Paplašina tiesībsargājošo iestāžu iespējas saņemt datus par pārkāpuma veicēja internetā identitāti

Administratīvā pārkāpuma procesā no elektronisko sakaru komersantiem varēs saņemt vispārīgu informāciju, kas nepieciešama pārkāpēja identificēšanai

Nereti situācijās, kad tiek izdarīti pārkāpumi internetā, personas mēdz izmantot segvārdus, tādēļ var rasties grūtības likumpārkāpēju identificēt. Līdzšinējais Administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) regulējums paredzēja, ka tikai administratīvā pārkāpuma lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem Valsts policijas amatpersonai bija tiesības saņemt datus no elektronisko sakaru komersantiem, lai atbildīgo personu identificētu.

Lai nodrošinātu iespēju identificēt pārkāpēju jeb pie administratīvās atbildības saucamo personu arī citos gadījumos, kad pārkāpums izdarīts interneta vidē, tostarp sociālajos medijos vai interneta portālos, grozīts AAL 112. pants. Turpmāk tas paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesā amatpersonas, kuras veic administratīvā pārkāpuma procesu,1 varēs no elektronisko sakaru komersantiem saņemt vispārīgu informāciju, kas nepieciešama personas identificēšanai, savukārt lietās par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērniem ar tiesneša akceptu varēs saņemt arī pārkāpēja atrašanās vietas datus.

Proti, grozījumi AAL paredz, ka, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums pēc amatpersonas, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, pieprasījuma izsniegt elektronisko sakaru komersanta rīcībā esošos datus par:

• abonenta vai reģistrētā galalietotāja vārdu, uzvārdu un personas kodu vai arī nosaukumu un reģistrācijas numuru;
• pakalpojuma ierīkošanas (pieslēguma) adresi, kurai savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese;
• galalietotāja identifikatoru vai pieslēguma numuru.

Turpretī administratīvā pārkāpuma lietā par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu tiesnesim, lemjot par atrašanās vietas datu izsniegšanas atļauju, būs jāizvērtē personas tiesību uz privāto dzīvi ierobežojuma samērīgums.

Pagarina pārejas periodu atbilstošas izglītības iegūšanai amatpersonām

AAL 115. panta ceturtā daļa līdz šim noteica, ka administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīga veikt amatpersona, kurai ir augstākā izglītība vai – ja tā ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, Militārās policijas vai pašvaldības policijas amatpersona – vismaz vidējā izglītība.

Savukārt AAL pārejas noteikumu 8. punkts paredzēja, ka amatpersonas, kuras neatbilst šā likuma 115. pantā noteiktajām izglītības prasībām, attiecīgo izglītību iegūst sešu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

Lai nodrošinātu valsts iestāžu darbības nepārtrauktību, grozījumi AAL noteic, ka amatpersonām attiecīgā izglītība jāiegūst desmit gadu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas. Turpretī, ja pēc šā termiņa beigām amatpersonai līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi vai mazāk, tā var turpināt veikt administratīvā pārkāpuma procesu arī bez augstākās izglītības iegūšanas.

Kā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 2026. gada 13. maijā skaidrojis Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas pārstāvis Sandis Blumbergs, minētais regulējums tieši skar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), kurā daļa amatpersonu izglītību ir ieguvušas, bet atsevišķas amatpersonas to turpina iegūt, kā arī ir amatpersonas pirmspensijas vecumā. Samērīgs pārejas periods nepieciešams, lai ļautu amatpersonām, kuras jau studē, pabeigt studijas un iegūt augstāko izglītību, bet amatpersonas, kuras ir pirmspensijas vecumā un ir kompetentas kvalitatīvai administratīvā pārkāpuma procesa veikšanai, varētu turpināt pildīt attiecīgos pienākumus līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Šāds risinājums vajadzīgs, lai nodrošinātu iestādes darba nepārtrauktību un nebūtu jāreorganizē PMLP ikdienas darbs.

Citas izmaiņas

Grozījumi AAL arī paredz:

• precizējumu –, ja nepieciešamība izriet no Latvijas Republikai saistošajām Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normām, naudas soda veids un apmērs par administratīvo pārkāpumu likumā var atšķirties no AAL 16. pantā noteiktā regulējuma;
• administratīvā pārkāpuma procesu nevar veikt amatpersonas no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas;
• atbilstoši plānotajai Maksātnespējas kontroles dienesta reformēšanai, tā funkcijas un uzdevumus nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai, ar 2026. gada 1. oktobri no AAL tiek izslēgtas atsauces uz Maksātnespējas kontroles dienestu, to aizstājot ar Tieslietu ministriju.

1 AAL 115. pantā noteiktas to publisko personu iestādes, kuru amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.