FOTO: Freepik.
Stājas spēkā grozījumi Ēku būvnoteikumos, kas vienkāršo prasības mazajām būvniecības iecerēm. Vienlaikus tiek samazināta dzīvojamās ēkas kopējā platība, ko var būvēt paša spēkiem, būvdarbos neiesaistot būvkomersantu. Atsevišķi jaunās kārtības noteikumi piemērojami no 2026. gada janvāra.
Sagatavotie grozījumi ievērojami paātrinās mazo būvniecības ieceru īstenošanas procesu, mazinās birokrātiju un līdz šim nepieciešamo dokumentu apjomu, informē Ekonomikas ministrija.
Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk būvniecības ieceres dokumenti nav vajadzīgi:
Ekonomikas ministrija skaidro: “Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā nebūs nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija mazas ēkas (līdz 25 m²) jaunai būvniecībai vai novietošanai ciemos un lauku teritorijās (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās), kā arī mazas ēkas jaunai būvniecībai vai novietošanai pilsētā, zemesgabalā, kurā ir atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās).”
Būvniecības valsts kontroles biroja komentārsSākot ar 01.08.2025., stājas spēkā grozījumi Ēku būvnoteikumos*, kas izstrādāti, lai vienkāršotu un atvieglotu birokrātiskos procesus mazēku būvniecībā. Jaunā kārtība paredz, ka mazēkas (transporta pieturu nojumes, citas iepriekš neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) ārpus pilsētas būs iespējams būvēt, novietot vai nojaukt bez būvniecības ieceres dokumentiem un būvvaldes saskaņojuma. Savukārt pilsētā bez būvniecības ieceres dokumentiem un būvvaldes saskaņojuma varēs būvēt, novietot vai nojaukt mazēkas (citas iepriekš neklasificētas ēkas, tai skaitā palīgēkas) zemesgabalā, kurā atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība, skaidro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvniecības kontroles departamenta direktors Māris Demme. Minētā atvieglotā kārtība ne pilsētā, ne ārpus tās nav piemērojama gadījumā, kad mazēku būvdarbi plānoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijā. Mazēkas ir ēkas, kuru apbūves laukums nepārsniedz 25 m². Turpretī ar citām iepriekš neklasificētām ēkām ir saprotamas ēkas ar būvju klasifikācijas kodu “1274”. Atbilstoši Būvju klasifikācijas noteikumiem šajā būvju grupā atrodas arī palīgēkas, piemēram, pie dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas saimniecības ēkas, individuālās garāžas, siltumnīcas, pagrabi, nojumes, tualetes u. tml. ēkas. Tas nozīmē, ja Jānis vēlas uzbūvēt nelielu siltumnīcu savā privātajā zemesgabalā ārpus pilsētas robežām, kas neatrodas valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā, un siltumnīcas platība ir 20 m², viņš to varēs būvēt bez būvniecības atļaujām vai būvvaldes saskaņojuma. Vēl viens piemērs: ja Annas ģimene, kas dzīvo pilsētā savā privātajā īpašumā, kurā ir atļauta viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecība, vēlas novietot jau gatavu pirti ar kopējo platību 10 m², viņi to varēs darīt bez būvniecības atļaujām vai būvvaldes saskaņojuma. Tomēr personai, veicot attiecīgo mazēku būvniecību, joprojām ir pienākums ievērot Aizsargjoslu likuma un ugunsdrošības prasības, trešo personu tiesības un pašvaldību saistošos noteikumus, atgādina BVKB direktore Baiba Vītoliņa. Vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos tiek noteikti pieļaujamie apbūves parametri, kā arī prasības ēku un to palīgēku savstarpējam novietojumam. Svarīgi izvēlēties pareizu ēkas novietojumu, kas nav pretrunā normatīvo aktu prasībām. Tā, piemēram, ēkas attālums ir ne tuvāk par 4 m līdz zemesgabala robežai, izņemot, ja saņemts blakus esošā zemesgabala īpašnieka saskaņojums. Tāpat arī ēkas būvniecība aizsargjoslā jāsaskaņo ar objekta īpašnieku, kuram aizsargjosla noteikta. Turklāt iespējami ierobežojumi palīgēku novietojumam zemesgabala priekšpagalmā u. tml. BVKB aicina atcerēties: ņemot vērā, ka turpmāk mazēkas un palīgēkas varēs būvēt bez būvniecības ieceres dokumentiem, tās netiks reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts (NĪV) kadastra informācijas sistēmā un ierakstītas zemesgrāmatā. Tomēr, ja persona vēlas, lai mazēku reģistrētu kadastra datos un zemesgrāmatā, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) jāiesniedz paziņojums par būvniecību. Tāpat atgādinām, ka iedzīvotāji konsultācijas par mazēku un palīgēku būvniecību un administratīvās teritorijas ierobežojumu ievērošanu var saņemt attiecīgās pašvaldības būvvaldē. * Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”. |
Savukārt izmaiņas noteikumu 7.1 4. un 7.1 6. apakšpunktā paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra ar paziņojumu par būvniecību (bez būvvaldes lēmuma) varēs veikt arī pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunu būvniecību un novietošanu (izņemot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu teritorijās) un otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, nemainot būvapjomu vai lietošanas veidu (izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos).
