LV portāls
Man kopā ar vēl divām personām pieder nekustamais īpašums Ogres novadā (kopīpašums). Man ir zināms, ka viens no kopīpašniekiem ilgstoši nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Cik man zināms, viņš jau daudzus gadus nedzīvo Latvijā, tādēļ pieļauju, ka nodokļa parāda piedziņa varētu būt apgrūtināta. Vēlētos noskaidrot, vai pareizi saprotu procesu: ja nekustamā īpašuma nodokļa parāds netiek samaksāts un tiek uzsākta piespiedu piedziņa, vai galu galā parāda segšanai var tikt pārdota šī kopīpašnieka domājamā daļa nekustamajā īpašumā? Ja tas tā ir, tad mani interesē pārējo kopīpašnieku tiesības šādā situācijā: vai pārējie kopīpašnieki tiek informēti par gaidāmo izsoli? Vai kopīpašniekiem ir kādas pirmpirkuma tiesības uz izsolāmo domājamo daļu? Ja pirmpirkuma tiesību nav, vai kopīpašniekiem ir kādas priekšrocības vai īpašas tiesības iegādāties šo domājamo daļu pirms citām personām? Kur un kā kopīpašnieks var savlaicīgi uzzināt, ka tiek organizēta šādas domājamās daļas izsole?
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 9. panta 2.daļa paredz: noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus, ir tiesīga noteikt nodokļa maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņu, kas nepārsniedz septiņus gadus no nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīža.
Piedziņu var vērst uz parādnieka līdzekļiem kredītiestādēs, skaidru naudu, parādnieka kustamo mantu vai ienākumiem. Ja citu līdzekļu nav vai tie nesedz parādu, tad pašvaldība var nodot piedziņas rīkojumu zvērinātam tiesu izpildītājam, lai vērstu piedziņu uz pašu nekustamo īpašumu (rīkojot izsoli) saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.
Pamatojoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta trešās daļas 1.1 punktu, pašvaldība vērš piedziņu uz nodokļu maksātāja, kuram izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds, naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē.
Šī panta trešās daļas trešajā punktā paredzēts, ka piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 73. nodaļas (“Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu”) regulējumu, kad piedzinējs lūdz tiesu izpildītāju vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs veic vairākas darbības, tostarp pirms izsoles rīkošanas saskaņā ar 600. panta piekto daļu pieprasa no pašvaldības ziņas par nekustamā īpašuma nodokļu parādu un uzaicina pašvaldību iesniegt lēmumu par nodokļu parāda piedziņu, ja tāds ir.
Savukārt Civilprocesa likuma 606. panta piektā daļa nosaka: vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles sludinājuma nosūtīšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā paziņo par izsoli parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, hipotekārajam kreditoram un personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme.
Šī panta citas daļas paredz: sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un ievieto elektronisko izsoļu vietnē. Elektronisko izsoļu vietnē ir redzami sludinājumi – izsolāmie nekustamie īpašumi, videopamācība pirmreizējai lietotāja reģistrācijai, atbildes uz jautājumiem u. c. informācija.
Likumā noteikts, ka sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:
1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām – nosaukumu un juridisko adresi;
2) tiesu izpildītāja vārdu, uzvārdu, amata vietu un prakses vietu;
3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;
31) apbūves tiesības līguma datumu, priekšmetu un termiņu, ja tiek izsolīta apbūves tiesība;
4) nekustamā īpašuma novērtējumu;
5) kura izsole pēc kārtas tā ir;
6) izsoles sākumcenu un izsoles soli;
7) izsoles sākuma datumu un noslēguma datumu un laiku;
8) vai izsoles cena apliekama ar pievienotās vērtības nodokli un kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība;
9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā;
10) datumu, līdz kuram persona, kas vēlas piedalīties izsolē, var iemaksāt nodrošinājuma summu un lūgt tiesu izpildītāju autorizēt to dalībai izsolē;
11) norādi uz tīmekļa vietni, kur pieejama informācija par izsoles kārtību un nosacījumiem, ar kādiem personas var reģistrēties dalībai izsolē un piedalīties solīšanā.
Ja īpašums tiek pārdots piespiedu kārtā (izsolē), pirmpirkuma tiesības kopīpašniekam, kas paredzētas Civillikuma 1073. pantā, nav izmantojamas. Kopīpašniekiem nav arī citu priekšrocību vai īpašu tiesību iegādāties izsolāmā kopīpašuma daļu pirms citām personām.
No izsoles izsludināšanas dienas visi dokumenti, kas attiecas uz nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, ir pieejami visām personām, kuras vēlas ar tiem iepazīties.
Tādējādi jums ir tiesības piedalīties izsolē ar tādiem pašiem noteikumiem kā pārējiem interesentiem. Ja nosolīsiet augstāko cenu par izsolāmā kopīpašuma daļu, tad varēsiet iegūt to savā īpašumā.
Par šo tēmu informācija sniegta arī šajās LV portāla publikācijās:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
