Ikvienam var gadīties atrast svešu mantu, piemēram, naudas maku uz ielas. Vispārēji likums noteic, ka personai, kas atradusi nezināmas personas mantu, par to jāpaziņo vietējai policijai vienas nedēļas laikā no atrašanas dienas. Tomēr dažkārt situācija no tiesiskā viedokļa var būt nedaudz sarežģītāka, piemēram, ja svešā manta ilgstoši glabājas pie citas personas vai ja tās īpašnieks ir miris. Šajā publikācijā aplūkosim dažus gadījumus un skaidrosim, kā būtu jārīkojas, lai atrastu mantas īpašnieku.
Ko darīt, ja atrasta sveša manta
Valsts policija LV portālam skaidro: atrodot svešu mantu, vispirms jāmēģina noskaidrot tās īpašnieks (piemēram, uz pašas mantas var būt norādīts īpašnieks vai informācija, kur vērsties, atrodot nozaudēto mantu), taču, ja tas nav iespējams un manta varētu būt nozaudēta vai ir aizdomas, ka tā ir saistīta ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, par atradumu jāinformē Valsts policija.
Civillikuma 945. pants paredz pienākumu paziņot policijai par atrastu lietu, kuras īpašnieks nav zināms, nedēļas laikā no atrašanas dienas.
Uzziņai
Valsts policijas tīmekļvietnē ir pieejams “Atrasto mantu katalogs”, kurā tiek publicētas Valsts policijā saņemtās atrastās mantas un kurām tiek meklēti īpašnieki.
|
Ja īpašumā ilgstoši glabājas sveša manta
Savukārt, ja sveša manta ilgstoši atrodas īpašumā un tā traucē vai rada apdraudējumu, tad atbilstoši situācijai ir jāsazinās ar Valsts policiju, vietējo pašvaldības policiju vai nekustamā īpašuma pārvaldnieku.
Valsts policija uzsver: ilgstoša svešas mantas atrašanās privātīpašumā vai koplietošanas telpās nenozīmē, ka īpašnieks no tās ir atteicies. Tas nozīmē, ka nedrīkst patvaļīgi piesavināties, pārdot, izmest vai iznīcināt svešu mantu. Pirms rīcības jānoskaidro mantas piederība un jāizvēlas tiesiski pamatots risinājums. Ja ir nepieciešams mantu pārvietot, tad tas jādara saudzīgi, saglabājot mantu un fiksējot tās atrašanās vietu.
Piemēri
Draugs palūdza garāžā uz laiku paturēt sava radinieka motociklu, bet, kamēr motocikls stāvēja garāžā, draugs nomira, nepasakot motocikla īpašnieka vārdu.
Rīcība: jāmēģina noskaidrot jaunais īpašnieks. Ja tas neizdodas, tad jāvēršas Valsts policijā un jārisina motocikla izvešana tiesiskā kārtībā.
Pie privātmājas žoga ilgstoši stāv pieslēgts velosipēds. Īpašnieku tas traucē apkopt īpašuma teritoriju, bet nav zināms, kam velosipēds pieder, jo tas vairāk nekā gadu nav kustināts.
Rīcība: jāfiksē situācija (nofotografēt velosipēdu, tā atrašanās vieta), jāmēģina atrast īpašnieks (piemēram, meklējot kaimiņu kopienu grupās) un jāsazinās ar pašvaldības policiju.
Daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā novietoti bērnu ratiņi, kas nepieder nevienam mājas iedzīvotājam, bet tur ilgstoši stāv un netiek izmantoti.
Rīcība: jāinformē mājas pārvaldnieks. Ja ratiņi traucē evakuācijas ceļam, tad tiek pārkāpti ugunsdrošības noteikumi. Ja mājas pārvaldnieks nereaģē, tad jāziņo pašvaldības policijai.
|
Kā atdot mantu, ja tās īpašnieks ir miris
Ja mantas īpašnieks ir miris, tad, ņemot vērā, ka mantojuma lietu vešana piekrīt zvērinātiem notāriem, ar mantu saistītie jautājumi arī risināmi pie notāra.
