Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Noslēdzot darba līgumu, darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba līgumā parasti tiek norādīts arī konkrēts darba laiks, kas darbiniekam jāievēro.

Darba likuma 130. pants noteic, ka darba laiks ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kurā darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņu grafikos vai darba līgumā. Tādējādi ieteicams iepriekš minētajos dokumentos pārliecināties par jums noteikto darba laiku.  

Izšķir: 

• normālo darba laiku – dienas darba laiks, kas nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks 40 stundas; 

• nepilno darba laiku –, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku, piemēram, sešas stundas dienā.

Saskaņā ar Darba likuma 137. pantu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku.

Norādāms, ka darba devējs darbinieku var “atlaist” jeb rakstveidā izteikt darba līguma uzteikumu, tikai pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem:

• darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
• darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;
• darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
• darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī;
• darbinieks rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību;
• darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
• darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
• ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
• tiek samazināts darbinieku skaits;
• tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība;
• darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā, kura cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību, vai arodslimība.

Sarunā mutvārdos izteikts uzteikums nav tiesisks un nerada tiesiskas sekas.