FOTO: Freepik.
Līdz 28. aprīlim sabiedriskajai apspriešanai nodots “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīva LBN 200-21” grozījumu projekts. Tas izstrādāts, lai precizētu, kas ir un kas nav iekļaujams apbūves laukumā.
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”” (turpmāk – Būvnormatīvs) skaidrāk paredz, kādas ēkas daļas ietekmē apbūves laukumu, lai nodrošinātu vienveidīgu noteikumu piemērošanu praksē.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka precizētais regulējums samazinās problēmsituācijas saistībā ar ēkas apbūves laukuma noteikšanu. Šādas izmaiņas nerada administratīvo slogu, jo tiek mainīti tikai apbūves laukuma noteikšanas kritēriji.
To, kādas ēkas daļas ietekmē apbūves laukumu (ir jāiekļauj apbūves laukumā), nosaka Būvnormatīva 13. punkts. Ēkas apbūves laukumu aprēķina atbilstoši ēkas lielākā ārējā apsegtā perimetra laukuma projekcijai pirmā stāva sienu līmenī, summējot:
Savukārt noteikumu 14. punkts nosaka to, kādi ēkas elementi nav jāiekļauj apbūves laukumā, kaut arī tie atbilst kādam no kritērijiem 13. punktā. Apbūves laukumā neieskaita konstruktīvos elementus, piemēram, atklātās ārējās evakuācijas kāpnes, balkonus (tai skaitā aizstiklotus), rampas, pārkares līdz 1,5 metriem (arī jumta pārkares), horizontālās markīzes un ārējā apgaismojuma elementus. Apbūves laukumā neieskaita zemes līmenī neapbūvētu platību vai apstādījumu platību, ja tās atrodas zem būves vai daļas, kura pacelta virs zemes otrā stāva līmenī.
Grozījumu projekta anotācijā norādīts, ka praksē konstatēta atšķirīga izpratne par to, kas ietverams ēkas apbūves laukumā (piemēram, ar ēku konstruktīvi nesaistīti labiekārtojuma elementi, blakus būves), kā arī nav skaidri definēti kritēriji par ēkas pazemes daļu, dažādiem stiprinājumiem, aprīkojumiem un iekārtām pie ēkas.
Lai gan noteikumu 13.4 punkts paredz, ka ēkas apbūves laukumā ieskaita arī laukumu zem ēkai piebūvētas nojumes, lieveņa, terases, ārējām kāpnēm, pandusa, lokālās uzbrauktuves un tamlīdzīgām ēkas daļām, ir izveidojusies nekonsekventa pieeja attiecībā uz nojumes, terases, pandusu un cita veida labiekārtojuma elementu būvniecību pie ēkas (blakus tai).
|
Grozījumu projektā precizēts Būvnormatīva 14. punkts.
|
|
|
Apbūves laukumā neieskaita:
|
Apbūves laukumā neieskaita konstruktīvos elementus, piemēram, atklātās ārējās evakuācijas kāpnes, balkonus (tai skaitā, ja tie ir arī aizstikloti), rampas, pārkares līdz 1,5 metriem (arī jumta pārkares), horizontālās markīzes un ārējā apgaismojuma elementus. Apbūves laukumā neieskaita zemes līmenī neapbūvētu platību vai apstādījumu platību, ja tās atrodas zem būves vai tās daļas, kura pacelta virs zemes otrā stāva līmenī. |
Līdz ar to projektā precizēts, ka ēkas apbūves laukumā iekļauj tikai ēkas lielāko virszemes un pazemes ārējo perimetru, bet tajā neiekļauj pie ēkas izbūvētus ārtelpas labiekārtojuma elementus, pie ēkas piestiprinātus visāda veida stiprinājumus, aprīkojumu un iekārtas, kā arī pie ēkas izbūvētas dažāda veida konstrukcijas.
Ja terase ir apjumta, tad tā ir nojume. Savukārt brīvstāvoša terase ir ārtelpas labiekārtojuma elements.
Atbilstoši precizējumiem ēkas apbūves laukumā prasības salāgotas arī ar ēkas kopējās platības noteikšanu, proti, platībā neieskaita lieveņu, zemes līmenī izbūvētu terašu, rampu platību.
Pašreiz noteikumos nav paredzēts ēkas apbūves laukumā ietvert arī pazemes ēkas daļu, kā arī nav norādīts, kā jānosaka ēkas apbūves laukums pazemes būvēm.
