SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. maijā, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
1
2
1
2

Autoceļu būvniecības kvalitāte: biežāk uzdotie jautājumi un nozares speciālistu atbildes

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Trešdien, 14.maijā, Šlokenbekas muižā notika VAS „Latvijas Valsts ceļi” rīkotā autoceļu kvalitātes konference. Apkopojot līdzšinējo pieredzi un konferencē izskanējušo, ir sagatavots apskats par biežāk uzdotajiem jautājumiem par ceļu kvalitāti un autoceļu nozares speciālistu atbildes.

1. Kādi ir garantijas termiņi?

Garantijas termiņš rekonstrukcijas un jaunbūves darbiem ir pieci gadi, atjaunošanas darbiem – trīs gadi. Konstrukciju paredzētais un faktiskais kalpošanas laiks parasti ir ilgāks. Garantijas laiku nevar noteikt pārāk garu, jo būvdarbu kvalitāte nav vienīgais faktors, kas ietekmē ceļa konstrukciju stāvokli. Ar laiku arī teicami uzbūvēts ceļš nolietojas. Cik ātri tas notiek, atkarīgs no izvēlētā projekta risinājuma, ekspluatācijas apstākļiem un tā, cik rūpīgi ceļš ikdienā tiek uzturēts. Garantijas termiņus nosaka tā, lai apslēptu būvdarbu defektu gadījumā tie paspētu parādīties garantijas periodā, būtu skaidri nosakāmi to cēloņi un varētu uzdot būvniekam tos novērst vai izmaksas ieturēt no garantijas galvojuma.

2. Cik ātri ceļš nolietojas?

Ceļa konstruktīvie elementi nolietojas dažādā ātrumā:

Zemes klātne tiek projektēta 40 gadu kalpošanas periodam, bet praktiski tā var kalpot arī krietni ilgāku laiku, ja vien satiksmes vajadzības neprasa platāku ceļu.

Segas tiek projektētas 20 gadu kalpošanas laikam ar aprēķinu, ka šajā laikā vienu vai vairākas reizes tiek atjaunota nodilumkārta; faktiski arī segas kalpo ilgāk, pat 30 un 40 gadus, bet braukšanas kvalitāte pa savlaicīgi nekonstruētām segām parasti ir zemāka, jo šādās segās ir daudz nelīdzenumu (iesēdumi, rises, nelīdzenumi no bedru lāpīšanas, izmainījies un satiksmes drošību samazinošas šķērskrituma izmaiņas).

Seguma (nodilumkārtas) kalpošanas laiki atkarībā no veida, satiksmes slodzēm un laika apstākļiem ir šādi:

  • Asfaltbetona nodilumkārta – 6 līdz 12 gadi (un ilgāk, ja nav līdzekļu savlaicīgai atjaunošanai);
  • Virsmas apstrāde – 3 līdz 10 gadi (un ilgāk – atkarībā no satiksmes, pamatnes, uz kā tā ir uzklāta, un ja nav līdzekļu savlaicīgai atjaunošanai);
  • Grants nodilumkārta – 3 līdz 10 gadi (un ilgāk, ja nav līdzekļu savlaicīgai atjaunošanai).

Svarīgi atcerēties, ka kvalitatīvi, atbilstoši visām prasībām notiekošais būvniecības process nenozīmē, ka ceļš nenolietosies! Ceļa ilglaicīgu kalpošanu nodrošina ikdienas uzturēšana.

3. Kāpēc saraksts ar uzņēmumu veiktajiem garantijas darbiem ir tik mazs?

Pārsvarā brāķis "tiek izķerts" vēl pirms nodošanas ekspluatācijā, un būvniekiem tas jālabo vēl pirms objekta nodošanas. Pat ja ceļš ir atvērts braukšanai, tas nenozīmē, ka objekts jau ir pilnībā nodots ekspluatācijā. Piemēram, jaunā šoseja Tīnūži–Koknese vēl nav nodota ekspluatācijā

Arī paši būvnieki seko līdzi saviem objektiem un mēdz novērst defektus, pirms mēs tos atklājam, un tad tie novēršamo defektu sarakstā neparādās.

4. Kādām slodzēm tiek paredzēti autoceļi? Kā tos ietekmē pārkrautie smagie auto?

Autoceļi ir paredzēti tām slodzēm, kādām tiek projektētas segas (ņemot vērā projektēšanas standartā LVS 190-5 "Zemes klātne" noteikto zemes klātnes nestspēju visiem gadījumiem). Lielākā daļa valsts autoceļu segu (visas segas, kas nav pārbūvētas kopš 1991.gada, to ir ap 19 000 km) ir projektētas šādām slodzēm:

  • asfalta segas 10 t ass slodzei;
  • grants segas 6 t ass slodzei.

