Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Satversmes 92. pantā ir noteikts: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lai gan tiesvedība neasociējas ar patīkamu notikumu, Tiesu administrācijas sniegtā informācija liecina, ka tā ir pieprasīta parādība dzīves realitātē, – 2022. gadā civiltiesiskā kārtībā pirmās instances tiesās ar prasību pieteikumiem vērsušies vairāk nekā 32 tūkstoši iesniedzēju. Uzsākot jauno raidierakstu “Kā likums!” ciklu par dažādiem ar tiesvedību saistītiem jautājumiem, piedāvājam sarunu par šādām tēmām – kā sagatavot dokumentus tiesai, kādas būs sekas, ja prasības pieteikumā tiks pieļautas kļūdas, un kas, pēc tiesnešu domām, katram noteikti būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu ar prasības pieteikumu vērsties tiesā.
“Mani novērojumi liecina, ka cilvēki tiesā vēršas, ja ir nepieciešams panākt taisnīgumu, kad citādi tas nav izdevies,” norāda Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece, tiesnese Ieva Čudina.
Savukārt Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Viktora Makuceviča vērtējumā personas vēršas tiesā dažādu apstākļu vadītas. Pirmkārt, kad personai ir nepieciešama tiesību aizsardzība, ko citiem līdzekļiem nav iespējams panākt. Otrkārt, tie ir sava taisnīguma meklējumi, kas ne vienmēr var gūt likumīgu atbalstu tiesas nolēmumā. Treškārt, cilvēki vēršas tiesā arī tādu motīvu vadīti, kuri “nesakrīt ar prasības pieteikumā norādītajiem strīda apstākļiem un prasītāja tiesas zālē stāstīto”.
Prasības pieteikuma pareiza sastādīšana un tajā iekļautais strīda izklāsts var būtiski ietekmēt tiesvedību. Jebkurā gadījumā tam ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām. Piemēram, informācija, kas jāiekļauj prasības pieteikumā tiesai, ir uzskaitīta Civilprocesa likuma 128. pantā.
|
Civilprocesa likuma 128. panta otrā daļa Prasības pieteikumā norādāms: 1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums; 11) prasītāja vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, – dzīvesvieta; juridiskajai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja prasītājs piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos; 12) atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta un deklarācijā norādītā papildu adrese, bet, ja tādas nav, – dzīvesvieta; juridiskajai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms; 13) prasītāja pārstāvja (ja prasību ceļ pārstāvis) vārds, uzvārds, personas kods un adrese saziņai ar tiesu; juridiskajai personai – tās nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja prasītāja pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, piekrīt elektroniskajai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Ja prasītāja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā; [..] 21) kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama piedzenamās summas samaksa vai atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi; 3) prasības priekšmets; 4) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins; 5) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina; 51) ziņas par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā; 6) likums, uz kura prasība pamatota; 7) prasītāja prasījumi; 8) prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts; 9) prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tālruni. Ņemot vērā lietas veidu, var būt nepieciešams pievienot vēl citu informāciju vai dokumentus, kas to apliecina (skat., piem., Civilprocesa likuma 128. panta ceturto, piekto, sesto, septīto daļu). |
FOTO: Alīna Kļaviņa.
Sarunā ar tiesnešiem, atsaucoties uz piemēriem un tiesu praksi, centāmies uzzināt vairāk par atbildēm uz jautājumiem, kādus visbiežāk LV portālam iesūtījuši tā lasītāji E-konsultāciju sadaļā.
Ieskatu prasības pieteikuma sagatavošanā šoreiz balstījām situācijā, kādā bija nonācis LV portāla lasītājs un autovadītājs Juris, iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā, kuru izraisīja velosipēdists, kuram nebija OCTA (obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas). Kā piedzīt nodarītos zaudējumus? Ko darīt, ja nav velosipēdista personas datu, kas nepieciešami, lai sastādītu pieteikumu tiesai?
Tiesnese Ieva Čudina: “Vienmēr ir jābūt skaidram, kas būs atbildētājs.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Ja Civilprocesa 128. pantā prasības pieteikumam noteiktais nav saprotams, tad palīdzību pieteikuma sagatavošanā labāk lūgt profesionālim.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Ir riskanti izmantot citus prasību pieteikumus kā paraugus, iekļaujot tikai savu informāciju un vienlaikus neapzinoties parauga pieteikumā norādītās atsauces uz tiesību aktiem, to pantiem.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Prasības pieteikums ir noformējams valsts valodā, rakstveidā. Dokumentam, kuru iesniedz tiesā, ir jābūt oriģinālam.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Izmantojot vietnē tiesas.lv pieejamo rīku “Tiesu meklētājs”.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Pieļaujot kļūdas prasības pieteikumā, var veidoties situācija, ka prasība tiek noraidīta.”
Tiesneši darba praksē novērojuši, ka viena no prasības pieteikumos biežāk sastopamajām nepilnībām ir atsauce uz notikušu faktu, nepievienojot apstiprinošus apliecinājumus vai pierādījumus.
FOTO: Alīna Kļaviņa.
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Tiesneša lēmums atstāt prasības pieteikumu bez virzības nav noraidījums.”
***
Aicinām ikvienu iesaistīties raidieraksta “Kā likums!” satura veidošanā!
Rakstiet mums savus jautājumus, kas saistīti ar tēmām par tiesāšanos, uz e-pasta adresi: lvportals@lv.lv.
Raidieraksts “Kā likums!” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts” platformās.
