Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Nereti rodas situācijas, kad mirušajai personai nav palikuši mantinieki. Vai arī, gluži pretēji, mantinieki it kā ir, taču nerūpējas par mantojumu vai arī no tā ir atteikušies, jo uz mantojumu gulstas pārāk lielas parādsaistības. LV portāls skaidro, kas notiek, ja mantai nav mantinieku, un kā rīkoties ar bezīpašnieka mantu, par kuru neviens neliekas ne zinis.
Runājot par mantu, kurai nav saimnieka, lieto divus apzīmējumus – bezmantinieka manta un bezsaimnieka īpašums. Pēc būtības tas ir viens un tas pats, norāda zvērināta notāre Zane Ernštreite. Precizējot abu terminu juridisko aspektu, viņa skaidro, ka bezmantinieka manta ir tāda manta, kas kādam ir kādreiz piederējusi, respektīvi, īpašuma tiesības ir noskaidrojamas, bet cilvēks ir miris un neviens nav kārtojis mantojuma lietu.
Savukārt bezsaimnieka jeb bezīpašnieka mantai nav iespējams noskaidrot īpašnieku. Visbiežāk bez saimnieka mēdz būt kustamā manta, bet ir arī gadījumi, kad tā nav nekustamajam īpašumam. Piemēram, reizēm “karājas gaisā” un nevienam nepieder bijušo paju sabiedrību un kolhozu nekustamie īpašumi, jo pēc to likvidācijas ir gājuši bojā dokumenti, tādēļ nav iespējams noskaidrot, kas ir pārņēmis īpašumu, vai manta nav pārņemta.
Pēc noteiktu procedūru veikšanas bezmantinieka un bezīpašnieka manta pāriet valsts īpašumā. Civillikuma 416. panta pirmā daļa nosaka: ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.
Notariāta likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” regulē procedūras, kā bezmantinieka mantu atzīt par piekritīgu valstij.
Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” regulē darbības, kuras veic tiesu izpildītājs, kad ir atklājusies manta. Likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (VID) un uz tā pamata izdotie MK noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” nosaka procedūras, kas ir jādara ar valstij piekritīgo mantu.
Civillikums noteic, ka mantiniekiem mantojums ir jāpieņem gada laikā – pie notāra jāuzsāk mantojuma lieta. Taču no mantojuma var atteikties, to var atraidīt un nepieņemt.
Viens gadījums, kad manta kļūst par bezmantinieka mantu, ir tad, kad mantinieki pasaka: paldies, mums to nevajag.
Otra situācija varētu būt tad, ja cilvēks nomirst un uz mantojumu neviens nepiesakās. Piemēram, pašvaldība, kas ir nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) iekasētājs, var uzsākt mantojuma lietu. To var sākt arī nekustamā īpašuma (NĪ) apsaimniekotājs, kuram netiek maksāta apsaimniekošanas maksa. Persona, kas sniegusi šim mantojuma atstājējam kādu pakalpojumu, par ko nav samaksāts vai par ko netiek maksāts, var kļūt par ieinteresēto personu, kas var uzsākt mantojuma lietu.
Tad notārs izsludina mantojuma atklāšanos, sludinājumu publicē “Latvijas Vēstnesī” un tiek noteikts termiņš, kādā var pieteikties mantinieki.
Kādos gadījumos mantinieki izvēlas atraidīt mantojumu? Z. Ernštreite secinājusi, ka pamatā tās ir trīs situācijas. Pirmā – ja uz mantojumu gulstas parādi, t. i., parādi ir lielāki nekā mantojamās mantas vērtība.
Otrs diezgan izplatīts gadījums, kad atsakās no mantojuma, ir tad, ja mantinieki vairs nedzīvo Latvijā un zina, ka šeit vairs neatgriezīsies.
Trešajā gadījumā mantinieki savā starpā vienojas, kurš no viņiem pieņems mantojumu.
Zvērinātas notāres praksē apmēram 10% gadījumu mantinieki atsakās no mantojuma. Pēdējā laikā šo gadījumu skaits palielinās. Z. Ernštreite to skaidro ar aizņemšanos ātro kredītu firmās – cilvēks naudu paņem piecās, sešās firmās, beigās nekas nav atdots, līgumsods aug un sasniedz 5000–6000 eiro. Savukārt manta, kas cilvēkam ir piederējusi, ir tikai divu vai trīs pensiju uzkrājums, dzīvoklis arī viņam vairs nepieder. Līdz ar to mantinieki atsakās no mantojuma.
Mantojuma lietu var uzsākt arī kreditors. Ja mantinieki ir zināmi un ir saņēmuši uzaicinājumu no notāra izteikt savu gribu, bet viņi mantojumam nepiesakās, tad pēc likumdošanas izriet, ka šis mantojums ir pieņemts. Ja mantinieki nevēlas pieņemt mantojumu, tad viņiem obligāti tas ir jādara zināms notāram.
Ja neviens nepiesakās uz mantojumu un arī ieinteresētās personas atbild, ka nezina, kas ir mantinieki, tad pēc termiņa beigām notārs sastāda aktu par mantojuma lietas izbeigšanu un atzīst, ka manta piekrīt valstij.
Tālāk notārs skatās, vai mantojuma lietā ir pieteiktas kreditoru prasības, par ko valsts uzņemas atbildību. Kreditori var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, valsts vai privātpersonas, atsevišķos gadījumos arī darba devēji vai mantinieki.
Ja nav kreditora prasījuma, tad ir jāvērtē mantojamā manta – vai tas ir NĪ, naudas līdzekļi, akcijas, automašīna, uzņēmuma daļas, kriptovalūta u. c.
