Vai trauksmes cēlējam pienākas valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība visbiežāk saistās ar situācijām, kad cilvēkam, kam tā ir nepieciešama, nav pietiekamu finanšu resursu, lai aizsargātu savas tiesības, vai ir notikusi kāda ārkārtēja nelaime un ir vajadzīgs papildu atbalsts juridisku jautājumu risināšanā.

Tas, kam un kādos gadījumos ir tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ir noteikts Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā.

Vienlaikus atsevišķās situācijās valsts nodrošina juridisko palīdzību, nevērtējot tās saņēmēja mantisko stāvokli. Šādu iespēju paredz trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisms, kas noteikts Trauksmes celšanas likumā.

Rīcība sabiedrības interesēs

Pieņemot pirmo Trauksmes celšanas likumu 2018. gadā, likumdevējs atzina, ka trauksmes cēlējam ir jāpiešķir juridiskā palīdzība, nevērtējot viņa materiālo stāvokli, jo izvēle ziņot par nelikumīgām darbībām darbavietā palīdz valstij atklāt un novērst pārkāpumus.

“Aizsardzība no pretdarbības – tieši tā ir speciāla trauksmes celšanas likumu būtība,” tika uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Vietnē trauksmescelejs.lv vēstīts: “Trauksmes cēlēja institūta būtība ir informēt par darba vidē novērotu iespējamu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses, ar mērķi to laikus pamanīt un novērst. Trauksmes cēlēja institūts ir vērsts primāri uz sabiedrības tiesisko interešu aizsardzību.”

Trauksmes celšanas likuma 3. pantā ir pieejams saraksts ar 23 jomām, kurās pārkāpumu novēršana ir sabiedrībai īpaši svarīga.

Uzzini vairāk LV portālā →

Trauksmes celšanas likums

3. pants. Trauksmes celšana

(1) Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par pārkāpumiem šādās jomās:

1) amatpersonu bezdarbība, nolaidība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska darbība;

2) korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;

3) publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;

4) izvairīšanās no nodokļu samaksas;

5) sabiedrības veselības apdraudējums;

6) pārtikas drošības apdraudējums;

7) būvniecības drošības apdraudējums;

8) vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;

9) pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošība;

10) darba drošības apdraudējums;

11) sabiedriskās kārtības apdraudējums;

12) cilvēktiesību pārkāpumi;

13) pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;

14) pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā;

15) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana;

16) konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;

17) pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;

18) pārkāpumi transporta drošībā;

19) pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. panta 2. punktā, tostarp Eiropas Savienības konkurences un valsts atbalsta noteikumu pārkāpumi, kā arī pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu attiecībā uz darbībām, kas ir pretrunā ar noteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokli, vai mehānismiem, kuru nolūks ir iegūt nodokļu priekšrocības, vēršoties pret piemērojamā uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību akta mērķi;

20) pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;

21) patērētāju tiesību aizsardzība;

22) privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība;

23) krāpšana, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finansiālās intereses, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantā un papildus precizēts Eiropas Savienības attiecīgajos pasākumos.

Aizsardzības garantijas ziņotājam un viņa radiniekiem

Trauksmes cēlēja ziņojums var kļūt par pamatu krimināllietas, civillietas, administratīvo pārkāpumu lietas vai kādas citas pārbaudes uzsākšanai.

Pats ziņotājs tālākajā – uz viņa ziņojuma pamata uzsāktajā – procesā netiek iesaistīts. Taču līdz ar iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu iesniedzējam ir tiesības uz likumā noteiktajām aizsardzības garantijām.

Aizsardzības garantijas pienākas arī trauksmes cēlēja radiniekiem un citām saistītām personām (piemēram, darba kolēģiem, kas palīdzējuši apkopot informāciju trauksmes cēlēja ziņojumam).

