Vai jāpārzina visi likumi, lai celtu trauksmi?

Lai celtu trauksmi, ir jāsagatavo iesniegums, kam ir jāatbilst vairākām pazīmēm. Lai iesniegumu varētu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu un lai iesniedzējs varētu paļauties uz Trauksmes celšanas likumā paredzētajām aizsardzības garantijām, jāņem vērā šādas iesnieguma pazīmes:

iesniegumu iesniedz fiziska persona;
persona sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu;
iespējamais pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm;
persona sniegto informāciju uzskata par patiesu;
informācija ir gūta darba vidē, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē;
personai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

“Informācija par iespējamu pārkāpumu” ir viena no trauksmes celšanas pazīmēm. Pārkāpums Trauksmes celšanas likuma izpratnē var būt likumu un citu normatīvo aktu pārkāpums, rīcība, kas ir pretēja normatīvo aktu mērķim, kā arī ētikas normu pārkāpumi. Tas liek uzdot jautājumu –, vai ikvienam ir jāpārzina visi likumi, lai saprastu, kurā gadījumā ir vai nav pieļauts pārkāpums?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir būtiski atcerēties – likums paredz, ka trauksmes cēlēja ziņojumā jābūt ietvertai informācijai par iespējamu pārkāpumu. Tas nozīmē, ka ziņojuma iesniegšanas brīdī personai nav jāpārzina visi normatīvie akti, lai būtu pārliecināta par to, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējams un pierādāms kāda normatīvā akta pārkāpums. Pietiek ar to, ka persona ir pārliecināta un labā ticībā sniedz informāciju par situāciju, kuru ir novērojusi un kurā, iespējams, ir noticis pārkāpums.

Tāpat arī iestādēm, kuras saņem trauksmes cēlēja ziņojumu, ir būtiski atcerēties, ka apstāklim, vai konkrētajā lietā ir vai nav pierādīts pārkāpums, nav izšķirošas nozīmes, lai vispirms personas iesniegums būtu trauksmes cēlēja ziņojums. Kamēr persona labā ticībā sniedz informāciju par situāciju, kurā, iespējams, ir pieļauta pretlikumīga vai neētiska rīcība, šī trauksmes celšanas pazīme ir izpildīta.

Savukārt gadījumā, ja vēlāk, izskatot trauksmes cēlēja ziņojumu, iestāde konstatē, ka konkrētajā lietā nav noticis tiesību normu pārkāpums, tas nav pamats atņemt sākotnēji piešķirto trauksmes cēlēja statusu.

Piemērs

Ernests nesen sācis strādāt kādas pašvaldības domē. Viņš uzzina, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs vienlaikus strādā arī par ārstu pašvaldībā. Ernests ir pārliecināts, ka pašvaldības domes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar citiem amatiem. Tāpēc Ernests vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar trauksmes cēlēja ziņojumu par to, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs pārkāpj amatu savienošanas ierobežojumus.

Ernesta gadījumā trauksmes celšanas pazīme “informācija par iespējamu pārkāpumu” ir izpildīta, jo viņš ir pārliecināts, ka šāda situācija nav pieļaujama un ka pašvaldības domes priekšsēdētājs ir valsts amatpersona, uz kuru attiecas amatu savienošanas ierobežojumi, kas noteikti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Konkrētajā gadījumā minētais likums pieļauj pašvaldības domes priekšsēdētāja amata savienošanu ar ārsta amatu, tomēr tam nav izšķirošas nozīmes jautājumā par Ernesta atzīšanu par trauksmes cēlēju, jo viņš ir cēlis trauksmi labā ticībā un pārliecībā par to, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam ir noteikti amatu savienošanas ierobežojumi, kuri konkrētajā gadījumā varētu būt pārkāpti. Tāpat arī vēlāk, izskatot Ernesta trauksmes cēlēja ziņojumu, trauksmes cēlēja statusu viņam nevar atņemt tikai tāpēc, ka ziņojuma izskatīšanā nav apstiprinājies pārkāpuma fakts.

Ir svarīgi atcerēties, ka trauksmes celšanas mehānisma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu un iespējami aizsargāt personas, kuras uzdrīkstas ziņot par darba vidē novērotām netaisnībām, nejēdzībām un pretlikumīgu rīcību. Līdz ar to Trauksmes celšanas likums ir jāpiemēro trauksmes cēlējam par labu, pēc iespējas aizsargājot trauksmes cēlējus un viņu identitāti, lai kopumā sabiedrībā veidotos pozitīva izpratne par trauksmes celšanu un uzticība trauksmes celšanas mehānismam.