Vai darba dēvējam ir tiesības neatlaist darbinieku no darba un piespiest palikt strādāt? Man bija iespēja nomainīt darbu uz līdzīgu amatu citā darbavietā ar lielāku algu. Darba devējs atteicās parakstīt atlūgumu un, izsaucot mani parunāties, sāka spiest, ka man ir pārāk daudz zināšanu par šo uzņēmumu un es varot izpaust kaut kādus firmas noslēpumus. Ja tā notikšot, tad viņš zina, kur es dzīvoju, pie manis atbrauks džeki, aizvedīs uz mežu un nositīs. Viņš garantēja, ka var noplūst kaut kāda informācija. Kā rīkoties šādā situācijā? Protams, ka līdz pensijai šeit negribu strādāt. Tas ir pats par sevi saprotams, ka cilvēki var mainīt darbavietu, bet kā to paskaidrot darba devējam?
Darba likumā, kas tostarp regulē darba tiesisko attiecību noslēgšanu un izbeigšanu, darba devējam nav dotas tiesības aizliegt darbiniekam izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja tas ir izrādījis tādu vēlēšanos un iesniedzis uzteikumu (Darba likuma 100. panta pirmā daļa). Pārrunu ceļā puses var abpusēji vienoties par darba attiecību turpināšanu. Tomēr par šādu vienošanos nevar uzskatīt kādas puses izteiktus draudus.
Darba likuma 83. pantā darbiniekam ir noteikts pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Tomēr darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.
Savukārt Darba likuma 84. pantā ir noteikta kārtība, kas darbiniekam ievērojama pēc darba attiecību izbeigšanas, lai nodrošinātu konkurences ierobežojumus, tostarp paredzot samaksu no darba devēja puses par šo noteikumu ievērošanu. Likums noteic, ka darbinieka un darba devēja vienošanās par darbinieka profesionālās darbības ierobežojumu (konkurences ierobežojums) pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās ir pieļaujama vienīgi tad, ja minētā vienošanās atbilst šādām pazīmēm:
Konkurences ierobežojums var attiekties tikai uz to darbības jomu, kurā darbinieks tika nodarbināts darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā. Vienošanās par konkurences ierobežojumu nav spēkā, ciktāl tā atbilstoši konkurences ierobežojuma veidam, apmēram, vietai un laikam, kā arī ņemot vērā darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, uzskatāma par netaisnīgu darbinieka turpmākās profesionālās darbības ierobežojumu. Vienošanās par konkurences ierobežojumu slēdzama rakstveidā, norādot konkurences ierobežojuma veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru. Vienošanās par konkurences ierobežojumu var attiekties uz dažādiem konkurences ierobežojuma veidiem, tajā skaitā uz darbinieka patstāvīgu konkurējošu saimniecisku darbību, darbinieka nodarbināšanu pie cita darba devēja, klientu vai bijušā darba devēja darbinieku nepārvilināšanu.
Jums var ieteikt informēt darba devēju par Darba likumā noteikto konkurences ierobežošanas iespēju.
Attiecībā uz izteikto uzteikumu, ja tas tika iesniegts rakstveidā un joprojām atrodas darba devēja lietvedībā, tad Darba likuma 100. panta pirmā daļa paredz darbiniekam tiesības uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš.
Uzteikuma termiņam beidzoties, tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. Beidzoties darba tiesiskajām attiecībām, darbinieka saistības, kuras viņš bija uzņēmies ar darba līgumu, izbeidzas. Proti, pēc viena mēneša no uzteikuma iesniegšanas dienas darbiniekam nav jānāk uz darbu. Atlaišanas dienā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam visas summas, kas viņam pienākas no darba devēja. Ja darba devējs neizmaksā jums pienākošās naudas summas, tad savu tiesību aizstāvībai varat vērsties tiesā vai Valsts darba inspekcijā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
