Tiesībsarga atziņas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesās

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir Civilprocesa likumā nostiprināts tiesiskās aizsardzības mehānisms, ar kuru, izmantojot civilprocesuālos līdzekļus, iespējams ātrāk aizsargāt personas personiskās tiesības (tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību).

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību Latvijā tika ieviesta 2014. gadā1, taču, lai noskaidrotu šī tiesību aizsardzības mehānisma piemērošanas vienveidību un efektivitāti, kā arī iedzīvotāju izpratni par tā darbību, Tiesībsarga birojs 2023. un 2024. gadā veica izpēti “Pagaidu aizsardzība pret vardarbību tiesā”, analizējot tiesu prakses materiālus 1630 lietās par pagaidu aizsardzību pret vardarbību 2021.–2022. gadā (turpmāk – pētījums).

LV portāla infografika

Pētījums apstiprina, ka visbiežāk pagaidu aizsardzību pret vardarbību lūdz sievietes

Apkopojot datus par pagaidu aizsardzības lūgumiem un iemesliem, kādēļ šāds pieteikums iesniegts, pētījumā secināts:

Tiesās pēc pagaidu aizsardzības pret vardarbību galvenokārt vērsušās sievietes. Savukārt iespējamie vardarbības veicēji vairāk nekā 90% gadījumu bijuši vīrieši, kas norāda uz vardarbību ģimenē kā izteikti dzimumā balstītu vardarbības veidu tieši pret sievietēm no vīriešiem.

• Situācijās, kad pieteikumu iesniegusi sieviete, tas ticis apmierināts biežāk nekā situācijās, kad pieteikumu iesniedzis vīrietis.
• 85% gadījumu prasītāji vērsušies tiesā personīgi, bez pārstāvju palīdzības.
• Visizplatītākais vardarbības veids bijusi emocionālā vardarbība, kura tikusi norādīta līdzās pārējiem vardarbības veidiem, kā arī viena pati, savukārt fiziskā vardarbība norādīta vairāk nekā pusē visu pieteikumu.
• 37% gadījumu kā vardarbību veicinošs faktors minēts iespējamais atbildētāja alkohola vai citu vielu izraisīts reibuma stāvoklis. Šādos gadījumos tiesībsarga ieskatā tiesām par noteikto pagaidu aizsardzību aktīvāk jāinformē sociālie dienesti, kuri var piedāvāt dažādus pakalpojumus un palīdzību gan atkarīgajām, gan līdzatkarīgajām personām.
• Kā liecina ievērojamais pieteikumu skaits, sabiedrība kopumā ir informēta par iespēju vērsties tiesā ar pieteikumu pagaidu aizsardzības līdzekļu noteikšanai. Vienlaikus no pieteikumu satura secināts, ka daļai iedzīvotāju ir nepilnīga izpratne par šī institūta darbību un nopietnajām tiesiskajām sekām lēmuma neievērošanas gadījumā.

LV portāla infografika

LV portāla infografika

Pastāv nepilnības iespējamas vardarbības novēršanā, ja pieteikums tiesā iesniegts pirms brīvdienām

Lai novērstu iespējamo vardarbību pret pieteikuma iesniedzēju, svarīga ir savlaicīga rīcība aizsardzības piemērošanā. Vērtējot pieteikumu izskatīšanas praksi, pētījumā konstatēts:

• Vairākumā gadījumu tiesa izskatījusi pieteikumus, ievērojot likumā noteikto termiņu2, proti, vienas dienas laikā (vairāk nekā 67% gadījumu) vai, pieprasot informāciju, – 20 dienu laikā;
• Tiesām ir grūtības ievērot likumā noteikto termiņu, ja pieteikums saņemts pirmssvētku dienā vai piektdienā. Šādos gadījumos tiesas bija pieņēmušas lēmumus nākamajā darba dienā, nevis nākamajā dienā.

Piemēram, vienā gadījumā pieteikums tika saņemts 30. decembrī, bet izskatīts tikai nākamā gada 4. janvārī. Citā gadījumā, kurā pastāvēja risks nepilngadīgo pakļaut vardarbībai (nedēļas nogales laikā, kad mājās tiekot svinēts, pastiprināti lietots alkohols, kā arī bērna klātbūtnē tiekot veiktas darbības, kuras varot apdraudēt viņa tikumību), pieteikums tika iesniegts tiesā piektdienā plkst. 12.00, brīdinot tiesu par tā iesniegšanu, bet pieteikums tika izskatīts un apmierināts tikai pirmdienā.

• Valsts un pašvaldības policija ir tās iestādes, kuras var nekavējoties reaģēt jebkurā diennakts laikā, pieņemot lēmumu par nošķiršanu (arī tad, ja persona jau ir iesniegusi pieteikumu par pagaidu aizsardzību). Taču jāņem vērā, ka policijas lēmums par nošķiršanu pēc būtības ir reaģēšana uz jau notikušu vai notiekošu vardarbību. Savukārt tiesas lēmums var arī preventīvi novērst potenciālos vardarbības riskus ilgākā laika periodā, nesagaidot nākamo vardarbības epizodi.
• Tiesu prakse rāda: ja tiesa un policija rīkojas ātri un saskaņoti, tad var nekavējoties nodrošināt prasītājiem vajadzīgo aizsardzību, neizmantojot likumā paredzēto iespēju izskatīt pieteikumu 20 dienu laikā (piemēram, ziņas no policijas notikumu žurnāliem ir iespējams sagatavot ātri, un tas var sniegt papildu priekšstatu par iepriekšējiem konfliktiem, ja radušās šaubas par pieteikuma pamatotību vai pieteikumā nav sniegts pietiekami daudz informācijas).

LV portāla infografika

Vairākumā gadījumu tiesas paļaujas uz pieteicēja sniegto ziņu patiesumu

Pētot, kā tiesa izvērtējusi saņemto pieteikumu saturu, secināts:

• 90% gadījumu tiesa ir paļāvusies uz pieteicēja apliecinājumu3 par sniegto ziņu patiesumu. Atsevišķos gadījumos tiesas lēmumos ir norādījušas uz pretrunām personu liecībās un pieteikumos, ticamības trūkumu paustajiem apgalvojumiem, kā arī konstatējušas pretrunas ar iestāžu sniegto informāciju, savukārt tikai vienā no apzinātajiem gadījumiem tiesa, konstatējot nepatiesas liecības sniegšanu, taisīja blakus lēmumu un informēja par to policiju.
• Pieteicēji lietās par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu kā pierādījumus visbiežāk izmantojuši norādes uz institūciju konstatētajiem apstākļiem vai faktiem, kā arī savā rīcībā esošos foto, video un audio ierakstus. Savukārt tiesas pieteikuma izskatīšanai nepieciešamo informāciju visbiežāk ieguvušas vai pārbaudījušas tām pieejamajās datubāzēs (piemēram, Iedzīvotāju reģistrā, Tiesu informatīvajā sistēmā, Sodu reģistrā u. c.).
• Tiesnešiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība pieteikumu saturam un motivācijai, kā arī aktīvāk jāpieprasa ziņas no iestādēm. Tādējādi tiktu novērsta atsevišķās lietās novērotā formālā pieteikumu izskatīšanas pieeja (piemēram, ja pieteikumā norādīts uz informāciju, kura ir institūciju rīcībā vai lieciniekiem). Tāpat šādi varētu izvairīties no aizsardzības mehānisma izmantošanas citiem mērķiem (piemēram, ja pieteikums iesniegts vecāku domstarpību dēļ, lai ierobežotu otra vecāka saskarsmi ar bērniem).

LV portāla infografika

LV portāla infografika

Prakse liecina, ka tiesa piemēro pieteicēja prasīto pagaidu aizsardzības līdzekli

Civilprocesa likuma regulējums noteic, ka tiesa, vērtējot pieteikumu, ņem vērā samērīgumu starp tiesību aizskārumu vai iespējamo aizskārumu un piemērojamo pagaidu aizsardzības līdzekli. Tiesa pēc sava ieskata var noteikt arī citu pagaidu aizsardzības līdzekli, kas nav norādīts pieteikumā.

Pētījumā secināts:

• Prasītāji bieži vien pieteikuma veidlapā nekritiski atzīmējuši lielāko daļu vai pat visus iespējamos pagaidu aizsardzības līdzekļus, kurus tiesai vajadzētu piemērot, lai gan no pieteikuma satura nav izrietējusi nepārprotama vajadzība pēc konkrētā līdzekļa. Tādējādi tiesas vērtējumam par šī līdzekļa nepieciešamību un samērīgumu pieteikumā norādītajos faktiskajos apstākļos ir būtiska nozīme. Tomēr šis novērtēšanas process var izrādīties sarežģīts, ja pieteikums satur skopu faktisko apstākļu un motivācijas izklāstu.
• Parasti tiesas piemēro tos pagaidu aizsardzības līdzekļus, kurus prasītāji ir lūguši piemērot (piemēram, pienākumu atbildētājam atstāt mājokli tiesa noteica 72% gadījumos, kad tas tika lūgts). Nereti kādi no lūgtajiem līdzekļiem tiek noraidīti, tomēr, iepazīstoties ar tiesu lēmumiem, tajos nav saskatāmi vienoti kritēriji pamatojumam, kad konkrētā līdzekļa piemērošana būtu atzīstama par nepieciešamu pieteikuma iesniedzēja aizsardzībai un tajā pašā laikā nesamērīgi neierobežotu atbildētāju tiesības. Šāds vērtējums ir atstāts katra tiesneša ziņā. Dažkārt pat viena tiesu nama ietvaros ir vērojamas atšķirīgas pieejas konkrēto līdzekļu piemērošanā un pamatošanā, taču vienotas prakses vai izpratnes trūkums var radīt negatīvu priekšstatu par tiesu darbību kopumā.
• Tiesa reti pēc savas iniciatīvas nosaka pienākumu atbildētājam apgūt sociālās rehabilitācijas kursu. No minētā var secināt, ka šis līdzeklis tiesas ieskatā nav noderīgs vai arī iesniegtie pieteikumi tiek skatīti vienīgi pieteiktā prasījuma ietvaros, kas var liecināt par nepietiekamu rūpību. Savukārt nepietiekamu pieteicēju informētību par pagaidu aizsardzības līdzekli, kas atbildētājam prasa apgūt sociālās rehabilitācijas kursu, varētu būt ietekmējusi novecojušu pieteikumu veidlapu pieejamība un aprite.
• Bērnu aizsardzības nodrošināšanai vairākumā gadījumu tiesām ticis prasīts noteikt pienākumu varmākam atstāt mājokli un aizliegumu uzturēties un tuvoties mājoklim, satikt bērnus, uzturēties pirmsskolas vai skolas mācību iestāžu tuvumā vai atrasties tuvumā mājokļiem, kuros mēdz uzturēties bērni, piemēram, vecvecāku dzīvesvietām.
• Blakus sūdzības pagaidu aizsardzības pret vardarbību kategorijas lietās tikušas iesniegtas ļoti reti. Pārsvarā tās iesniegtas lietās, kurās pieteikums par pagaidu aizsardzību ticis noraidīts vai tiesa, lemjot par atbildētāja lūgumu atcelt lēmumu, to nav atcēlusi vai ir atcēlusi daļēji.

LV portāla infografika

Konstatēti trūkumi pieņemtā lēmuma paziņošanā

Civilprocesa likums paredz, ka lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu tiesa paziņo pusēm, izsniedzot to pret parakstu vai nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi vai ierakstītā pasta sūtījumā. Savukārt situācijās, kad ar lēmumu tiek piemērots aizliegums tuvoties mājoklim, paziņošana par lēmumu notiek ar Valsts policijas starpniecību. Taču regulējums neparedz konkrētu lēmuma paziņošanas termiņu.

Pētījumā konstatēts:

• Vairāk nekā 34% lēmumu tika nosūtīti atbildētājam to pieņemšanas dienā, vairāk nekā 17% – nākamajā dienā, gandrīz 8% – trijās līdz septiņās dienās, bet 2,35% – vairāk nekā pēc septiņām dienām.
• Vairāk nekā trešdaļā (460) lietu nav norādīta informācija par lēmuma paziņošanas datumu atbildētājam, arī tajos gadījumos, kad šis pienākums ir bijis jāpilda Valsts policijai (ja atbildētājam likts pamest mājokli), tādēļ būtu uzlabojama informācijas apmaiņa un sadarbība starp policiju un tiesu par lēmuma paziņošanu.
• Vairākās lietās tiesa, piemērojot pienākumu atstāt mājokli un netuvoties tam, nosūtījusi lēmumu atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu, t. i., vietu, attiecībā uz kuru minētie pasākumi tika piemēroti. Šāda rīcība varētu tikt vērtēta kā pārāk formāla attieksme pret atbildētāja tiesībām saņemt nolēmumu, jo persona objektīvi nevar zināt par savām tiesībām, iespējām un pienākumiem, ja viņas rīcībā nav datu par iesniegto pieteikumu vai tiesas pieņemto lēmumu.
• Tiesu lēmumi par pagaidu aizsardzību var tikt nosūtīti vairākām iestādēm (bāriņtiesai, sociālajam dienestam, mācību centram), vienlaikus informācija par tiem visos gadījumos būtu jāsaņem Valsts policijai. Tomēr pētījumā apskatītājās lietas konstatēts, ka policijas kontrolei nosūtīti 1169 no kopumā 1191 lēmuma (vismaz daļā apmierināto pieteikumu skaits 2021.–2022. gadā). Atsevišķos gadījumos lēmumi nosūtīti tikai bāriņtiesai, mācību centram vai sociālajam dienestam, bet nav konstatēti objektīvi apsvērumi šādai rīcībai.
• Tiesa lietās par pagaidu aizsardzības piešķiršanu informējusi bāriņtiesu 657 gadījumos, kas liecina par bērnu esamību ģimenēs, kurās, iespējams, viņi cieš no sev vistuvāko pieaugušo cilvēku vardarbības vai ir tās liecinieki.

LV portāla infografika

LV portāla infografika

Pieteicēji ne vienmēr izprot pagaidu aizsardzības līdzekļa darbības ilgumu

Civilprocesa likums paredz, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību pieļaujama prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu, prasībās par pušu kopīgā mājokļa dalīšanu, kurā tās dzīvo vienā mājsaimniecībā, vai tā mājokļa lietošanas kārtības noteikšanu, kurā puses dzīvo vienā mājsaimniecībā, un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pirms prasības celšanas, tiesa prasītājam nosaka termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

Vērtējot tiesu praksi attiecībā uz pamatprasības iesniegšanu secināts:

• No 1191 lietas, kurās pieteikums ir apmierināts vai daļēji apmierināts, pamatprasība tiesas noteiktajā termiņā tika iesniegta 107 lietās. Pārējos gadījumos pamatprasība tika iesniegta pēc tiesas noteiktā termiņa (sākot ar vienas dienas nokavējumu līdz gadam) vai arī pagaidu aizsardzība izskatīta pamata civillietas ietvaros, bet 897 lietās pamatprasība netika iesniegta.
• Tiesas noteikušas šādu termiņu pamatprasības iesniegšanai: līdz 30 dienām – 61% gadījumu, līdz trīs mēnešiem – 8% gadījumu, līdz sešiem mēnešiem – 15% gadījumu, līdz vienam gadam – 8% gadījumu. Trijos gadījumos tiesas noteiktais pamatprasības iesniegšanas termiņš bija ilgāks par vienu gadu.
• 2024. gada maijā spēkā bija vismaz 903 pagaidu aizsardzības lēmumi visā Latvijas teritorijā, kuri bija pieņemti 2021.–2022. gadā, un lietās nebija informācijas par to atcelšanu.
• Lietās, kurās pieteicēji lūdza atcelt atbildētājam noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus, vērojams, ka pieteicēji nebija izpratuši – lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu turpina savu darbību arī pēc pamatprasības iesniegšanas termiņa beigām.