Līdz 2004.gadam finansējuma trūkuma dēļ valsts autoceļu segas Latvijā praktiski netika pārbūvētas. Kopš 2004.gada autoceļu segas tiek projektētas atbilstoši tām slodzēm, ar kādām tās atļauj slogot normatīvie dokumenti – Ministru kabineta noteikumi "Ceļu satiksmes noteikumi", 3.pielikums "Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze":

  • 10 t vienass slodzei, ņemot vērā prognozēto slogojumu ar 11,5 t dzenošajam tiltam projektētajā segas kalpošanas laikā.

Lēmums atļaut slogot visus Latvijas autoceļus nevis ar projektētajām slodzēm, bet ar ES atļautajām slodzēm tika pieņemts 1999.gadā, MK izdodot jaunu "Ceļu satiksmes noteikumu" redakciju, pamatojoties uz izveidoto valsts autoceļu finansēšanas modeli – Valsts autoceļu fondu, kas deva reālas cerības, ka pakāpeniski izdosies atjaunot valsts autoceļus atbilstoši pieaugošajām slodzēm.

Finansējuma trūkuma dēļ grants ceļu segu pārbūvi atbilstoši šodien atļautajām slodzēm līdz šim neesam plānojuši, un to nav plānots darīt laikā līdz 2020.gadam (to neparedz MK pieņemtās "Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam"). Gadījumos ja grants ceļus paredzam pārbūvēt ar asfalta segu (ERAF), lietojam tās pašas prasības, kādas asfaltētajām segām.

Pārkrautie auto segu kalpošanas laiku var ievērojami saīsināt, taču, projektējot segu pārbūvi, pārkrauto transportlīdzekļu skaits satiksmes sastāvā netiek ņemts vērā šādu iemeslu dēļ:

  • to ir grūti prognozēt;
  • valstij būtu jānodrošina, lai atļautās slodzes tiek ievērotas, un jābūvē ekonomiski ceļi, nevis jāsadārdzina izmaksas; ja valsts sakārtos slodžu kontroli, iztērētā nauda izrādīsies neefektīvi lietota.

5. Kā notiek kvalitātes un autoceļu stāvokļa kontrole ikdienā? Cik daudz cilvēku veic šo darbu?

Būvdarbu kvalitāti kontrolē materiālu ražotāji, būvdarbu veicēji, būvuzraugi un būvdarbu pasūtītājs.

Būvmateriālu ražotāji kontroli veic atbilstoši kvalitātes procedūrām, kuras atkarībā no būvizstrādājuma veida nosaka standarti un normatīvie akti.

Būvdarbu veicēji kvalitāti kontrolē atbilstoši savam kvalitātes plānam un procedūrām, ievērojot standartos un būvdarbu līgumā (būvprojekta specifikācijās) noteiktās obligātās prasības.

Būvuzraugi seko, lai būvnieks veiktu kvalitātes plānā paredzētās procedūras un obligātās pārbaudes, kā arī ņem paraugus, kurus izlases kārtībā pārbauda paši vai nodod pasūtītājam. Pasūtītāja laboratorija izlases veidā pārbauda paraugus būvdarbu laikā, kā arī visiem būvdarbiem pēc to pabeigšanas ņem paraugus un veic gala pārbaudes.

Valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas uzraudzību un valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas uzraudzību veic VAS  "Latvijas Valsts ceļi" Uzturēšanas uzraudzības daļā 4 cilvēki, Vidzemes reģionā – 11 inženieri, Kurzemes reģionā – 10 inženieri, Latgales reģionā – 10 inženieri, Centra reģionā – 10 inženieri.

6. Vai ir atklāti gadījumi, ka būvnieki specifikācijās norādītos materiālus aizstāj ar neatbilstošiem materiāliem?

Materiālu kvalitāte ir atkarīga gan no ražotāja, gan no transportēšanas, pārkraušanas un iestrādes. Ne ražošanas, ne būvniecības procesā kvalitātes standarti neprasa nodrošināt 100% katra parauga atbilstību, bet gan pieļauj svārstības zināmās robežās.

Svarīgākais ir savlaicīgi konstatēt neatbilstības, noteikt to cēloņus un tās novērst. Ja materiālu neatbilstība tiek konstatēta pirms iebūvēšanas konstrukcijā, tad materiāls tiek aizvākts no objekta vai izmantots citās konstrukcijās ar zemākām prasībām, kurām tas ir atbilstošs. Ja materiāla neatbilstība konstatēta pēc tam, kad tas jau ir iebūvēts, tad konstrukcija ir jāpārbūvē, vai, ja, novērtējot kvalitātes riskus, secināms, ka labošana nav lietderīga, tad atkarībā no neatbilstības lieluma un ietekmes uz konstrukcijas kalpošanu tiek pagarināta garantija vai samazināta cena.

7. Kādēļ liek ielāpus, nevis atjauno konkrētu ceļa posmu?

Valsts autoceļu kopgarums ir aptuveni 20 000 km; no tiem autoceļi ar melno segumu ir vairāk nekā 8000 km. Saremontēto bedrīšu platību pārvēršot kilometros, ik gadu tiek salaboti aptuveni 80 km.

