Pētnieki: nodokļu morāli vairāk ietekmē valdības rīcība ar budžeta naudu

Ēnu ekonomikas pieaugums 2025. gadā vērojams arī Igaunijā, kur tās apjoms palielinājies par 1,4 procentpunktiem un sasniedzis 20,8% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms samazinājies līdz 23,6% no IKP, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš.

“Konverģence Baltijas valstu starpā turpinās, un vairs nevar runāt par lielām atšķirībām,” pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” prezentācijā norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir augsts. Acīmredzams, ka līdzšinējās aktivitātes, kādas politikas veidotāji ieviesuši, jāpārskata. “Ir laiks jaunām iniciatīvām,” akcentēja pētnieks.

Galvenais dzinulis – “aplokšņu” algas

Galvenais ēnu ekonomikas dzinulis ir “aplokšņu” algas – Latvijā tās veido 47,1% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma, Igaunijā – 43,7%, bet Lietuvā – 36,6%.

Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā 2025. gadā veidoja 25,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 27,4%. Igaunijā neuzrādītie darbinieki pērn veidoja 24,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi – 31,6%. Savukārt Lietuvā neuzrādītie ieņēmumi 2025. gadā veidoja 35,4% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente – 28,0%.

6,2% no valsts pasūtījuma līguma summas

Pētījuma rezultāti ataino, ka 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, Igaunijā un Latvijā ir samazinājies vidējais procentu maksājums no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu. Proti, vidējais procentu maksājums no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, Latvijā sarucis līdz 6,2% (- 1,6 procentpunkti), Igaunijā līdz 7,1% (- 0,3 procentpunkti). Lietuvā šis rādītājs pieauga līdz 10,4% (+ 0,5 procentpunkti).

Salīdzinot reģionus, vislielākā ēnu ekonomika ir Latgalē – 25,7% no IKP. Citos reģionos: 19% no IKP – Zemgalē, 22,2% no IKP – Vidzemē.

Nozarēs visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā – 29,5% no IKP (- 4,3 procentpunkti, salīdzinot ar 2024. gadu).

Mazumtirdzniecībā ēnu ekonomikas apjoms pērn Latvijā sasniedza 24,5% (2024. gadā – 26,2%), pakalpojumu sektorā – 22,3% (2024. gadā – 23,6%), ražošanā – 19,2% (2024. gadā – 17,3%), bet vairumtirdzniecībā – 15,6% (2024. gadā – 13,0%).

Atbilstoši pētījuma rezultātiem uzņēmumi Latvijā kopumā ir apmierināti gan ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu, gan valdības veidoto nodokļu politiku, gan likumdošanas kvalitāti.

Kāda ir nodokļu morāle

Šogad veiktajā pētījumā A. Sauka kopā ar Cīrihes Universitātes pasniedzēju Baibu Renerti vairāk izzinājuši, kāpēc daļa uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu samaksas uzskata par nepieņemamu, bet citi – par attaisnojamu rīcību.

“Augsta nodokļu morāle ir 46% Latvijas uzņēmumu, kuri necentīsies izvairīties no nodokļu samaksas, ja tāda iespēja būs,” skaidroja A. Sauka. “10% uzņēmumu nodokļu nemaksāšanu uzskata par lielā mērā attaisnojamu, bet 44% – par dažkārt attaisnojamu.”

Salīdzinājumam: Lietuvā un Igaunijā nodokļu morāle ir augsta 56% uzņēmumu.

Aplūkojot atsevišķas nozares, zemāka nodokļu morāle Latvijā ir būvniecībā, bet augstāka – vairumtirdzniecībā.

Vērtē, kā valsts izmanto nodokļu maksātāju naudu

“Uzņēmēji vairāk skatās, kā valsts izmanto nodokļu maksātāju naudu, nevis to, ko dara konkurenti. Tas nosaka nodokļu morāli, iesaistīšanos ēnu ekonomikā,” uzsvēra A. Sauka.

Piemēram, sociālās kampaņas ar vēstījumu, ka “lielākā daļa uzņēmumu maksā nodokļus”, ir mazāk efektīvas, nekā pasākumi, kas maina uzņēmēju viedokli par to, vai valsts nodokļu maksātāju naudu izlieto lietderīgi. 

Ietekme ir arī kontroles mehānismiem un preventīvai atturēšanai ar potenciālām soda sankcijām.

Vienlaikus, kā rāda pētījuma rezultāti, izšķiroša nozīme var būt nozarē valdošajai “ētikas kultūrai”.

Atbildības (nodokļu maksāšanas pārkāpumiem ir reālas sekas) iekļaušana nozares pašregulācijā un asociāciju standartos var ne tikai paaugstināt nodokļu maksāšanas morāli, bet arī padarīt to noturīgāku gadījumos, kad valsts rīcība neliecina par nodokļu naudas lietderīgu izmantošanu.