Ēkas pazemes stāvs ir ēkas sastāvdaļa, kas veido apbūvētu platību, līdz ar to arī pazemes stāvs un tā aizņemtā vieta ir jāiekļauj apbūves laukumā. Ēkas pazemes stāvi šobrīd nav definēti kā izņēmumi, kuri atbilstoši Būvnormatīva 14. punktam neietekmē apbūves laukumu. Iepriekš minētais attiecas arī uz tādu ēku, kurai vienīgais stāvs ir pazemes stāvs. Tātad arī ēkai ar vienu (pazemes) stāvu eksistē (ir) apbūves laukums, un tā apjoms ir nosakāms atbilstoši attiecīgā (pazemes) stāva norobežojošās konstrukcijas ārējam perimetram.
Pazemes stāva ietekme uz apbūves laukumu jeb iekļaušana apbūves laukumā ir noteikta arī būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā. Proti, Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 52. punkts noteic, ka “apbērtam pagrabam vai pazemes ēkai apbūves laukumu aprēķina pēc iekšējiem izmēriem, pieskaitot iespējamo ārsienu biezumu [..]”.
Lai vienādotu praksi un nodrošinātu ēkas datu reģistrēšanu un aktualizēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saskaņā ar būvniecības dokumentiem, precizēts Būvnormatīva 13. un 14. punkts par ēkas pazemes daļas ievērtēšanu ēkas apbūves laukumā, kā arī ēkas apbūves laukuma noteikšanu pazemes ēkām.
Projektā precizēta ēkas apbūves laukuma noteikšana ēkas pazemes daļai un pazemes ēkām, kurām nav virszemes daļas.
Grozījumu projekts paredz papildināt Būvnormatīvu ar 13.1 punktu, nosakot, ka pazemes ēkai apbūves laukumu aprēķina kā laukumu pēc stāvā esošo telpu iekšējiem izmēriem, iekļaujot ārējo norobežojošo konstrukciju biezumu.
Tā kā ēkas apbūves laukumā iekļauj ēkas lielāko virszemes un pazemes ārējo perimetru, veicot ēkas energoefektivitātes pasākumus, kas paredz ēkas ārsienu vai jumta siltināšanu (piemēram, siltinājumu kārta ar apdari), mainās ēkas ārējais perimetrs. Ēkas apbūves laukums ietekmē arī citus apbūvi raksturojošos parametrus, piemēram, apbūves blīvumu, apbūves intensitāti, brīvās zaļās teritorijas rādītāju, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”.
Anotācijā ir norādīts: lai veicinātu klimata mērķu sasniegšanu un uzlabotu ēku energoefektivitāti, ir nepieciešams noteikt, ka jebkuri ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes darbi (piemēram, siltināšana, apdares nomaiņa) nav uzskatāmi par ēkas būvapjoma izmaiņām, kā arī tie neietekmē ēkas attālumu līdz citām būvēm, zemes vienības robežām. Šādos gadījumos nav jāpārvērtē arī apbūvi raksturojošie parametri.
Projekts paredz noteikt, ka, atjaunojot vai pārbūvējot ēku, ciktāl tas attiecas uz ēkas konstrukciju energoefektivitātes uzlabošanu, netiek pārvērtētas ēkas norobežojošo konstrukciju attāluma izmaiņas līdz citām būvēm vai zemes vienības robežām, kā arī šādas ēkas apbūves blīvums un apbūves intensitāte.
“CMB” uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis pozitīvi vērtē iespējamos grozījumus Būvnormatīvā. Viņš atzīst, ka šobrīd apbūves laukumā tiek ieskaitīti arī atsevišķi labiekārtojuma elementi, piemēram, pārkares un balkoni pie ēkām, lai gan tā tam nevajadzētu būt.
“Tas ļoti ietekmē to, cik lielu ēku var būvēt uz apbūves gabala. Turklāt ir noteikts apbūves blīvums – apbūves laukuma attiecība pret zemes gabalu. Nākamais parametrs, ko ierēķina apbūves laukumā, ir apzaļumošana, tās īpatsvars. Katrs apbūves laukuma kvadrātmetrs ietekmē ēkas lielumu, tieši reālos kvadrātmetrus. Mazās arhitektūras formas attiecas uz labiekārtošanu, ēkas piekarināmie elementi nav jāierēķina apbūves laukumā,” uzskata A. Dzirkalis.
|