Kā liecina Valsts zemes dienesta aprēķini, privātmājas reģistrācija turpmāk izmaksās divas reizes mazāk nekā līdz šim, turpretī lielajiem objektiem ietaupījums sasniegs vairākus tūkstošus eiro.
FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Lai mazinātu birokrātiju un vienotu būves reģistrācijas procesu – no idejas par būvi un pirmā ieraksta Būvniecības informācijas sistēmā līdz īpašumtiesību sakārtošanai –, mainīti vairāki likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas stājas spēkā 2026. gada 6. janvārī.
|
Izmaiņu Būvniecības likumā mērķis ir noteikt vienoto iesniegumu (trīs iesniegumi vienā), proti, iesniegums par būvniecību ir arī iesniegums par attiecīgās būvniecības rezultātā radītās būves tālāko reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un tās ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Līdz šim personai, kura ierosināja būvniecību, bija jāvēršas trijās dažādās institūcijās ar trim iesniegumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Reforma paredz ieviest “vienas pieturas aģentūras” principu, apvienojot būvniecības ierosināšanu, datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastrs) un īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vienā pieteikumā, kas iesniedzams Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
Kad dati tiks reģistrēti Kadastrā, Valsts zemes dienests (VZD) pēc atsevišķa pieprasījuma varēs sagatavot informāciju par Kadastrā reģistrētajiem būves vai telpu grupas teksta un telpiskajiem datiem, informē VZD.
MK noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” grozījumos ietverta būtiska izmaiņa – vienotajā procesā vairs nebūs obligāta būves kadastrālās uzmērīšanas lieta jeb VZD veiktā objekta apsekošana pirms nodošanas ekspluatācijā.
Būves datus Kadastrā reģistrēs no BIS iesniegtajiem dokumentiem.
Ar grozījumiem visos būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos, kuros bija iekļauta prasība pirms būves vai telpu grupas pieņemšanas ekspluatācijā veikt kadastrālo uzmērīšanu un iesniegt būvvaldei kadastrālās uzmērīšanas lietu, minētā prasība ir svītrota, skaidro VZD.
Savukārt izmaiņas Būvniecības likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteic, ka jaunas būvniecības gadījumā datus no BIS nodos secīgi Kadastram un zemesgrāmatai.
Pārbūves un atjaunošanas gadījumā datus no BIS nodos tikai Kadastram, jo īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā šajā situācijā nav nepieciešama.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” un grozījumi MK noteikumos Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” paredz, ka vienotā procesā būvniecības iecerei obligāti jāpievieno:
Grozījumi Būvniecības likumā noteic, ka vienoto procesu automātiski piemēros visiem būvniecības procesiem, kas BIS uzsākti no 2026. gada 6. janvāra un kur zemes īpašnieks būvē uz savas zemes.
Tāpat to var piemērot arī būvniecības procesiem, kas uzsākti līdz 2026. gada 6. janvārim, ja izpildās šādi nosacījumi: zemes īpašnieks būvē uz savas zemes, būvniecības iecerei pievienoti obligātie dokumenti un datnes, kā arī būvniecības iecerē BIS vēl nav iesniegts paziņojums un izdarīta atzīme par būvdarbu pabeigšanu vai pieņemts akts par būves nodošanu ekspluatācijā.
Lai līdz 2026. gada 6. janvārim uzsākto būvniecības procesu virzītu vienotā procesā, būvniecības ierosinātājam BIS jāsagatavo un jāiesniedz būvvaldei iesniegums par izmaiņām būvatļaujā, norādot zemes īpašnieku, iesniegums par izmaiņām būvprojektā, pievienojot stāvplānu vektordatnes, kā arī iesniegumam par būvdarbu pabeigšanu jāpievieno izpildmērījumi un ēkas fotoattēli.
Sākot ar 2026. gada 1. aprīli, vienotais process attieksies arī uz jaunbūvju reģistrāciju, ja tāda ir nepieciešama.
Vienoto procesu piemēro, ja zemes īpašnieks uz savas zemes būvē jaunu ēku vai inženierbūvi vai arī pārbūvē, atjauno esošu ēku, inženierbūvi vai telpu grupu (piemēram, dzīvokli).
VZD paskaidro, ka netiek mainīta kārtība par to, kādus objektus reģistrē Kadastrā vai ieraksta zemesgrāmatā.
Piemēram, Kadastrā pašlaik un arī turpmāk nereģistrēs pagaidu būves (būvdarbu veikšanai nepieciešamās būves, kas jānojauc pirms objekta nodošanas ekspluatācijā), meliorācijas būves u. c.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” paredz ievērojami uzlabot datu apriti Kadastrā. Proti, būves datu reģistrācijas pakalpojuma termiņš Kadastra informācijas sistēmā tiks samazināts no 32 līdz 10 darba dienām. Izmaiņas stājas spēkā no 2026. gada 6. janvāra un ir daļa no vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanas.
Kā liecina VZD aprēķini, privātmājas reģistrācija turpmāk izmaksās divas reizes mazāk nekā līdz šim, turpretī lielajiem objektiem ietaupījums sasniegs vairākus tūkstošus eiro.
Gadījumos, kad jāreģistrē dati par vairāk nekā trim būvēm vai 10 telpu grupām, vai 100 telpām no vienas būvniecības lietas, datu reģistrācijas termiņš paredzēts līdz 15 darba dienām.
Sekot līdzi vienotā procesa izpildei (kurā izpildes posmā pakalpojums konkrētajā brīdī ir, kad dati reģistrēti Kadastrā u. c.) varēs BIS būvniecības lietā un portālā Kadastrs.lv.
Arī rēķina apmaksa par reģistrāciju Kadastrā un zemesgrāmatā būs iespējama vienuviet – BIS.
|
#Spēkāno2026
Par jaunajām tiesību normām, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, un to skaidrojumi.
Meklē tēmturi #spēkāno2026 arī sociālajos medijos: “Facebook”, “Twitter” un “Instagram”.
