FOTO: Freepik.
16. jūlijā stājas spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem tiek samazināts Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu skaits, dibinot kapitālsabiedrību vai veicot izmaiņas pamatkapitālā.
Grozot Komerclikuma 147. panta (“Pamatkapitāla apmaksāšanas kārtība, dibinot sabiedrību”) pirmo daļu, izslēgta prasība saņemt no maksājumu pakalpojuma sniedzēja komercreģistra iestādei adresētu izziņu vai citu maksājumu pakalpojuma sniedzēja izdotu dokumentu, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu.
Vienlaikus papildināts Komerclikuma 149. panta trešās daļas 2. punkts, kas tagad paredz, ka pieteikumam par jaunas sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā jāpievieno šāda izziņa, ja naudas ieguldījumi pārsniedz 50 000 eiro. Likuma 149. panta jaunā ceturtā daļa noteic, ka gadījumā, ja pamatkapitāls ir apmaksāts ar naudas ieguldījumu un nepārsniedz 50 000 eiro, dibinātāji pieteikumā apliecina, ka uz dibināmās sabiedrības vārda ir atvērts maksājumu konts un tajā ir veikta pamatkapitāla apmaksa.
Uzņēmumu reģistrs (UR) skaidro:
“Lai atvieglotu kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksas procesu un samazinātu UR iesniedzamo dokumentu apjomu, turpmāk, ja pamatkapitāls tiek apmaksāts naudā līdz 50 000 eiro, nebūs jāiesniedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņa vai cits dokuments, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu. Tā turpmāk būs jāiesniedz tikai tad, ja naudas ieguldījumi pārsniedz 50 000 eiro. Pārējos gadījumos dibinātāji pieteikumā UR apliecinās, ka uz dibināmās sabiedrības vārda ir atvērts maksājumu konts un tajā ir veikta pamatkapitāla apmaksa.
Grozījumi nemaina pamatkapitāla apmaksas kārtību – dibinātājiem, tāpat kā līdz šim, būs uz dibināmās kapitālsabiedrības vārda jāatver maksājumu konts un jāorganizē naudas iemaksāšana tajā.
50 000 eiro slieksnis attiecas tikai uz pamatkapitāla apmēru, kas apmaksāts naudā (nevis uz kopējo pamatkapitāla apmēru). Piemēram, ja dibināmās kapitālsabiedrības pamatkapitāls tiek apmaksāts gan naudā, gan ar mantisko ieguldījumu un ja pamatkapitāls pārsniedz 50 000 eiro, bet ieguldījums naudā ir mazāks par 50 000 eiro, UR nav jāiesniedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņa vai cits dokuments par pamatkapitāla apmaksu.”
Ar grozījumiem Komerclikumā no 5700 līdz 25 000 eiro paaugstināts slieksnis, no kura, dibinot jaunu sabiedrību, nepieciešams veikt mantiskā ieguldījuma novērtējumu ar eksperta iesaisti. Grozījumu anotācijā ieskicēta līdzšinējā problēma: “Regulējums noteica, ka jebkuram mantiskajam ieguldījumam, izņemot mantiskajam ieguldījumam dibināšanas brīdī līdz 5700 eiro, nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums, kas rada papildu izmaksas un administratīvo slogu. Mazie un vidējie uzņēmumi, kuri vēlējās piesaistīt kapitālu, sastapās ar nesamērīgām prasībām.”
Grozot Komerclikuma 154. panta otro daļu, noteikts: “Ja, dibinot sabiedrību ar ierobežotu atbildību, mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 25 000 eiro un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla, mantisko ieguldījumu novērtēt un atzinumu sniegt var dibinātāji. Šādā gadījumā atzinumu paraksta visi dibinātāji.”
Papildinot Komerclikuma 201. pantu ar otro daļu, noteikts, ka valde pati var novērtēt mantisko ieguldījumu un sniegt atzinumu par to šādos gadījumos:
“Tādējādi tiek noteikts, ka parāda kapitalizācijas gadījumā valde var novērtēt mantisko ieguldījumu bez summas ierobežojuma, bet pārējo mantisko ieguldījumu gadījumā – par visiem mantiskajiem novērtējumiem, kuru kopējā summa nepārsniedz 50 000 eiro,” akcentē Uzņēmumu reģistrs.
Ar grozījumiem izslēgts 202. panta (“Pieteikums komercreģistra iestādei par pamatkapitāla palielināšanu”) otrās daļas 4. punkts, līdz ar to vairs nav jāiesniedz dalībnieku vai trešo personu pieteikumi daļu iegūšanai.
Uzņēmumu reģistrs norāda: “Turpmāk, palielinot SIA pamatkapitālu, vairs nebūs jāiesniedz dalībnieku vai trešo personu pieteikumi daļu iegūšanai. Iesniedzot UR pieteikumu par SIA pamatkapitāla palielināšanu, tam tiek pievienots arī dalībnieku reģistra pēdējais nodalījums, kas atspoguļo aktuālo SIA dalībnieku sastāvu pēc pamatkapitāla palielināšanas.”
Savukārt jaunā redakcijā izteikts 202. panta otrās daļas 5. punkts, kas tagad noteic, ka nav nepieciešama maksājumu pakalpojuma izziņa vai kāds cits dokuments par daļas apmaksu, ja sabiedrības pamatkapitāls pēc tā palielināšanas nepārsniedz 50 000 eiro. Likuma 202. panta jaunā 2.1 daļa tagad paredz, ka tādos gadījumos valde pati pieteikumā apliecina pamatkapitāla apmaksu.
Uzņēmumu reģistrs paskaidro: “Arī pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, ja tas tiek palielināts ar naudas ieguldījumu, ne vienmēr būs nepieciešams iesniegt maksājumu pakalpojumu sniedzēja izziņu vai citu dokumentu par daļas apmaksu. Nav jāiesniedz apmaksu apliecinošs dokuments, ja sabiedrības pamatkapitāls pēc tā palielināšanas nepārsniedz 50 000 eiro.”
Līdz šim atbilstoši Komerclikuma 332. panta (“Izslēgšana no komercreģistra”) pirmajai daļai pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu, kam jāpievieno likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns, kā arī revidenta atzinums (ja tika veikta revidenta pārbaude).
Grozījumi paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra vairs nebūs jāiesniedz slēguma finanšu pārskats un revidenta atzinums (ja tika veikta revidenta pārbaude). Tātad būs jāiesniedz tikai sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.
Iecerēts, ka izmaiņas padarīs Latvijas uzņēmējdarbības vidi konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, tai skaitā Igauniju, kur šādi atvieglojumi jau esot ieviesti, pausts Komerclikuma grozījumu anotācijā.
Plašāk par tēmu >>
