Ja laulība tiktu šķirta Krievijas Federācijas tiesā, šāda nolēmuma atzīšana Latvijā būtu vērtējama saskaņā ar Civilprocesa likuma 77. nodaļu “Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana”. Civilprocesa likuma 637. pants nosaka ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanas vispārējo principu un neatzīšanas pamatus, savukārt 638. pants regulē pieteikuma iesniegšanu tiesā, bet 640. pants – pieteikuma izlemšanu. 

Tātad Krievijas tiesas nolēmums par laulības šķiršanu Latvijā var tikt atzīts, ja nepastāv Civilprocesa likuma 637. panta otrajā daļā paredzētie neatzīšanas šķēršļi, t. i.: 

• ārvalsts tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu, saskaņā ar Latvijas likumu nebija kompetenta izskatīt attiecīgo strīdu vai šādam strīdam ir izņēmuma piekritība Latvijas tiesai; 
• ārvalsts tiesas nolēmums nav stājies likumīgā spēkā; 
• atbildētājam bijusi liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības, it īpaši, ja atbildētājam, kurš nav piedalījies lietas izskatīšanā, nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā paziņots par ierašanos tiesā, izņemot, ja atbildētājs nav pārsūdzējis šo nolēmumu, lai gan viņam ir bijusi tāda iespēja; 
• ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar Latvijā jau agrāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm vai ar Latvijas tiesā jau agrāk uzsāktu tiesvedību starp tām pašām pusēm; 
• ārvalsts tiesas nolēmums nav savienojams ar tādu jau agrāk pieņemtu un likumīgā spēkā stājušos citas ārvalsts tiesas nolēmumu tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm, kas ir atzīstams vai jau ir atzīts Latvijā; 
• ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu; 
• pieņemot ārvalsts tiesas nolēmumu, nav piemērots tās valsts likums, kas būtu piemērojams atbilstoši Latvijas starptautisko privāttiesību kolīziju normām. 

Ņemot vērā, ka otrs laulātais dzīvo ārvalstīs un taču laulība faktiski ir izirusi (jau kopš 2025. gada sākuma), jums ir tiesības arī pašam celt prasību par laulības šķiršanu Latvijas tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas, jo laulība šķirama ar personu, kura dzīvo ārvalstīs. 

Starptautiskās jurisdikcijas noteikšanai laulības lietās piemērojama Padomes Regula (ES) 2019/1111 (Briseles IIb regula) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu. Briseles IIb regulas jurisdikcijas noteikumi piemērojami arī tad, ja otrs laulātais neatrodas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo regulas 6. panta pirmā daļa paredz, ka tad, ja nevienas dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas saskaņā ar regulas 3., 4. vai 5. pantu, jurisdikciju katrā dalībvalstī nosaka attiecīgās valsts tiesību akti, bet 6. panta trešā daļa noteic, ka pret atbildētāju, kurš nav ne dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, ne dalībvalsts pilsonis, dalībvalsts pilsonis, kurš pastāvīgi dzīvo citā dalībvalstī, var izmantot šīs valsts jurisdikcijas noteikumus.  

Latvijas procesuālajās tiesībās šādu iespēju konkretizē Civilprocesa likuma 234. panta 4. punkts, kas paredz, ka prasību par laulības šķiršanu var celt arī pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, – pēc prasītāja dzīvesvietas, ja laulība šķirama ar personu, kurai nav deklarētās dzīvesvietas un kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs. 

Plašāk par tematu LV portālā: 

• Par un ap tiesvedību – kā iesniegt prasību tiesā 
• Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – laulības šķiršana tiesā 
• Laulības šķiršana attālināti – iespējama, ja ir e-paraksts