Trauksmes celšanas likuma 10. pants noteic, ka trauksmes cēlējam, viņa radiniekam un saistītajai personai ir tiesības uz:

identitātes aizsardzību;
aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām;
valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;
atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā;
pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā;
atbrīvošanu no juridiskās atbildības;
atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu;
konsultācijām par savu tiesību aizsardzību;
atbrīvošanu no pienākuma ievērot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību administratīvajā procesā.

Uzzini vairāk LV portālā →

Juridisko palīdzību piešķir, lai aizsargātu no nelabvēlīgām sekām

Aizsardzība no pretdarbības – tā ir speciāla trauksmes celšanas likuma būtība.1

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt, ja trauksmes cēlējam trauksmes celšanas dēļ ir radušās nelabvēlīgas sekas, kuru risināšanai vajadzīga juridiskā palīdzība.

Kopš 2018. gada, kad Latvijā tika ieviesta trauksmes celšanas sistēma, būtiski paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums.

Tas pieejams Trauksmes celšanas likuma 13. pantā, ar kuru ir aizliegts trauksmes cēlēja ziņojuma dēļ radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam, viņa radiniekam un saistītajai personai:

disciplināri vai citādi sodīt;
atbrīvot no darba vai amata, tostarp nepagarinot darba līgumu vai neieceļot amatā uz nenoteiktu laiku, ja bija pamats domāt, ka tas tiks darīts;
pārcelt citā darbā vai amatā;
liegt paaugstinājumu, apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu;
mainīt darba vai amata pienākumus, darba laiku un vietu vai darba samaksu;
sniegt negatīvu darba, amata pienākumu novērtējumu;
aizskart godu, cieņu un reputāciju;
anulēt licences un atļaujas;
vienpusēji atkāpties no līguma par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu vai izbeigt to;
pieprasīt ārsta atzinumu;
citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas, tostarp pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu;
iespaidot, iebiedēt, aizskart vai izstumt;
radīt zaudējumus;
iekļaut sarakstā, pamatojoties uz formālu vai neformālu nozares vai sektora līmeņa informāciju, tādējādi apgrūtinot vai liedzot turpmāko darbību nozarē vai sektorā;
iesniegt nepatiesu pieteikumu tiesā.

Ja trauksmes celšanas dēļ trauksmes cēlējam ir radušās nelabvēlīgas sekas, tad juridisko palīdzību, pamatojoties uz trauksmes cēlēja iesniegtajiem dokumentiem, kā arī, ja nepieciešams, no trauksmes cēlēju kontaktpunkta2 saņemto atzinumu sniedz saskaņā ar Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, nevērtējot personas īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni.

Juridiskās palīdzības veidi, ko trauksmes cēlējs ir tiesīgs saņemt:

juridiskās konsultācijas;
procesuālo dokumentu sagatavošana;
pārstāvība tiesā.

Juridiskās palīdzības sniedzējam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem tiesā.

UZZIŅAI

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība 2025. gadā

2025. gadā Tiesu administrācija saņēma 1217 pieprasījumus nodrošināt juridisko palīdzību.

To vidū bija arī astoņi pieprasījumi no trauksmes cēlējiem, no kuriem piecos gadījumos tika piešķirta juridiskā palīdzība, bet trijos atteikta.

Pērn Tiesu administrācija pieņēma 939 lēmumus par juridiskās palīdzības piešķiršanu:

924 lēmumi civillietās;
15 lēmumi administratīvajās lietās.

2025. gadā Tiesu administrācijā tika iesniegti arī pieci pieprasījumi par juridiskās palīdzības piešķiršanu Satversmes tiesas procesā, taču netika pieņemts neviens labvēlīgs lēmums. Trijos gadījumos juridiskā palīdzība atteikta, jo nebija iestājušies Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma nosacījumi, bet divos gadījumos – juridiskā palīdzība netika pieprasīta laikus.3

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība trauksmes cēlējiem 2025. gadā

2025. gadā juridiskā palīdzība trauksmes cēlējiem tika piešķirta trijos gadījumos:

