FOTO: Freepik.
Darbinieku nomas pakalpojums kļūst arvien populārāks, atzīst gan nozares uzņēmumi, gan Valsts darba inspekcija. Darbiniekus var iznomāt kā valsts, tā starptautiskā mērogā.
Darbinieku noma jeb personāla īre ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojums, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt papildu darbiniekus bez nepieciešamības viņus tieši nodarbināt savā uzņēmumā, skaidrots ilgtermiņa un pagaidu darbinieku nomas uzņēmuma “WD Latvia” tīmekļvietnē.
Kāpēc darbinieku noma kļūst arvien pieprasītāka? “Tas ir divu iemeslu dēļ,” atbild SIA “WD Latvia” valdes priekšsēdētājs Tomass Barilo. Viņa pārstāvētais uzņēmums strādā ar zīmolu “Workingday”. “Pirmkārt, darbinieku trūkuma apstākļos uzņēmumiem ir ļoti ērti papildus piesaistīt nomas darbiniekus. Otrkārt, Latvijas pilsoņiem parādās plašas iespējas strādāt attālināti starptautiskos uzņēmumos bez nepieciešamības pārcelties uz dzīvi citā valstī, kā arī saņemt visas sociālās garantijas Latvijā.”
Pagaidu nodarbinātības un personāla atlases uzņēmuma “Biuro” klientu vadītāja Baiba Rozentāle skaidro, ka “uzņēmumi arvien biežāk izvēlas darbinieku nomas pakalpojumu, jo tas ļauj elastīgi reaģēt uz dažādām situācijām – darbinieku prombūtni slimības dēļ, sezonālu darba apjoma pieaugumu, īstermiņa projektiem vai neparedzētām izmaiņām tirgū. Īpaši būtiski tas ir nozarēs ar izteiktu sezonalitāti vai mainīgu darba apjomu, piemēram, loģistikā, ražošanā, apkalpojošajā sfērā un būvniecībā. Vienlaikus darbinieku noma tiek izmantota arī augsta līmeņa speciālistu piesaistē konkrētiem projektiem vai noteiktam laika periodam”.
B. Rozentāle piebilst, ka “organizācijas arvien rūpīgāk izvērtē savus iekšējos resursus un biežāk uztic personāla atlasi ārpakalpojumu sniedzējiem, jo pilnvērtīgs atlases process (“headhunting”, kandidātu izvērtēšana, administrēšana) prasa ievērojamus laika un finanšu resursus. Ne visi uzņēmumi to var vai vēlas nodrošināt paši”.
Darbā iekārtošanas aģentūras apliecina, ka pieaug uzticība ārpakalpojumu sniedzējiem nodarbinātības jomā, īpaši tiem, kuri strādā caurskatāmi un ievēro godīgas nodarbinātības principus, aizsargājot gan darba devēja, gan darba ņēmēja intereses.
Komersantam, kas nodarbojas ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumiem vai nomu, ir nepieciešama licence, un tā darbību uzrauga Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).
Pēc NVA datiem, Latvijā šīgada 30. janvārī bija licencētas 395 darbā iekārtošanas aģentūras. 2022. gadā tika izsniegtas 86 pirmreizējās licences, savukārt pērn – jau 136. NVA secina, ka licencētu komersantu – darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – skaitam ir tendence pieaugt.
Komersantiem par licenci jāmaksā valsts nodeva 500 eiro apmērā. Saņemot atkārtotu licenci vai licences dublikātu, maksājama valsts nodeva 50 eiro apmērā. Licences darbības termiņš ir trīs gadi.
Darbā iekārtošanas aģentūras darbu detalizētāk nosaka 2007. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 458 “Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība”.
Darba likuma 4. panta otrā daļa nosaka: ja darba līgumu ar darbinieku slēdz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, lai uz noteiktu laiku norīkotu darbinieku veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs.
Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītāja Baiba Šilberga skaidro, ka komersants, kas izmanto darbaspēka nodrošināšanas aģentūras pakalpojumus, slēdz līgumu ar aģentūru un nodarbina darbiniekus, bet visas saistības pret darbiniekiem ir aģentūras ziņā.
“Piemēram, aģentūrai ir 50 darbinieki, kas pieņemti darbā, un pieciem uzņēmumiem nepieciešams darbaspēks. Tad aģentūra slēdz līgumu ar katru šo uzņēmumu,” skaidro B. Šilberga. “Uz šīm aģentūrām attiecas Darba likums visā tvērumā, tāpat kā uz jebkuru darba devēju. Arī pienākumi ir tādi paši kā pret jebkuru darbinieku.”