Pētnieki secinājuši – nozarēs, kurās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas iestājas sekas, izšķērdīga valdības rīcība nodokļu maksāšanas morāli ietekmē par aptuveni 40% mazāk nekā nozarēs ar zemu iekšējās atbildības pakāpi.

Tāpat nozares, kurās ir panākta kopīga apņemšanās ievērot nodokļu maksāšanas noteikumus, ir mazāk jutīgas pret valsts nespēju notvert krāpniekus.

Ēnu ekonomikas apkarošana “stāv uz vietas”

Iepriekšējā diskusijā par ēnu ekonomikas indeksu Baltijā, kas notika pirms gada, daudzi atsaucās uz jauno Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Kāpēc iecerētie pasākumi nav palīdzējuši izskaust ēnu ekonomiku?

“Plānā bija labas ieceres, uz kurām lika lielas cerības, piemēram, prasība norādīt finansējuma izcelsmi privātmājas būvēšanai, taču tās netika realizētas,” komentēja A. Sauka.

Pētnieku secinājumam, ka ēnu ekonomikas apkarošana “stāv uz vietas”, piekrita arī Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, tomēr, viņaprāt, ir ieviestas arī pozitīvas lietas. Kā piemēru bijušais finanšu ministrs minēja uzņēmēju reitingu, darbaspēka nodokļu izmaiņas, kas, palielinot neapliekamo minimumu, padarīja krāpšanos ar minimālajām algām bezjēdzīgu, un VID reformu.

Pēc A. Ašeradena domām, lai mazinātu ēnu ekonomiku, straujāk būtu jāievieš digitālais rēķins.

Plašāk →

• E-rēķinu sistēmas ieviešanu uzņēmumiem atliks līdz 2028. gadam

Dominē izvairīšanās no IIN samaksas

Ģenerālprokurors Armīns Meisters pieļāva, ka ēnu ekonomikas apjoms realitātē varētu būt daudz augstāks. “Nav sajūtas, ka “pelēkajā” zonā kaut kas mainās. Kriminālprocesu skaits par nodokļiem nepaliek mazāks, shēmas un organizētās grupas ir mūsu ikdiena,” teica A. Meisters. Viņaprāt, ēnu ekonomiku efektīvāk mazinās nodokļu maksātāju naudas lietderīgs izlietojums, nevis represīvas metodes.

Ēnu ekonomika ir arī viena no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) prioritātēm. “Izskatot valstij pieejamos datus par skaidras naudas kustību (bankomātos, tūristu norēķinos, valūtas maiņā u. tml.), FID konstatēja, ka absolūto vairākumu [pārkāpumu] veido atsevišķi gadījumi. Tie ir nelieli uzņēmumi, konkrētas fiziskās personas, nozares – loģistika, arī pasažieru pārvadāšana, kokrūpniecība, īpaši koku zāģēšana mežos,” sacīja FID priekšnieks Toms Platacis.

Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Andrejs Grišins piekrita, ka no noziegumiem diezgan lielu īpatsvaru veido ēnu ekonomika.

“Viela pārdomām – piecos mēnešos, neskaitot kontrabandas lietas, ir ierosināti 80 kriminālprocesi par izvairīšanos no nodokļu samaksas.”

“Visvairāk lietu ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nemaksāšanu un “aplokšņu” algām. Nozarēs dominē būvniecība, pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana, autobizness, skaistumkopšanas sektors. Daudzi grāmatvedības uzņēmumi sniedz pakalpojumus par nodokļu optimizāciju, bet pārkāpj “sarkano līniju” un īsteno noziedzīgus nodarījumus,” secināja A. Grišins.

Pēc viņa domām, kriminālsods vienmēr attur izdarīt noziegumu. “Ja rīt palielinās soda mērus, vai ēnu ekonomika izzudīs? Nē!” ir pārliecināts Nodokļu un muitas policijas priekšnieks.

Valsts kontrole: joprojām daudz neatrisinātu jautājumu

Valsts kontrole (VK) šī gada sākumā nāca klajā ar revīzijas ziņojumu, kurā vērtēja valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai. Uz jautājumu, kāpēc ar ēnu ekonomikas apkarošanu nekļūst labāk, VK padomes locekle Inga Vilka atbildēja, ka vairāk pūļu jāvelta, lai ekonomika augtu, un tad jāskatās uz pasākumiem, kā mazināt ēnu ekonomiku.

“Plānā ietvertie pasākumi vairāk ir vērsti uz kontroli, vienlaikus Finanšu ministrija neveic savu pamatdarbu. Joprojām ir problēma ar skaidru, saprotamu budžetu, nesaprātīgu tēriņu ierobežošanu, tāpat nav skaidras, prognozējamas nodokļu politikas. Pastāv nesakārtoti jautājumi par publiskajiem iepirkumiem, valsts nekustamo īpašumu pārvaldību,” uzsvēra I. Vilka.

Viņasprāt, nodokļu morāle Latvijā ir salīdzinoši zemāka, nekā abās kaimiņvalstīs, tāpēc jādomā par uzticību publiskam sektoram un politiķiem.