Ja kreditoru prasījumu nav, tad notārs lietu nosūta VID un pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas NĪ, kā arī tām iestādēm, kurām piekrīt konkrētā manta, piemēram, ja īpašumā ir bijis mežs, tad lieta tiek nosūtīta Valsts meža dienestam. “Ir saraksts ar iestādēm, kurām ir jānosūta informācija par noteiktu mantu, un tad notārs savu darbu ir pabeidzis,” uzsver Z. Ernštreite.
Ja mantojuma lietā ir iesniegts kreditora prasījums, notārs nosūta informāciju visām minētajām iestādēm un tiesu izpildītājam, kura darbības teritorijā atrodas NĪ. Ja īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, tad notārs nosūta nostiprinājuma lūgumu elektroniski zemesgrāmatu nodaļai ar lūgumu izdarīt atzīmi, ka NĪ ir valstij piekritīga manta.
Ja lieta ir nosūtīta tiesu izpildītājam, tad viņš aicina kreditorus izteikties par to, vai viņi vēlas pārņemt mantu. Ja viņi to nevēlas, tad tiesu izpildītājs organizē izsoli, kurā var pieteikties jebkurš.
“Kādreiz manta netika realizēta gana ātri,” atzīst Z.Ernštreite, bet šobrīd tas notiekot ļoti raiti.
Zvērinātas notāres praksē pēdējā laikā ir bijušas divas mantojuma lietas, kuras uzsāka NĪ apsaimniekotājs un kurās manta tika atzīta par valstij piekritīgu. Divu mēnešu laikā pēc mantojuma lietas izbeigšanas akta sastādīšanas jau NĪ tika pārdots izsolē.
1. piemērs. Mājā izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība. Katrs dzīvokļa īpašnieks ar biedrību slēdz līgumu par apsaimniekošanas maksu. No 21. dzīvokļa viens dzīvoklis ir bez īpašnieka un nav apdzīvots. Iepriekšējais īpašnieks nomira, un mantinieki nav pieteikušies jau vairākus gadus. Vai biedrībai, kas apsaimnieko savu māju, ir jāuzkrāj parāds par tukša dzīvokļa apsaimniekošana? Kā biedrība vai cita fiziska persona var iegūt šo dzīvokli savā īpašumā?
Atbilde. NĪ apsaimniekotājam kā ieinteresētajai personai ir jāvēršas pie notāra un jālūdz uzsākt mantojuma lietu. Ja notāra noteiktajā termiņā neviens mantinieks nepiesakās, notārs izbeidz mantojuma lietu un izdod aktu par to, ka manta ir piekritīga valstij, un nosūta informāciju visām atbildīgajām iestādēm. Tiesu izpildītājs pēc kāda laika rīko izsoli – tajā var piedalīties jebkurš.
Informāciju par to, kam pieder īpašums, var noskaidrot zemesgrāmatā un kadastra informācijas sistēmā pēc adreses vai pēc kadastra numura.
Ir situācijas, kad ir atstāta manta, piemēram, māja, bet mantinieki nav palikuši. Neviens par šo NĪ neliekas ne zinis. Ko darīt šādā gadījumā?
2. piemērs. Pēc īpašnieka nāves bez apsaimniekošanas ir palicis labi uzturēts un vērtīgs nekustamais īpašums – divstāvu privātmāja ar zemi un saimniecības ēkām pilsētas centrā –, kurš šīs ziemas laikā var aiziet postā, ja no apkures sistēmas netiks izlaists ūdens (mājā ir parketa grīdas), vai arī var tikt izlaupīts, izdemolēts, ja netiks apsargāts. Notārs ir izsludinājis pieteikšanos uz mantojumu, taču visdrīzāk likumīgu mantinieku nav. Nav arī sastādīts testaments. Kam ir pienākums un/vai tiesības rīkoties, lai nekustamais īpašums šādā situācijā būtiski nezaudētu savu vērtību?
Atbilde. Šādā gadījumā ieteiktu vērsties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais NĪ un kura ir NĪN iekasētājs. Pašvaldība var uzsākt mantojuma lietu.
“Ja nevienam nav intereses par to, kas notiek ar māju, ja pašvaldībai nerūp tas, ka netiek maksāts NĪN, tad tā arī šis īpašums stāvēs,” atzīst Z. Ernštreite. Taču viņa norāda, ka arī pašvaldības bieži vien uzsāk mantojuma lietas kā kreditori, jo tām netiek maksāts NĪN.
Visbiežāk par šādiem īpašumiem, kuri nevienam nepieder, interesējas kaimiņi, jo viņiem, piemēram, ir interese pievienot bezīpašnieka zemesgabalu savam zemesgabalam.
Ja šis īpašums nav reģistrēts zemesgrāmatā, kadastra informācijas sistēmā nav informācijas par īpašnieku vai īpašnieks ir juridiskā persona, kas sen ir likvidēta, tad tiesā jāceļ prasība par to, ka šī manta ir piekritīga valstij. Prasību tiesā var celt ieinteresētā persona, piemēram, pašvaldība, kuras teritorijā ir nesakārtotas īpašumtiesības, to var darīt arī kaimiņš, lai sakārtotu robežas.
Z. Ernštreite piekrīt, ka no likumdošanas viedokļa ieinteresētās personas jēdzienu iespējams traktēt ļoti plaši: “Šāda iespēja likumdošanā ir paredzēta, lai neierobežotu personu loku, kas var kļūt par ieinteresēto personu.”
Visu sarunu ar zvērinātu notāri Z. Ernštreiti par bezmantinieka un bezīpašnieka mantu var noklausīties LV portāla raidierakstā šeit.