No nākamā gada ar paskaidrojuma rakstu, nevis būvatļauju būs īstenojama pirmās grupas ēkas vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība vai novietošana.
Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 3.2.1. pasākumu dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā no 400 m2 līdz 170 m2 samazināta būvobjekta platība, ko var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu.
Ar minētajām izmaiņām iecerēts vērsties pret praksē konstatēto problēmu, kad personas informē, ka būvdarbus veic saviem spēkiem, bet faktiski strādā dažāda veida “brigādes”, kuras lielākoties nav reģistrējušās būvkomersantu reģistrā. “Būtībā ar šādu regulējumu tiek veicināta ēnu ekonomika,” secināts noteikumu projekta anotācijā. Turpat paskaidrots, ka, konsultējoties ar sadarbības partneriem, secināts, ka optimāls risinājums būvniecībai pašu spēkiem vienas ģimenes vajadzībām ir dzīvojamā ēka ar kopējo platību līdz 200 m2.
Tādējādi no 2026. gada 1. janvāra jaunā redakcijā būs izteikts noteikumu 107.1. apakšpunkts, paredzot, ka būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja būvētājs savām vajadzībām būvē viena dzīvokļa dzīvojamo ēku ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2.
Plānotās izmaiņas regulējumā nemaina šobrīd esošās būvniecības ierosinātāja kā fiziskās personas, zemnieku vai zvejnieku saimniecības (sk. Būvniecības likuma 1. panta 19. punktu) tiesības arī turpmāk būvēt savām vajadzībām palīgēkas, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3.
Vienlaikus pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka būvniecības ierosinātājiem, kuriem patlaban ir atļauts to darīt saviem spēkiem, nekas nemainīsies. Iesāktos būvniecības procesus, kas uzsākti līdz attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, varēs pabeigt pēc vecā regulējuma.
Grozījumi Ēku būvnoteikumos noteic arī citas izmaiņas. Piemēram, jaunais 160.1 punkts paredz, ka no 2026. gada otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku var pieņemt ekspluatācijā arī tad, ja:
Tāpat izmaiņas noteikumos paredz papildu gadījumus, kad paskaidrojuma raksts un paziņojums par būvniecību, pabeidzot būvdarbus, vienlaikus uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas vai telpu grupas datu reģistrācijai vai aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. “Proti, paskaidrojuma raksta gadījumā – otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas pārbūve, bet paziņojuma par būvniecību gadījumā – otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas atjaunošana vai pārbūve,” norādīts grozījumu anotācijā.
Grozījumi noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu un otrās daļas 1. punktu, 14.1 panta ceturto daļu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. panta piekto daļu.
Tie tapuši, izpildot Ministru kabineta 2025. gada 22. aprīļa sēdē apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Par prioritārajiem pasākumiem birokrātijas mazināšanai 2025. gadā” uzdevumus.
