LV portāls
Mana vecmamma nomira pirms vairāk nekā 15 gadiem. Es esmu vienīgā mantiniece. Pēc mantojuma saņemšanas īpašuma jautājumu līdz galam neesmu sakārtojusi. Īpašuma sastāvā ir zeme, kas pieder pašvaldībai, savukārt uz šīs zemes iepriekš atradās būves. Cik man zināms, šobrīd būvju vairs nav. Es šo zemi un būves neesmu izmantojusi un faktiski ar īpašumu neesmu rīkojusies. Man ir izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds.
Vēlos noskaidrot, vai man kā mantiniecei šajā situācijā vispār ir pienākums maksāt izveidojušos NĪ nodokļa parādu? Vai šim parādam var būt iestājies noilgums, ņemot vērā, ka kopš vecmammas nāves ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi? No kura brīža man juridiski varēja rasties pienākums maksāt NĪ nodokli – no vecmammas nāves, mantojuma pieņemšanas, īpašuma reģistrācijas vai cita brīža? Vai ir nozīme tam, ka zeme pieder pašvaldībai un būves uz tās šobrīd vairs nepastāv? Kā juridiski korekti varu atteikties no šī īpašuma vai izbeigt savas tiesības uz to, lai man turpmāk neveidotos NĪ nodokļa saistības? Vai ir iespējams atteikties no īpašuma tādā veidā, lai nebūtu jāsedz iepriekš izveidojies parāds, ja tam ir piemērojams noilgums vai cits tiesisks pamats?
Kādas darbības man šobrīd būtu jāveic, un kādi dokumenti būtu nepieciešami? Lūdzu arī izvērtēt, vai konkrētajā situācijā pašvaldībai ir tiesības piedzīt visu uzrādīto parādu un vai kādai tā daļai nav iestājies noilgums. Ja nepieciešams, varu iesniegt pašvaldības izziņu par parāda summu, zemes un īpašuma datus, kā arī dokumentus par mantojumu. Paldies!
Pēc tam, kad normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apzināti visi mantinieki, kuri izteikuši gribu mantot, tiek izsniegta mantojuma apliecība, kurā norāda mantojamās mantas sastāvu. Ja mantojums ir pieņemts, to nevar atraidīt. Civillikuma 781. pants paredz: “Kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt.”
Pēc mantojuma apliecības saņemšanas mantinieki var veikt nostiprinājumus zemesgrāmatā.
Īpašuma tiesību pārejas brīdi mantošanas gadījumā regulē Civillikuma 1034. pants: “Ar īpašnieka nāvi īpašuma tiesība pāriet uz viņa mantiniekiem.” Savukārt 701. pantā noteikts, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.
Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) aprēķina pašvaldības, ņemot vērā zemes un būvju kadastrālo vērtību (to nosaka Valsts zemes dienests), nekustamā īpašuma nodokļa likumā noteiktās nodokļa likmes un konkrētās pašvaldības pieņemtos saistošos noteikumus.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 495 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” noteikts, ka pašvaldība nosūta nodokļa maksāšanas paziņojumu, kurā iekļauj šādu informāciju:
No jūsu sniegtās informācijas nav saprotams, atbilstoši kādiem dokumentiem mantojamās mantas sastāvā iekļauta zeme, kas pieder pašvaldībai, un uz kāda līguma vai nosacījumu pamata zeme izmantota. Tas būtu jānoskaidro pašvaldībā, kura administrē nekustamā īpašuma nodokli. Nav iespējams izvērtēt, vai konkrētajā situācijā pašvaldībai ir tiesības piedzīt visu jums uzrādīto parādu un vai kādai tā daļai nav iestājies noilgums. Šādai informācijai būtu jābūt maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli. Paziņojumā ir norādīts nodokļa speciālista uzvārds un saziņas iespējas: ja paziņojuma saturs (nodokļa aprēķins) nav saprotams, tad jāsazinās ar speciālistu, kurš to gatavoja.
Ja īpašuma sastāvā iepriekš atradās būves, bet tagad dabā tās vairs neeksistē, tad jums jāvēršas ar iesniegumu vietējā pašvaldībā, lūdzot izsniegt izziņu par būvju neesību. Nekustamā īpašuma nodoklis par būvi ir jāmaksā tik ilgi, kamēr tā ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Pašvaldība NĪN aprēķina, balstoties uz Kadastra datiem, nevis uz reālo situāciju dabā.
Līdz ar to atbildē informēsim par tiesību aktos noteiktajiem nodokļa pienākumiem.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta 7. daļā noteikts: nekustamā īpašuma nodokli par pašvaldībai piederošo vai piekritīgo nekustamo īpašumu maksā persona, kurai ar pašvaldības institūcijas lēmumu nekustamais īpašums nodots valdījumā. Ja pašvaldībai piederošais vai piekritīgais nekustamais īpašums nav nodots valdījumā, bet uz likuma vai cita pamata atrodas citas personas lietošanā (faktiskā lietošanā), nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (faktiskais lietotājs).
Vēl citas šī likuma normas paredz, ka pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus, ir tiesīga noteikt nodokļa maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņu, kas nepārsniedz septiņus gadus no nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīža. Brīdinājums par nekustamā īpašuma nodokļa parāda esamību pārtrauc piespiedu izpildes termiņa noilgumu.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta pirmā daļa paredz, ka nodokļu maksājumus, kuri nav samaksāti likumā noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu, kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (APL) 361. panta pirmo daļu par piespiedu izpildi parādnieku vispirms brīdina. Brīdinājumā tiek norādīts labprātīgās samaksas termiņš. Ja līdz noteiktajam termiņam parāds netiek samaksāts, tad nodokļu administrācija izdod lēmumu par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.1 panta trešā daļa paredz: ja nodokļa maksātājs nav deklarējis savu dzīvesvietu, paziņojumu par pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu (brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmumu par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu), pašvaldība izvieto savā tīmekļvietnē, norādot vietu un termiņu, kurā nodokļu maksātājs ar tiem var iepazīties.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 25. pantu nodokļu administrācija (pašvaldība) var dzēst nodokļu parādus, kā arī nokavējuma un soda naudas fiziskas personas nāves gadījumā, ja nav iespējams piedzīt šos parādus no mantiniekiem, kā arī vēl dažos šajā pantā minētajos gadījumos.
Īpašnieks var izbeigt savas īpašuma tiesības ar lietas atmešanu. Atbilstoši Civillikuma 1032. pantam ar īpašnieka gribu viņa īpašuma tiesība uz kādu lietu izbeidzas, kad viņš lietu atmet, nenododams citam, kā arī kad viņš īpašuma tiesību uz to atdod citam.
Senāts šogad lietā Nr. SKC 387/2026 ir atzinis, ka īpašnieka atmests nekustamais īpašums piekrīt valstij vai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldībai, kura nav tiesīga atteikties no tai piekrituša nekustamā īpašuma, tāpēc nekustamā īpašuma atmešana nerada situāciju, kurā nekustamais īpašums paliek bez īpašnieka. Nekustamā īpašuma atmetējam nav jāgādā par to, lai vienlaikus ar ierakstu par viņa īpašuma tiesības izbeigšanos tiktu izdarīts ieraksts par nākamā īpašnieka, t. i., valsts vai pašvaldības, īpašuma tiesības nostiprināšanu.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 7. panta 3. daļā noteikts: nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, izņemot vairākus gadījumus, tajā skaitā:
Ja pašvaldībā, kurā atrodas nekustamais īpašums, neradīsiet atbildes uz saviem jautājumiem un rekomendācijas rīcībai, tad ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju.
Vairāk par tēmu >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