“Personāla nomas ietvaros darbā iekārtošanas firma nodrošina darbinieku administrēšanu, izdevumu uzskaiti un algas izmaksu atbilstoši Latvijas likumdošanai. Savukārt uzņēmums nodrošina darbinieku ar darba vietu un drošiem darba apstākļiem,” norāda “WD Latvia”.
Darba likums regulē gan darbinieka nosūtīšanu, gan arī citus jautājumus, piemēram, darba samaksu, darba un atpūtas laiku, atšķirīgas attieksmes aizliegumu.
Darba likuma 7. pants nosaka: darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja kā darba devēja pienākums ir darbiniekam, kurš uz noteiktu laiku norīkots veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja uzņēmumā, nodrošināt tādus pašus darba apstākļus un piemērot tādus pašus nodarbinātības noteikumus, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju būtu nodibinātas tieši un darbinieks veiktu to pašu darbu.
Šie darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi attiecas uz darba un atpūtas laiku, darba samaksu, uz grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā līdz bērna viena gada vecumam, sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, uz bērniem un pusaudžiem noteikto aizsardzību, kā arī uz vienlīdzīgu tiesību principu un atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu.
“Līgumu par nodarbinātību ar darbinieku slēdz darbaspēka nodrošināšanas aģentūra. Personai, slēdzot šo līgumu, ir ļoti svarīgi rūpīgi iedziļināties tā saturā un pasargāt sevi no iespējamajām negatīvajām sekām. Svarīgi ir līgumā noteikt, ka aģentūra apņemas nodrošināt pilna laika darbu, atbilstošus darba apstākļus, pilnu darba samaksu, izmaksu laikā, nomaksāt visus darbaspēka nodokļus,” norāda B. Šilberga.
“Ja kaut kas nesakrīt ar mutiski solīto, tad jāpadomā, vai parakstīt šādu darba līgumu, jo ir skaidri potenciāli riski, ka darba devējs var nepildīt to, ko mutiski solījis.”
Darbinieku noma iespējama dažādos veidos. Viens no tiem: Latvijas speciālisti tiek izīrēti ārvalstu uzņēmumiem, bet viņu darba vietas valsts nemainās – tā ir Latvija.
Piemērs: Arnis noslēdza līgumu ar darbā iekārtošanas aģentūru Lietuvā. Viņš līgumu parakstīja klātienē Viļņā, uzņēmuma birojā. Lietuvas aģentūra vīrieti iznomāja IT uzņēmumam Nīderlandē. Darbs tika veikts attālināti, strādājot no mājām Latvijā. Arnis regulāri devās komandējumos uz uzņēmumu Nīderlandē. Par viņu nodokļus maksāja Latvijā.
T. Barilo stāsta, ka “WD Latvia” pakalpojumus pārsvarā sniedz starptautiskiem uzņēmumiem, kuri vēlas savus darbiniekus nodarbināt Latvijā. Uzņēmuma klienti ir gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi. Visi iznomātie darbinieki ir augsta līmeņa speciālisti un vidējā līmeņa vadītāji. Tie ir biroja darbinieki, IT speciālisti un inženieri, kas savus darba pienākumus var pildīt, strādājot attālināti vai birojā.
Kā notiek darbinieku noma? “WD Latvia” personāla atlases vecākā konsultante, sociālo tīklu komunikācijas speciāliste Vita Šaroka min šādu piemēru: “Žurnālists no Latvijas attālināti grib strādāt kādā Spānijas medijā. Šajā gadījumā spāņu uzņēmumam ir daudz izdevīgāk slēgt līgumu ar darbā iekārtošanas uzņēmumu Latvijā, nevis atvērt uzņēmuma filiāli Latvijā. Savukārt žurnālistam, slēdzot līgumu ar aģentūru, saglabājas visas tiesības – slimības lapas, atvaļinājums u. c. – atbilstoši Latvijas likumdošanai, tiek maksāti visi nodokļi.”
Šobrīd “WD Latvia” nodrošina klientus ar vairāk nekā 100 nomas darbiniekiem.
“Biuro” nodrošina personāla nomas pakalpojumus Latvijas uzņēmumiem, piesaistot darbiniekus, kuriem ir tiesības strādāt Latvijā un kuriem ir atbilstošas darba atļaujas. Tāpat uzņēmums atlasa darbiniekus no Baltijas valstīm darbam Vācijā.
