Kā iepriekš norādījusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), persona var iesniegt naturalizācijas iesniegumu, ja sodāmība ir dzēsta. 

Ja iesnieguma izskatīšanas laikā konstatē, ka sodāmība nav dzēsta, tad naturalizāciju atsaka. 

Naturalizācijas iesniegumu atkārtoti var iesniegt pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Krimināllikuma 63. pantā noteiktajā kārtībā, bet saskaņā ar Pilsonības likuma 12. panta sesto daļu ne agrāk kā gadu pēc lēmuma pieņemšanas par naturalizācijas atteikumu. 

Naturalizācijas ierobežojumi noteikti Pilsonības likuma 11. pantā: 

“Ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem, Latvijas pilsonībā neuzņem personu, kura: 

1) ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts un sabiedriskai drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai, tai skaitā, bet ne tikai: 

1. vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu,
2. pēc 1990. gada 4. maija paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību,
3. ir saistīta ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā,
4. ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā; 

3) pēc 1940. gada 17. jūnija ir izvēlējusies Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un līdz dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienai nav pastāvīgi dzīvojusi Latvijā; 

4) ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu vai administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieks; 

5) Latvijā vai kādā citā valstī ir notiesāta par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums arī Latvijā naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas laikā. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kura notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ārvalstī, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīts, ka attiecībā uz šo personu notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu; 

6) pēc 1991.bgada 13.bjanvāra darbojusies pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā; 

7) nav izpildījusi nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti. 

Šā panta pirmās daļas 3. punktā minētais ierobežojums neattiecas uz personu, kura: 

1) līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā 10 gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni; 

2) 1940. gada 15. jūnijā bija Lietuvas vai 1940. gada 17. jūnijā bija Igaunijas pilsonis. 

Ministru kabinets nosaka institūcijas, kas izvērtē personas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, kā arī kārtību, kādā tiek atzīts, ka notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu.” 

Saskaņā ar Pilsonības likuma 12. panta pirmo daļu naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personu: 

1) kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā, no kuriem kopumā pieļaujams gada pārtraukums, kas nevar būt pēdējā gadā pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienas (citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas dienas); 

2) kura prot latviešu valodu; 

3) kura zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus; 

4) kura zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures un kultūras pamatus; 

5) kurai ir legāls iztikas avots; 

6) kura ir iesniegusi paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un saņēmusi iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet nepilsonis vai bezvalstnieks – apliecinājumu, ka viņam nav citas valsts pilsonības. Šīs prasības neattiecas uz personu, kurai Latvijā piešķirts bēgļa statuss; 

7) kura ir devusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai; 

8) uz kuru neattiecas šā likuma 11. pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi. 

Papildu informācija pieejama PMLP tīmekļvietnē. Tostarp tajā norādīts, ka jautājumu un neskaidrību gadījumā informāciju iespējams iegūt, rakstot uz e-pastu pskn@pmlp.gov.lv vai arī darba dienās zvanot uz tālruni +371 67209400.