Kopīpašnieki var savstarpēji brīvi vienoties par dažādiem kopīpašuma izbeigšanas veidiem, taču, ja labprātīgi nav iespējams vienoties, tad tiesā var prasīt kopīpašuma izbeigšanu. To, kādā veidā kopīpašums tiks izbeigts, tiesa lems, vadoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem. Atbilstoši Civillikuma 1075. pantam pastāv šādas iespējas:

• piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai; 

• atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā; 

• noteic lietu vai daļu pārdot; 

• izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu; 

• noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām. 

Ja kopīpašums ir nekustamais īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un nav iespējams piespriest katram no kopīpašniekiem reālas daļas, tiesa pēc iespējas nosaka nekustamā īpašuma sadali dzīvokļu īpašumos, tostarp gadījumā, kad kāds kopīpašnieks dalīšanas rezultātā neiegūst dzīvokļa īpašumu, bet saņem savas daļas atlīdzinājumu naudā.  

Tiesa var noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbilst kopīpašnieku interesēm vai ir citādi piemērotāks, vadoties pēc lietas apstākļiem. 

Tiesa lemj par kopīpašuma daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids, pēc taisnības apziņas un ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais. 

Ja tiesa nosaka lietas vai daļas pārdošanu izsolē un lietu vai daļu vēlas iegūt vairāki kopīpašnieki, tiesa nosaka to pārdot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja lietu vai daļu nav izdevies pārdot izsolē starp kopīpašniekiem, tā pārdodama atklātā izsolē. 

Plašāk par tēmu LV portālā >> 

• Ja viens no kopīpašniekiem apzināti kaitē kopīpašumam 
• Par kopīpašnieka tiesībām atsavināt savu domājamo daļu 
• Kopīpašumā galvenā nav