Vietējā Latvijas tirgū darbinieku nomas pakalpojums galvenokārt tiek sniegts ražošanas, loģistikas un apkalpojošajā sfērā. Visbiežāk piesaistītās profesijas ir noliktavu darbinieki (marķētāji, iekrāvēju vadītāji u. c.), apkopēji, pārdevēji, kā arī ražošanas darbinieki – operatori, tehniskie darbinieki, datu ievades operatori un speciālisti.
Vienlaikus kompānija nodrošina arī augstāka līmeņa speciālistu, piemēram, inženieru, tehnisko speciālistu, iepirkumu speciālistu, montētāju u. c., piesaisti konkrētiem projektiem vai noteiktam laika periodam.
“Biuro” izšķir divus galvenos sadarbības modeļus – īstermiņa un ilgtermiņa personāla nodrošināšanu. Īstermiņa sadarbība parasti ir saistīta ar konkrētiem projektiem, sezonālu darba apjoma pieaugumu vai vienreizējām operatīvām vajadzībām, kad noteiktā laika periodā vajadzīgs papildu darbaspēks. Šajā segmentā vidēji mēnesī rotē ap 400 darbinieku.
Savukārt ilgtermiņa sadarbība veidojas ar klientiem, kuriem ir regulāras un prognozējamas personāla vajadzības. Šādos gadījumos darbinieki tiek nodrošināti pastāvīgākā sadarbības modelī, pielāgojoties klienta pieprasījumam un darba apjomam. Arī šajā segmentā nodarbināto skaits mēnesī ir līdzīgs.
Kopumā šobrīd “Biuro” sadarbojas ar vairāk nekā 50 klientiem. Pieprasījums pēc darbinieku nomas pakalpojumiem ir stabils, ar izteiktu sezonālu dinamiku atkarībā no klientu operatīvajām vajadzībām.
Ļoti tipiska ir situācija, ka Latvijas aģentūra nodarbina darbiniekus no trešajām valstīm, zina teikt B. Šilberga. Iznomātie darbinieki visbiežāk pārstāv būvniecības, enerģētikas, ražošanas, kokapstrādes un IT nozares.
Ir bijis samērā daudz gadījumu, kad VDI ierodas būvlaukumā un konstatē, ka tajā ir nodarbināti trešās valsts pilsoņi.
“Latvijas uzņēmumam vajadzēja papildu darbarokas, un tika piesaistīta darbaspēka nodrošināšanas aģentūra. Būvniekam nav jādomā par darbinieku slimības lapām, atvaļinājumiem u. c. jautājumiem. Komersants noslēdz pakalpojumu – strādnieki atbrauc, izdara darbu un aizbrauc. Uzņēmējam “nesāp galva” par saistībām pret darbinieku, viņš samaksā noteiktu summu aģentūrai. Darba līgums par darbinieku nomu ir noslēgts aģentūrai,” stāsta B. Šilberga.
Kāpēc paši uzņēmumi nepiesaista darbaspēku no trešajām valstīm?
“Varbūt, viņuprāt, tā ir pārāk liela birokrātija,” atbild B. Šilberga. “Lai rūpnīca “A” varētu piesaistīt trešās valsts pilsoņus, ir jānoformē uzaicinājums, jāatrod, kas būs tie uzbeki vai kazahi, kuri brauks uz Latviju, vajag cilvēkus, kas viņus atlasa, novērtē, vai atbilst prasmes un kompetence. Ar vēstniecības palīdzību būs jāsagatavo dokumenti, no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) jāsaņem darba atļauja. Tas ir laiks un nauda. Cilvēks var neatbraukt, jo kāds ir piesolījis maksāt vairāk, var aizbraukt uz citu uzņēmumu. Bet, ja rūpnīca “A” noslēdz līgumu ar darbaspēka nodrošināšanas aģentūru, tad to visu dara šis komersants.”
Uzņēmumi parasti slēdz pakalpojumu līgumus ar aģentūrām tad, kad vajag samērā daudz darbinieku.
PMLP dati liecina, ka 2025. gadā trešo valstu pilsoņiem izsniegtas 22 917 darba atļaujas, kas ir par aptuveni 3000 vairāk nekā 2024. gadā – 19 825. 2023. gadā izsniegtas 18 983, 2022. gadā – 19 731, bet 2021. gadā – 16 400 darba atļaujas.
Visvairāk darba atļauju izsniegts Uzbekistānas, Indijas, Baltkrievijas, Tadžikistānas un Ukrainas pilsoņiem.
Darbinieku nomas varianti mēdz būt ļoti dažādi, taču skaidrs, ka šis nodarbinātības veids kļūst arvien populārāks.
Skaidrojuma otrajā daļā – par visbiežākajiem pārkāpumiem darbinieku nomas jomā.
