Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 767 “Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” transportlīdzekli var atzīt par ilgstoši atstātu uz ceļa, ja:  

• tas atrodas vietā, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, ilgāk par astoņām stundām kopš brīža, kad, vadītājam klāt neesot, par šo pārkāpumu sastādīts lēmums par soda piemērošanu; 
• tas novietots stāvēšanai uz ceļa un netiek izmantots ilgāk par 45 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa, un transportlīdzeklim ir tehniskā apskate; 
• tas novietots stāvēšanai uz ceļa, netiek izmantots ilgāk par 15 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa, un transportlīdzeklim nav veikta valsts tehniskā apskate.  

Jāpiebilst, ka tiesību normas par transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanu attiecas tikai uz publiskās lietošanas ceļiem. Ja transportlīdzeklis ir novietots uz publiska ceļa, tad uz to ir attiecināmi iepriekš minētie noteikumi. Savukārt gadījumos, kad transportlīdzeklis atrodas daudzdzīvokļu nama pagalmā, situācija ir jāvērtē detalizētāk.  

Ja daudzdzīvokļu nama iemītnieku īpašumā esošā zeme ir nostiprināta zemesgrāmatā kā kopīpašums un pagalms primāri nav pieejams plašākai sabiedrībai, tad ceļu satiksmes regulējuma izpratnē tas nav uzskatāms par publisku ceļu vai teritoriju. Līdz ar to tiesību normas, kas paredz transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa un tā piespiedu pārvietošanu, šajā gadījumā nav piemērojamas.  

Vienlaikus norādāms, ka jautājumi par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iekšpagalma labiekārtošanu, stāvvietu skaita palielināšanu, transportlīdzekļu novietošanas kārtības noteikšanu vai citu kopīpašumā esošās teritorijas izmantošanu neietilpst pašvaldības policijas kompetencē, bet ir risināmi Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.  

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu, tostarp noteikt tās lietošanas kārtību dzīvokļu īpašnieku starpā. Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumus var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, aptaujas veidā vai citādi, savstarpēji vienojoties, un šādi lēmumi ir saistoši visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja “par” balsojuši īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem.  

Līdz ar to kopīpašniekiem ir tiesības savstarpēji vienoties un noteikt iekšpagalma lietošanas kārtību, tostarp attiecībā uz transportlīdzekļu novietošanu, bet savstarpēju strīdu gadījumā radušies jautājumi risināmi civiltiesiskā kārtībā tiesā.