Piemēram, vairākās lietās pieteicējs un atbildētājs pēc pamatprasības iesniegšanas termiņa beigām bija atsākuši kopdzīvi vai turpinājuši kontaktēties, tādējādi pārkāpjot lēmumā noteikto. Vienā lietā pieteicējs ar atbildētāju bija salaulājies lēmuma darbības laikā. Savukārt, uzzinot, ka lēmums joprojām ir spēkā un pret atbildētāju var tikt ierosināta krimināllieta vai tā jau ir ierosināta par tiesas nolēmuma nepildīšanu4, abas puses bijušas pārsteigtas (lielākoties puses par to uzzina, kad atkal ir noticis konflikts un ir izsaukta policija, kas arī informē par lēmuma spēkā esamību).

• Dažkārt pieteikuma iesniedzēji nemaz nav plānojuši iesniegt pamatprasību, bet vēlējušies, lai tiek noteikta pagaidu aizsardzība konkrētajā brīdī.

LV portāla infografika

Lemjot par aizsardzības līdzekļa atcelšanu, tiesai jāievēro īpaša rūpība

Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu izskata tiesa pēc pamatota puses pieteikuma.

Pētījumā konstatēts:

• Vairākumā gadījumu lēmumu lūdzis atcelt pieteicējs, norādot, ka mainījušies faktiskie apstākļi, tostarp atbildētāja uzvedība vai izturēšanās (labojies), puses izlīgušas, draudi zuduši. 2% pieteicēju lūguši atcelt tiesas lēmumu, jo beidzies termiņš pamatprasības celšanai un/vai nav vēlējušies to iesniegt. 10% pieteicēju nav piekrituši tiesas nolēmumam pēc būtības, bet 16% norādījuši citu iemeslu nolēmuma atcelšanai vai grozīšanai, piemēram, pieteikumu piespieda iesniegt vīrs, sociālā dienesta darbinieks, dusmās sniegta neprecīza informācija.
• 67% gadījumu tiesa apmierinājusi pieteicēja vai atbildētā lūgumu par piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu.
• Atsevišķās lietās par piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, kurās pieteicēji vai atbildētāji tika norādījuši, ka tiesas lēmums netiek pildīts, proti, atbildētājs un/vai pieteicējs neievēro tiesas noteiktos ierobežojumus, tiesas nebija vērsušās policijā ar rosinājumiem veikt pārbaudi par iespējamo noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par kuru paredzēta Krimināllikuma 168.¹ pantā (nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana) noteiktā atbildība.
• Ja vardarbības risks un apdraudējums pēc pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas mazinās vai zūd, tad nav pamatoti saglabāt arī noteiktos personas tiesības ierobežojumus. Taču tiesai ar pienācīgu rūpību jāizvērtē katra situācija, īpaši izskatot pieteikumus par līdzekļa atcelšanu, lai novērstu vardarbības atkārtošanos (piemēram, vienā no lietām pieteicēja tiesai bija norādījusi, ka iesniegumu ar lūgumu atsaukt pieteikumu par pagaidu aizsardzību viņu piespiedis uzrakstīt un iesniegt atbildētājs).

LV portāla infografika

1 Civilprocesa likuma 30.⁵ nodaļa “Pagaidu aizsardzība pret vardarbību” stājās spēkā 2014. gada 31. martā.

2 Civilprocesa likuma 250.⁵⁸ pants noteic, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izskata ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu. Ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa no pieteikumā norādītajām valsts vai pašvaldību iestādēm vai citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tad tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus vai pieaicina institūcijas atzinuma vai ziņu sniegšanai un pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

3 Krimināllikuma 300. pants paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības, atzinuma, tulkojuma, paskaidrojuma vai pieteikuma sniegšanu administratīvā pārkāpuma procesā iestādē, pirmstiesas kriminālprocesā, tiesā, notāram vai tiesu izpildītājam, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības, atzinuma, tulkojuma, paskaidrojuma vai pieteikuma sniegšanu. Pieteikuma veidlapā par pagaidu aizsardzību pieteicējs paraksta apliecinājumu, ka sniedz patiesu informāciju un ir informēts par kriminālatbildību.

4 Krimināltbildība par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu paredzēta Krimināllikuma 168.¹ pantā.