Pirmajā gadījumā tika piešķirta gan sākotnējā, gan turpmākā juridiskā palīdzība civillietā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Lietā tika piešķirtas un izmantotas juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošana un pārstāvība tiesā (informācijas publiskošanas brīdī lieta atradās izskatīšanā Augstākajā tiesā).
Otrajā gadījumā trauksmes cēlējs lūdza piešķirt turpmāko juridisko palīdzību jau uzsāktā juridiskās palīdzības lietā, kurā juridiskā palīdzība tika piešķirta civillietā par neizmaksātās darba algas un morālās kompensācijas piedziņu. Lietā juridiskās palīdzības pieprasītājam bija piešķirtas juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošana un pārstāvība tiesā (prasība tika noraidīta).
Trešajā gadījumā trauksmes cēlējam tika piešķirta juridiskā palīdzība – juridiskās konsultācijas un procesuālā dokumenta sagatavošana strīdā par darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā. Minētajā lietā tika izmantotas juridiskās konsultācijas divu stundu apjomā, kuru laikā juridiskās palīdzības sniedzējs konstatēja, ka nav pamata vērsties tiesā par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, jo darba līgums bija terminēts un darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatā bija darba līguma termiņa beigas. Vienlaikus juridiskās palīdzības sniedzējs konstatēja, ka ir pamats vērsties tiesā par atšķirīgās attieksmes aizlieguma principa pārkāpumu amata konkursā, jo persona ir trauksmes cēlējs. Tomēr persona necēla prasību tiesā.4

RAIDIERAKSTS “KĀ LIKUMS!”

Kas var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību un valsts kompensāciju kriminālprocesā cietušajiem

Kādos gadījumos juridisko palīdzību atsaka

Pamatojums, kādēļ juridiskā palīdzība tiek atteikta, norādīts Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 6. pantā (pavisam astoņpadsmit punkti).

Aplūkojot iemeslus, kādēļ trauksmes cēlējiem pēdējos gados atteikts nodrošināt juridisko palīdzību, var izdalīt divus galvenos iemeslus.

Lieta attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 6. panta 10. un 11. punkts paredz, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā attiecas uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu vai ir saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Izņēmums pieļaujams tikai tad, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir saistīta ar noziedzīgā nodarījumā cietušajam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Piemēram, no pavisam trim lietām, kurās 2025. gadā tika atteikts piešķirt juridisko palīdzību trauksmes cēlējam, divās lēmums tika pamatots ar to, ka palīdzība bijusi nepieciešama civillietā par goda un cieņas aizskaršanu un morālā kaitējuma piedziņu par kaitējumu, kas nebija radies noziedzīga nodarījuma rezultātā. Savukārt no diviem atteikumiem piešķirt juridisko palīdzību 2024. gadā viena lieta bija saistīta ar trauksmes cēlēja vēlmi tiesas ceļā atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas.5

Palīdzība nepieciešama administratīvo pārkāpumu lietā

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā nav paredzēts, ka administrācija piešķir juridisko palīdzību administratīvo pārkāpumu lietās, izņemot, ja tā ir administratīvajās lietās pārsūdzības procedūrās patvēruma piešķiršanas un izraidīšanas jomā, bāriņtiesas lēmuma par bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību pārsūdzēšanas ietvaros un administratīvajās lietās tiesā, kurās tiesa (tiesnesis) ir piešķīrusi juridisko palīdzību, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli.6

Ieskats tiesu praksē →

Jākonstatē, ka sekas radušās trauksmes celšanas ziņojuma dēļ

Izvērtējot Trauksmes celšanas likuma piemērošanu praksē (ex-post izvērtējuma ziņojums)7, kā “būtisks izaicinājums” norādītas grūtības vienmēr konstatēt, vai nelabvēlīgās sekas, kuru risināšanai persona lūdz juridisko palīdzību, ir radušās tieši trauksmes celšanas dēļ.

“Vairākos gadījumos, kuros juridiskā palīdzība tikusi atteikta, ir saskatāms individuāls darba tiesību strīds un personas tiesisko interešu aizskārums, taču tas nav saistāms ar trauksmes celšanu (..) likuma izpratnē,” teikts ziņojumā.

Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka nelabvēlīgās sekas jau bija iestājušās, pirms persona cēlusi trauksmi un, iespējams, trauksmes cēlēja ziņojums iesniegts, jau pastāvot individuālam darba strīdam.

Vienlaikus Trauksmes cēlēju likuma 13. panta trešā daļa nosaka: pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam nav radītas saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumu, ir pusei, kas radījusi šīs sekas.

Ziņojumā sniegts ieskats, kādu nelabvēlīgu seko novēršanai trauksmes cēlēji ir meklējuši valsts nodrošināto juridisko palīdzību laikā no 2019. gada 1. maija līdz 2023. gadam (no kopumā 24 pieprasījumiem juridiskā palīdzība tika piešķirta 17 gadījumos):

par vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu;
par darba algas piedziņu;
par atšķirīgas attieksmes aizlieguma neievērošanas izbeigšanu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu;
par rīkojuma par piezīmes izteikšanu atcelšanu, nelabvēlīgu seku radīšanas izbeigšanu un morālās kompensācijas piedziņu;
par iestādes prettiesisko faktisko rīcību, samazinot darba slodzi un nesamaksājot par padarīto darbu, pārkāpjot diskriminācijas uz vecuma pamata un atšķirīgas attieksmes aizliegumu, nelabvēlīgu seku radīšanas izbeigšanu, mantisko zaudējumu un morālās kompensācijas piedziņu;
par neizmaksātās darba algas un morālās kompensācijas piedziņu;
par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu;
par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, tostarp pirms tam bez izmaiņām darba līgumā samazinot darba samaksu;
par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tostarp morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu;
par valdes lēmuma atcelšanu un atjaunošanu darbā;
par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas piedziņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu;
darba algas piedziņu par virsstundām.

zini un dalies ar zināšanām!

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību sniedz Tiesu administrācija.

Tiesu administrācijas tīmekļvietnes sadaļā “Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un valsts kompensācija cietušajiem” atradīsi informāciju:

kam ir tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību;
kādos gadījumos var saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību;
kur un kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai saņemtu juridisko palīdzību;
veidlapas;
atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par valsts nodrošināto juridisko palīdzību u. c.

Trauksmes celšanas kontaktpunkts ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Noderīga un izglītojoša informācija ir atrodama vietnē trauksmescelejs.lv.

Šeit atradīsi informāciju:

kas ir trauksmes celšana;
par kāda veida pārkāpumiem var celt trauksmi;
kur vērsties ar ziņojumu par pārkāpumu;
kādi ir trauksmes celšanas mehānismi;
kāda ir trauksmes celšanas statistika.

1 Skat. 2018. gada 11. oktobra Trauksmes celšanas likuma (zaudēja spēku 2022. gada 20. janvārī) anotāciju: https://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/F0B7EDD44A5D8955C225828900471579?OpenDocument.

2 Kopš 2026. gada 1. marta trauksmes cēlēju kontaktpunkts ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

3 Tiesu administrācijas gada publiskais pārskats par 2025. gadu. Pieejams: https://www.ta.gov.lv/lv/media/7110/download?attachment.

4 Trauksmes celšana un trauksmes cēlēju aizsardzība. Pārskats par 2025. gadu. Valsts kanceleja, 2026. Pieejams: https://www.trauksmescelejs.lv/sites/default/files/buttons-card-files/2025-trauksmes-parskats_23_07_noformatets.pdf.

5 Trauksmes celšana un trauksmes cēlēju aizsardzība. Pārskats par 2024. gadu. Pieejams: https://www.trauksmescelejs.lv/sites/default/files/buttons-card-files/Trauksmes%20celsanas%20parskats%2013.08.2024.pdf.

6 Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 15. pants un Administratīvā procesa likuma 18. pants.

7 Informatīvais ziņojums “Trauksmes celšanas likuma īstenošanas ex-post izvērtējums” (pieņemts Ministru kabineta 21.01.2025. sēdē).