Attēlā: kaķis.
FOTO: Magnific.
Reaģējot uz diskusijām sabiedrībā par cietsirdību pret dzīvniekiem un iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne”, izskatīšanā Saeimā nonākuši Tieslietu ministrijas izstrādātie Civillikuma grozījumi, ar kuriem iecerēts noteikt, ka dzīvnieks nav manta vai priekšmets, bet dzīva būtne ar īpašu tiesisko aizsardzību, kā arī paredzēt, ka tad, ja dzīvnieks nelikumīgi nogalināts vai sakropļots, viņa īpašniekam atlīdzināms arī nemantiskais kaitējums jeb morālās ciešanas.
|
|
|
Pēc Manabalss.lv iesnieguma rosina pilnveidot civiltiesisko regulējumu
2025. gadā portālā manabalss.lv kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne” parakstīja vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju. Iniciatīvas autori norādīja, ka viena no lielākajām problēmām šobrīd ir sabiedrības izpratnes trūkums par to, ka īpašumā esošs dzīvnieks nav manta, par kuru īpašniekam var būt pilnīga vara. Tādēļ nepieciešams precizēt dzīvnieka statusu, lai labāk aizsargātu dzīvnieku tiesības, vairotu dzīvnieku aizsardzību un labbūtību. Balstoties uz kolektīvo iesniegumu, Saeimas Juridiskā komisija uzdeva Tieslietu ministrijai līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt priekšlikumus par to, kā nostiprināt dzīvnieku statusu Civillikumā.
Likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” anotācijā (turpmāk – anotācija) skaidrots, ka atbilstoši Civillikumam dzīvnieks ir civilo tiesību (mantojuma, lietu un saistību tiesību) objekts, nevis subjekts. Civillikumā ir regulētas dažādas ar dzīvniekiem saistītas civiltiesiskās attiecības, tostarp jautājumi par valdījumu, īpašuma tiesībām, zaudējumu atlīdzību un atbildību par dzīvnieka radītu kaitējumu. Taču atšķirībā no citiem tiesību objektiem dzīvnieka īpašnieka vara pār dzīvnieku nav absolūta un to ierobežo speciālais regulējums – Dzīvnieku aizsardzības likums –, kurā noteikts, ka cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt, kā arī noteic, ka dzīvnieks ir vērtība pats par sevi. Tāpat Dzīvnieku aizsardzības likumā nostiprinātie dzīvnieku aizsardzības un labturības principi aizliedz bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.
Lai arī anotācijā uzsvērts, ka dzīvnieka civiltiesiskais statuss neizslēdz un nemazina tā aizsardzības un labturības garantijas, kas izriet no speciālajiem normatīvajiem aktiem, proti, Dzīvnieku aizsardzības likuma, tomēr secināts: daudzās Eiropas valstīs princips, ka dzīvnieks nav lieta, ir tieši nostiprināts civillikumos vai dzīvnieku aizsardzības regulējumā, piemēram, Vācijas, Austrijas, Francijas, Čehijas, Slovākijas, Spānijas un Portugāles tiesībās.
Lai nostiprinātu sabiedrības kopējo attieksmi pret dzīvniekiem kā īpašām just spējīgām un aizsargājamām būtnēm, ar likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (turpmāk – likumprojekts) iecerēts Civillikumā iekļaut principu, ka dzīvnieki nav lietas. Vienlaikus paredzēts, ka attiecībā uz dzīvniekiem ir piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieku dabu vai ar to aizsardzībai paredzētajiem likumiem.
Anotācijā skaidrots, ka likumprojekta mērķis nav mainīt dzīvnieka statusu kā civiltiesību objektam vai liegt piemērot Civillikuma normas saistībā ar īpašuma, valdījuma, saistību vai mantojuma tiesībām. Ar grozījumiem paredzēts uzsvērt dzīvnieka īpašo dabu un to, ka civiltiesiskajās attiecībās piemērojamais regulējums interpretējams kopsakarā ar Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktajiem dzīvnieku aizsardzības un labturības principiem.
Šobrīd spēkā esošais Civillikuma regulējums paredz tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja to nodarījis dzīvnieks vai ja tie nodarīti dzīvniekam. Taču, lai saskaņotu regulējumu ar tiesu praksi un lai skaidrāk tiktu atspoguļota iespējamā emocionālā saikne starp dzīvnieku un tā īpašnieku, kā arī tas, ka dzīvnieka nāve vai sakropļošana var radīt ne vien mantisku, bet arī personisku kaitējumu, likumprojekts paredz precizēt arī Civillikuma normu tvērumu, nosakot arī nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
Anotācijā uzsvērts, ka šāda pieeja būtu īpaši svarīga, piemēram, tad, ja kāds patvaļīgi nogalinājis vai sakropļojis dzīvnieku, lai gan nav pastāvējusi nepieciešamās aizstāvēšanās situācija. Šādā gadījumā likums noteiktu dzīvnieka īpašniekam tiesības gan uz zaudējumu, gan nemantiskā kaitējuma (morālo ciešanu) atlīdzināšanu.
Likumprojekts Saeimai vēl jāizskata trijos lasījumos. Vienlaikus likumprojekta anotācijā minēts, ka regulējuma līdzsvarošanai var būt vajadzīgas izmaiņas arī citos tiesību aktos.
