Uzsāku pavāra amatā strādāt jaunā darbavietā. Darba devējs nav iedevis darbu grafiku, bet prasa man strādāt 5 dienas pa 12 stundām. Es jūtu, ka nevaru tik ilgas stundas strādāt, bet priekšnieku tas neinteresē. Ko varu darīt tādā situācijā? Vai man rakstīt uzteikumu un meklēt citu darbu? Aizdomas, ka nākamajā vietā būs tāda pati situācija.
Darba attiecībās ir svarīgi gan juridiskie aspekti (piemēram, pārzināt savu darba līgumu un piemērotos nodarbinātības noteikumus), gan korekta komunikācija ar darba devēju.
Darba līguma saturs
Darba līgums ir pamats jūsu nodarbinātībai, tāpēc tas ir regulāri jāpārskata un jāsaprot nolīgtais. Darba līgumā līdzās citiem nodarbinātības nosacījumiem ir jābūt norādei par nolīgto darba laiku. Jautājumā sniegtā informācija pirmšķietami vedina domāt, ka jums ir nolīgts summētais darba laiks, jo normāla darba laika ietvaros darba diena ir 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā. Vēl svarīgs faktors summētā darba laika gadījumā ir nolīgtais pārskata periods, atbilstoši tam tiek aprēķināta darba samaksa, tai skaitā nostrādāto virsstundu apmaksa.
Ņemot vērā iepriekš minēto, jums var ieteikt pārskatīt noslēgto darba līgumu un neskaidrību gadījumā vērsties pie darba devēja ar jautājumiem.
Iepazīstināšana ar darba grafiku
Darba likums paredz: ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, tad darbinieka darba laiks tiek noteikts ar darba grafiku. Darba devējam ir pienākums laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku. Likums neprecizē, ko nozīmē “laikus”. Kārtība, kādā darba devējs iepazīstina darbiniekus ar darba grafiku, ja tie nav ietverti darba koplīgumā vai darba līgumā, var būt iekļauta darba kārtības noteikumos.
Kā iepriekš norādījusi Valsts darba inspekcija, darbinieka iepazīstināšanu ar darba grafiku jāspēj pierādīt, piemēram, iepazīstinot darbiniekus ar darba grafiku pret parakstu vai izsūtot darbiniekam darba grafiku uz darba e-pasta adresi vai e-pasta adresi, par kuru puses vienojušās. Iepazīstināšana ar darba grafiku nodrošina iespēju laikus reaģēt uz situāciju, kādu aprakstāt savā jautājumā, proti, ņemt vērā darbinieka plānoto prombūtni un darba grafiku grozīt.
Jums ir tiesības (vēlams rakstveidā) prasīt darba devējam iepazīstināšanu ar aktuālā mēneša darba grafiku.
Darba laika un atpūtas laika balanss
Darba likums noteic, ka darba devējam, nosakot darbinieka darba laiku darba grafikā, ir pienākums pārliecināties, ka netiks pārsniegts likumā paredzētais maksimālais darba laiks (ne vairāk kā 24 stundas pēc kārtas, ne vairāk kā 56 stundas nedēļā) un ka darbiniekam tiks nodrošināts vismaz minimālais diennakts un nedēļas atpūtas laiks, kas summētā darba laika gadījumā noteikts Darba likuma 140. panta sestajā daļā: pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.
Tādējādi, lai noteiktu Darba likumā paredzētā diennakts atpūtas laika ievērošanu summētā darba laika gadījumā, svarīgs ir darbiniekam noteiktais pārskata periods un tajā noteiktie/plānotie darba un atpūtas laiki. Respektīvi, nav pamatoti nodalīti vērtēt vienu nedēļu, jo summētā darba laika gadījumā tas, vai darbiniekam tiek nodrošināts normā minētais vidējais atpūtas laika minimums, vērtējams pārskata perioda ietvaros.
Ņemot vērā iepriekš minēto, jums ir tiesības atbilstoši aktuālajam darba grafikam, kā arī darba līgumā nolīgtajam pārskata periodiem, atsaucoties uz Darba likuma regulējumu, prasīt sagatavot tādu darba grafiku, kurā tiek ievērots darba un atpūtas laika limits.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!