Piemēri
Mantas īpašnieks ir miris, un ir atklāta mantojuma lieta, taču mantiniekiem nav zināms par mantu, kas atrodas pie trešās personas. Kā persona, pie kuras manta glabājas, var uzzināt, kas ir mantas īpašnieka mantinieki, lai to nodotu viņiem?
Atbild zvērināta notāre Linda Damane:
Saskaņā ar Notariāta likumu zvērināts notārs ved mantojuma lietu un, atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, taisa notariālo aktu (mantojuma apliecību) un apstiprina mantiniekus mantojuma tiesībās. Tā kā atbilstoši Notariāta likuma 79. panta pirmajai daļai zvērināts notārs nedrīkst trešajām personām izpaust viņam uzticētās ziņas, tajā skaitā ziņas par viņam uzticētajām lietām, tad informācijas (par mantiniekiem) saņemšanai ir iespējami divi risinājumi.
Pirmais – trešajai personai vēršoties Latvijas Zvērinātu notāru padomē ar iesniegumu, kurā argumentēta informācijas nepieciešamība saņemt atļauju iegūt no zvērināta notāra informāciju par mantiniekiem.
Otrais – vērsties ar iesniegumu pie zvērināta notāra, kurš ved minēto mantojuma lietu. Saņēmis mantinieka atļauju, viņš trešajai personai sniedz informāciju par mantas īpašnieka mantiniekiem. Abi minētie gadījumi saskaņā ar Notariāta likuma 80. panta pirmās daļas 2. punktu ir pieļaujami kā izņēmumi no zvērināta notāra konfidencialitātes principa.
Ja mantas īpašnieks ir miris, bet mantojuma lieta nav uzsākta, līdz ar to nav zināmi mantinieki, vai persona, pie kuras glabājas manta (piemēram, persona, kuras garāžā novietots mirušās personas motocikls), var vērsties pie notāra, lai uzsāktu mantojuma lietu?
Atbild zvērināta notāre Sandra Jakušenoka:
Notariāta likuma 294. pantā ir uzskaitītas personas, kuras var lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos:
- mantinieks;
- persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks);
- testamenta izpildītājs;
- pašvaldība, kuras teritorijā atrodas mantojuma atstājējam piederējušais nekustamais īpašums;
- pašvaldības iestāde, kura uzskatāma par ieinteresēto personu mantojuma lietā;
- nekustamā īpašuma kopīpašnieks;
- legatāri vai kreditori;
- juridiskā persona, kuras dalībnieks bija mantojuma atstājējs;
- mantojuma atstājēja parādnieki.
Ja mantojuma atstājējs (mantas īpašnieks) ir palicis parādā trešajai personai (personai, pie kuras atrodas manta), tad šī trešā persona uzskatāma par kreditoru un var uzsākt mantojuma lietu, lūdzot mantojuma izsludināšanu kā kreditors. Trešā persona var uzsākt mantojuma lietu un lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos arī tad, ja pati trešā persona ir palikusi parādā mantojuma atstājējam. Citos gadījumos tiesības izsludināt mantojuma atklāšanos trešajām personām likums neparedz. Uzsākot mantojuma lietu, notārs lūgs iesniegt pierādījumus par trešās personas tiesībām izsludināt mantojuma atklāšanos, piemēram, iesniegt līgumu vai parādzīmi.
|
Kā rīkoties ar mantu īpašnieka noskaidrošanas procesā
Laikā, kamēr tiek noskaidrots mantas likumīgais īpašnieks, personai, pie kuras glabājas manta, jāņem vērā zināmi ierobežojumi rīcībai ar mantu.
Zvērināta notāre S. Jakušenoka skaidro, ka nozīme ir tam, kāds ir pamats mantas glabāšanai – piemēram, vai trešā persona šo mantu lieto vai ir izīrējusi savu garāžu, vai pieņēmusi mantu glabājumā, saņemot par to atlīdzību, – un kāda bijusi noruna par mantojuma atstājēja mantas lietošanu. “Bez tiesiska pamata citas personas (arī mirušas personas) mantu lietot nedrīkst un, kamēr mantinieks nav apstiprināts mantojuma tiesībās, nodot citai personai (izņemot mantojuma aizgādni) arī nedrīkst. Kad mantojuma lieta pabeigta, tad mantojums nododams mantiniekam, kurš apstiprināts mantojuma tiesībās, vai zvērinātam tiesu izpildītājam, ja manta atzīta par bezmantinieku mantu,” uzsver notāre.
Ja personai, pie kuras glabājas manta, ir tiesisks pamats lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos, tad vienlaikus ar mantošanas iesniegumu par mantojuma atklāšanās izsludināšanu šī persona var lūgt zvērinātam notāram nodibināt mantojumam apsardzību un aizgādību.
Saskaņā ar Civillikuma 659. pantu notāram pēc mantinieka, mantojuma aizgādņa, testamenta izpildītāja, mantojuma atstājēja kreditora vai citu ieinteresēto personu lūguma jāgādā par mantojuma apsardzību šādos gadījumos:
- kad mantinieki, vai nu vispār, vai daži no tiem, nav zināmi;
- kad viņi, kaut arī ir zināmi, bet nav visi sasniedzami un nav arī viņiem pilnvarnieku vai citu personu, kas tos pēc likuma pārstāv;
- kad mantinieki, kaut arī ir zināmi un ir sasniedzami, negrib vai nevar mantojumu pieņemt;
- kad viņu starpā atrodas kaut viens nepilngadīgais vai tāds, kas aiz kaut kāda cita iemesla nespēj personīgi aizsargāt savas tiesības, turklāt viņam arī nav iecelts aizbildnis vai aizgādnis;
- kad droši zināms, ka mantojums pārāk apgrūtināts parādiem un ka kreditoru intereses ir apdraudētas, kā arī kad jābaidās, ka mantojumu izputinās.
Mantojuma apsardzību uz notāra lēmuma pamata īsteno zvērināts tiesu izpildītājs, savukārt mantojuma aizgādni ieceļ bāriņtiesa. “Civillikuma 659. pants paredz, ka ieinteresētajai personai tās taisītie mantojuma apsardzības izdevumi sedzami no mantojuma. Tomēr jāņem vērā, ka izdevumi, kas saistīti ar mantojuma lietas uzsākšanu, izsludināšanu, apsardzību un lūgumu nodibināt aizgādību, sākotnēji būs jāsedz pašai ieinteresētajai personai, tāpat viņai vajadzēs segt izdevumus par mantojuma lietas izbeigšanas akta taisīšanu, ja mantojumu mantinieki nepieņems vai tādu nebūs, un tikai pēc tam trešā persona tos varēs prasīt atlīdzināt no mantojuma. Mantojuma atstājējam piederējušās lietas zvērināts notārs glabājumā nepieņems,” skaidro S. Jakušenoka.
KĀ ZINĀT, VAI IR UZSĀKTA MANTOJUMA LIETA
Pārliecināties par to, vai mantojuma lieta ir uzsākta, var:
- ieskatoties oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu sadaļā “Mantojuma ziņas”, kur pēc personas datiem var uzzināt, vai ir izsludināta mantojuma atklāšanās un kura zvērināta notāra lietvedībā atrodas konkrētā mantojuma lieta;
- pieprasot ziņas no Latvijas Zvērinātu notāru padomes, kas uztur Mantojuma lietu reģistru (maksu par ziņu izsniegšanu no Mantojumu reģistra, maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi). Plašāku informāciju par ziņu pieprasīšanas kārtību varat iegūt, zvanot uz +371 24202100 vai sūtot e-pastu uz info@latvijasnotars.lv.
KĀ NEPALAIST GARĀM SEV SVARĪGU PAZIŅOJUMU “LATVIJAS VĒSTNESĪ”
Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiek izsludināti tiesību akti un oficiālie paziņojumi, piemēram, mantojuma ziņas.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem nepalaist garām sev būtisku informāciju, piemēram, paziņojumu par mantojuma atklāšanos, konkrēta nekustamā īpašuma izsoli vai uzaicinājumu uz tiesu, “Latvijas Vēstnesis” piedāvā pakalpojumu “Seko līdzi”.
Piesaki sev aktuālu atslēgvārdu vai frāzi – piemēram, mantojuma atstājēja vārdu un uzvārdu, savu personas kodu, uzņēmuma reģistrācijas numuru, īpašuma kadastra numuru, iestādi, adresi –, par kuru publiskošanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” vēlies nekavējoties saņemt informāciju e-pastā.
- Kā pieteikties pakalpojumam “Seko līdzi”?
1. Atver vietni vestnesis.lv.
2. Ieraksti atslēgvārdu vai frāzi meklētāja logā un uzklikšķini – “Meklēt!”.
3. Izvēlies meklēšanas parametrus – “Meklēt visu frāzi”, “Locījumos”, “Tiesību aktu nosaukumos”.
4. Rīku joslā (zem meklēšanas rezultātiem) izvēlies iespēju “Seko līdzi”.
5. Norādi savu e-pasta adresi un piesakies informācijas saņemšanai par jaunajām publikācijām, kuras atbilst izvēlētajiem kritērijiem.
Pieteikšanās pakalpojumam “Seko līdzi” neaizstāj oficiālo publikāciju un ir izmantojama kā palīgrīks ātrākai informācijas ieguvei.
Paziņojumu saņemšanu var ietekmēt norādīto atslēgvārdu un frāžu precizitāte vai tehniskas problēmas.
|
Par zvērināta tiesu izpildītāja iesaisti
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes direktore Guna Belande vērš uzmanību, ka zvērināts tiesu izpildītājs veic tikai tās profesionālās darbības, ko tieši noteic Tiesu izpildītāju likums un citi tiesību akti, līdz ar to tādas darbības kā mantas aprakste, telpu atbrīvošana un mantas nodošana glabāšanā zvērināts tiesu izpildītājs veic tikai tad, ja jāizpilda tiesu un citu institūciju un amatpersonu nolēmumi. Tādēļ, piemēram, ja pie personas atrodas mantas, par kuru piederību nav informācijas, zvērināts tiesu izpildītājs bez atbilstoša nolēmuma nevar ar tām veikt nekādas darbības (piemēram, pieņemt glabāšanā), jo tiesu izpildītājiem nav deleģētas pilnvaras atzīt kādu mantu par bezīpašnieka mantu.
Savukārt, ja mantojuma lietas ievaros pie trešās personas esošā manta tiek atzīta par bezmantinieka mantu un mantojuma lietā ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, kas ierakstītas notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, zvērināts tiesu izpildītājs uzsāk lietu par bezmantinieka mantu, kuru ved saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”.
Piemēram, zvērināts tiesu izpildītājs, balstoties uz sev pieejamo informāciju, izvērtē aktā norādīto kreditoru pretenziju pamatotību un lemj par to atzīšanu, daļēju atzīšanu vai neatzīšanu. Ja kaut viena kreditoru pretenzija atzīta par vismaz daļēji pamatotu, tad zvērināts tiesu izpildītājs atsavina bezmantinieka mantu, lai no iegūtajiem līdzekļiem apmierinātu atzīto kreditora pretenziju. Ja pēc iegūto līdzekļu sadales paliek pāri naudas līdzekļi, tad zvērināts tiesu izpildītājs tos iemaksā valsts budžetā. Ja mantu neizdodas atsavināt, tostarp kreditors to nav vēlējies paturēt sev pēc nenotikušas izsoles, tad zvērināts tiesu izpildītājs lietu par bezmantinieku mantu izbeidz un neatsavināto mantu nodod valstij, ja manta piekritīga valstij, vai pašvaldībai, ja manta piekritīga pašvaldībai.
UZZIŅAI
Civillikuma 416. panta pirmā daļa: ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. Likumā noteiktos gadījumos bezmantinieka manta piekrīt pašvaldībai.
|
