FOTO: Freepik.
Iesniedzot dokumentus par būvdarbu sākšanu, fiziskajām personām tomēr nebūs jānorāda informācija par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Likumdevējs arī noteicis, ka pašu spēkiem – bez komersanta iesaistes –varēs būvēt privātmāju līdz 400 m², nevis 200 m², kā, vēršoties pret ēnu ekonomikas izplatību būvniecībā, bija iecerējis Ministru kabinets.
Šādas izmaiņas Būvniecības likumā Saeimā gada nogalē rosināja desmit Saeimas deputāti*, kas steidzamības kārtībā otrajā lasījumā tika pieņemtas 18. decembrī. Grozījumi stājas spēkā 7. janvārī.
Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 3.2.2. pasākuma punktu – paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi – 2025. gada 1. novembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.
Noteikumos iekļāva jaunu 93.2 punktu, kurš paredz, ka fiziskajai personai kā būvniecības ierosinātājam, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, BIS ir jānorāda būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsme.
Priekšlikums par finansējuma izcelsmes norādi privātpersonai BIS Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam tika iekļauts pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas kā profilakses pasākums, jo tas liek personai apliecināt, ka būvniecībai plānotie līdzekļi ir legāli, iepriekš norādīja Ekonomikas ministrija.
Reaģējot uz jaunajiem noteikumiem, Saeimas deputāti rosināja Būvniecības likuma 17. pantā nostiprināt normu, atbilstoši kurai, “iesniedzot iesniegumu būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei, būvētājam – fiziskajai personai – Būvniecības informācijas sistēmā nav jānorāda informācija par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi”.
Likumprojekta iesniedzēji anotācijā argumentēja, ka, ieviešot šādus ierobežojumus, “jāņem vērā nevainīguma prezumpcija, proti, valsts nevar prezumēt, ka fiziskās personas izmantotais finansējums ir nelikumīgas vai apšaubāmas izcelsmes”.
Turklāt būvniecības process var ieilgt uz vairākiem gadiem un deklarētā finansējuma avots mainīties, tādējādi nav pamata lūgt personai uzņemties saistības, kurām var būt tiesiskas sekas, norāda Saeimas deputāti.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu MK noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 93.2 punkts vairs nav piemērojams un būvnoteikumi tiks grozīti, lai atteiktos no pienākuma norādīt finansējuma izcelsmi, LV portālam norādīja Ekonomikas ministrija.
Lai samazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā un izskaustu t. s. “melnās” brigādes, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 3.2.1. pasākumā ir paredzēts, ka fiziskā persona pašas spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, drīkst būvēt dzīvojamo māju platībā līdz 170 m2, nevis 400 m2, kā tas bija iepriekš.
2025. gada 1. augustā stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”. To 107.1. apakšpunkts paredzēja, ka no 2026. gada 1. janvāra būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja būvētājs savām vajadzībām būvē viena dzīvokļa dzīvojamo ēku ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2. Iepriekš šī platība bija 400 m2.
Likumdevējs šo ierobežojumu atceļ, Būvniecības likuma 19.1 panta trešās daļas pirmajā punktā nosakot, ka būvniecību var ierosināt būvētājs, uzņemoties būvdarbu veicēja pienākumus un atbildību, ja viņš kā fiziskā persona būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai otrās grupas viena vai divu dzīvokļa dzīvojamo ēku vai palīgēku ar kopējo platību līdz 400 m2, kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementu, pirmās grupas inženierbūvi un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās un ceļu pievienojumus.
Tādējādi būvnoteikumu 107.1 punktā ietvertās tiesību normas turpmāk ir piemērojamas, ciktāl tās nav pretrunā ar grozījumiem Būvniecības likumā, skaidro Ekonomikas ministrija.
Saeimas deputāti arī uzskata: ņemot vērā zemkopības un zivsaimniecības nozaru specifiku un to spēju pašiem veikt būvdarbus, nav samērīgi pieprasīt būvkomersantu piesaisti lauksaimnieciskajām būvēm.
Tāpēc Būvniecības likuma 19.1 panta trešās daļas otrajā punktā noteikts, ka būvniecību var ierosināt būvētājs, uzņemoties būvdarbu veicēja pienākumus un atbildību, ja viņš kā fiziskā vai juridiskā persona, kas veic lauksaimniecisko vai zivsaimniecisko darbību, vai kā kooperatīvā sabiedrība būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc lauksaimniecības nedzīvojamās pirmās vai otrās grupas ēkas vai palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 800 m2, kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementus, pirmās grupas inženierbūvi un šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās un ceļu pievienojumus.
Šajā punktā noteiktais apbūves laukuma ierobežojums neattiecas uz lauksaimniecības nedzīvojamās otrās grupas rūpnieciski ražotas ēkas būvdarbiem.
Būvkomersanta piesaiste nebūs obligāta arī būvniecībai militārajos objektos.
Būvniecības likuma grozījumi paredz, ka būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja ārvalsts bruņoto spēku vienība vai tās uzņēmējs, kas saskaņā ar starptautisku līgumu uzturas Latvijā, vai Nacionālie bruņotie spēki Aizsardzības ministrijas valdījumā esošajos īpašumos būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc jebkuras būves un ārtelpas labiekārtojuma elementus.
* Likumprojekta iesniedzēji ir Saeimas deputāti Harijs Rokpelnis, Uldis Augulis, Valdis Maslovskis, Jānis Vucāns, Jānis Dinevičs, Anita Brakovska, Gundars Daudze, Didzis Zemmers, Augusts Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija) un Oļegs Burovs (nepieder ne pie vienas frakcijas).
#Spēkāno2026
Par jaunajām tiesību normām, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, un to skaidrojumi.
Meklē tēmturi #spēkāno2026 arī sociālajos medijos: “Facebook”, “Twitter” un “Instagram”.