Lai nodrošinātu valsts autoceļu caurbraucamību visā Latvijas teritorijā, nebūtu pareizi bedrīšu labošanas vietā ik gadu atjaunot konkrētu ceļa posmu 80 km apmērā. Šāda rīcība tikai veicinātu straujāku valsts autoceļu stāvokļa pasliktināšanos un neatbilstošus braukšanas apstākļus autovadītājiem.

Pēdējo trīs gadu laikā katru gadu darbi notiek vidēji 700 km autoceļu (asfalta segumi un grants segumi). Šogad darbi notiks vairāk nekā 1000 km autoceļu.

Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka gandrīz 50% valsts autoceļu ir vērtējami kā neapmierinošā stāvoklī esoši, vairāk kā 2/3 tiltu uz valsts autoceļiem prasa neatliekamu remontu.

Lai valsts autoceļi kalpotu nevainojami, katru gadu ir jāatjauno vai jārekonstruē vismaz 1100 km asfalta segumu, jāatjauno 1700 km grants segumu, jāveic 65 tiltu konstrukciju atjaunošana.

Kopumā būtu vēlams veikt darbus 430 milj. eiro apmērā. Diemžēl pašlaik atjaunojam aptuveni trīs reizes mazāku kilometru apjomu, jo valsts autoceļu finansējums 2014.gadā ir 250 milj. eiro, kas ir tikai apmēram puse no nepieciešamā.

Lai nodrošinātu valsts autoceļu caurbraucamību, nepieciešams veikt bedrīšu remontu.

8. Kā labo bedres?

Pavasarī, kad tiek veikts masveida bedrīšu remonts uz melnā seguma, tiek izmantotas divu veidu tehnoloģijas. Bedrītes tiek aizpildītas ar:

  •  karsto asfaltbetonu;
  • šķembām un bitumena emulsiju, kas ir piemērota metode segumiem ar augstu bojājumu pakāpi.

Izmantojamā tehnoloģija tiek izvēlēta atbilstoši ceļu segumam.

Satiksmei bīstamās jeb tā dēvētās avārijas bedres* tiek salabotas neatkarīgi no laika apstākļiem 24 stundu laikā kopš konstatēšanas brīža. Ziemas sezonā avārijas bedru remontam izmanto aukstā asfaltbetona tehnoloģiju, kas ir vienīgā ziemas apstākļos pielietojamā metode bedrīšu lāpīšanai. Pārējā periodā bedrīšu remontam tiek izmantota kāda no iepriekš minētajām tehnoloģijām.

* Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums lielāks par 0,1 m2 un kuras ir dziļākas par 50 mm. Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres tiek salabotas 24 h laikā, uz B uzturēšanas klases autoceļiem – 5 diennakšu laikā, uz  C uzturēšanas klases ceļiem – nedēļas laikā, divu nedēļu laikā uz D uzturēšanas klases ceļiem.

9. Kad var veikt masveida bedrīšu remontu?

Masveida bedrīšu remonts uz melnā seguma tiek uzsākts, kad ir iestājušies tehnoloģijai atbilstoši laika apstākļi - diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +50C.

Bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm – A, B, C, D. Uzturēšanas klases ir noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju (valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi) un transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Autoceļu melno segumu radušās bedres A uzturēšanas klases autoceļos tiek saremontētas līdz 1.jūnijam, B uzturēšanas klases ceļos līdz – 15.jūnijam un līdz 1.jūlijam C un D uzturēšanas klases ceļos.

Bedres, kas rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.


Jāņem vērā, ka bedrīšu veidošanās ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, laika apstākļiem, ceļa seguma vecuma, satiksmes intensitātes.

11. Kāds finansējums ceļiem ir kaimiņvalstīs?

Autoceļu tīkla uzturēšana un attīstība ir atkarīga no finansējuma apjoma un regularitātes.

Valsts autoceļu 1 kilometra finansējums no valsts budžeta Baltijas valstīs; eiro


12. Kādi ir galvenie ceļa kvalitātes kritēriji?

  • Līdzens (komfortabla braukšana);
  • Drošs satiksmei (marķēts, prognozējams, bez risēm un bedrēm, ar labu saķeri) – tātad savlaicīgi atjaunots atbilstoši standartiem;
  • Ilgtspējīgs – izprojektēts atbilstoši satiksmes vajadzībām, izbūvēts atbilstoši specifikāciju prasībām un uzbūvēts atbilstoši projektam.

Šajā pārskatā sagatavotais ceļa konstruktīvo elementu un to kvalitātes prasību uzskaitījums nav pilnīgs. Precīzāka informācija par ceļa konstrukcijas visiem elementiem un to kvalitātes prasībām, tai skaitā prasības materiāliem/būvizstrādājumiem ir dota Ceļu specifikācijās 2014. Skatīt VAS "Latvijas Valsts ceļi" mājaslapas sadaļu  http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/normativie_dokumenti/autocelu_specifikacijas.

Ceļa konstrukcijas atsevišķu elementu kvalitātes prasības atbilstoši
Ceļu specifikācijām 2014:


*Materiālu publicējam saīsināti – redakcija.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU