāparedz alternatīva, t.i., iespēja izmantot velojoslas, taču, ņemot vērā to, ka velojoslas ir tikai atsevišķās vietās, jāievēro šobrīd spēkā esošās prasības. Tās būtu atsevišķas teritorijas, ne visa pilsēta, kur priekšroka tiktu dota gājējiem, sabiedriskajam transportam, velosipēdiem, kā arī dažādiem jauna veida mobilitātes rīkiem, tostarp elektriskajiem skrejriteņiem.
Elektrisko skrejriteņu tiesiskā regulējuma sakārtošana jāskata kopā arī ar citu elektrisko transportlīdzekļu izmantošanas nosacījumiem, norāda J. Abāšins: “Prioritāri nepieciešams definēt šo transportlīdzekļu statusu, attiecīgi arī piemērojamos ierobežojumus, proti, obligātas vadīšanas tiesības, apdrošināšanu, īpašas pārvietošanās zonas u.tml.” Viņaprāt, par pamatu šādu regulējošu normu izstrādei var ņemt moto transporta regulējumu.
SM ieskatā risināmo jautājumu loks par mobilajiem pārvietošanās līdzekļiem ir plašs, proti, tas skar gan infrastruktūru un normatīvos aktus, gan izglītību jeb zināšanas ceļu satiksmes drošības jomā. J. Kalniņš norāda, ka šie jautājumi ir SM darba kārtībā un tā 2019. gadā vērtē iespējamos grozījumus normatīvajos aktos.