FOTO: Zane Bitere, LETA.
Trešdien, 29. aprīlī, stājas spēkā jaunais Kapsētu likums, ar kuru Latvijā pirmo reizi ievieš vienotu un skaidru regulējumu kapsētu piešķiršanai, izveidošanai un apsaimniekošanai visās pašvaldībās. Līdz šim pieeja kapsētu apsaimniekošanai pašvaldībās ievērojami atšķīrās. Plašāk par izmaiņām – LV portālā.
Līdz šim tādi jautājumi kā kapsētu ierīkošana, uzturēšana, paplašināšana, kapavietu piešķiršana un citi ar kapsētu pārvaldību saistīti aspekti tika regulēti katras pašvaldības atsevišķi izdotajos saistošajos noteikumos.
Vienlaikus neviens ārējais normatīvais akts iepriekš neregulēja neidentificētu mirušo (tostarp mirušo, kuram nav piederīgo) apbedīšanu vai kremēšanu, kārtību, kādā pašvaldības apkopo informāciju par kapsētās veiktajiem apbedījumiem un kolumbārijos izvietotajām urnām, kā arī ziņu aktualizāciju Fizisko personu reģistrā par Latvijas teritorijā vai ārvalstīs veiktu reģistrētas mirušās personas apbedīšanu vai kremāciju vai Latvijas teritorijā veiktu nezināma (neidentificēta) mirušā apbedīšanu vai kremāciju.
Turpmāk Kapsētu likums paredz visām pašvaldībām vienotas prasības un kārtību kapsētu izveidošanai, pārvaldībai un slēgšanai, regulē kapavietu piešķiršanas un uzturēšanas, kā arī apbedīšanas noteikumus un nosaka pienākumu regulāri aktualizēt Fizisko personu reģistrā ziņas par mirušo personu apbedīšanu vai kremāciju.
Kapsētu likuma mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām Latvijā atbilstošu pašvaldību kapsētu izveidošanas un apsaimniekošanas, kā arī kapavietu piešķiršanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves.
Vienlaikus jaunais likums paredz, ka tādas kapsētas pārvaldību, kura nav pašvaldības kapsēta, nosaka tās īpašnieks, ievērojot citos normatīvajos aktos kapsētām noteiktās vispārējās prasības, taču apbedīšanai šādās kapsētās jāpiemēro likumā paredzētās prasības par dziļumu, kā arī jāievēro likumā noteiktie termiņi attiecībā uz pārapbedīšanu un virsapbedījumiem.
Tāpat pienākums aktualizēt Fizisko personu reģistrā ziņas par mirušo personu apbedīšanu vai kremāciju attiecas uz visiem publisko un privāto kapsētu īpašniekiem, kā arī kremācijas pakalpojuma sniedzējiem.
Atbilstoši Kapsētu likuma 4. pantam, kurā noteiktas kapsētas apsaimniekošanas vispārējās prasības, pašvaldībai ir pienākums nodrošināt to, ka:
Kapsētu likuma 6. panta pirmā daļa turpmāk paredz pašvaldībām pienākumu izveidot un uzturēt elektronisku kapsētu apbedījumu reģistru, kurā par katru kapsētu būs jāietver vismaz šāda informācija:
Par katru kapsētu tāda informācija kā kapavietu izvietojuma shēma, mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas datums, apbedīšanas datums vai datums, kad urna ievietota kolumbārijā, vieta (kapavietas numurs), kā arī kapavietas, kuras atzītas par nekoptām, no kapsētu apbedījumu reģistra tiks publicēta arī attiecīgās pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.
Arī privāto kapsētu īpašniekiem turpmāk ir pienākums sniegt konkrētajai pašvaldībai visu iepriekš minēto informāciju publiskošanai pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā.
Atbilstoši Kapsētu likuma pārejas noteikumu 2. punktam pašvaldībai jāizveido pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrs četru gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas (t. i., līdz 2030. gada 29. aprīlim – red. piez.). Savukārt šā likuma 6. panta pirmajā daļā minētā informācija, kas tika uzkrāta pirms jaunā likuma spēkā stāšanās un jau ir pašvaldības rīcībā, jāiekļauj kapsētu apbedījumu reģistrā septiņu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas (t. i., līdz 2033. gada 29. aprīlim – red. piez.).
Kapavietas piešķiršanas kārtību regulē Kapsētu likuma 8. pants, kas paredz, ka pašvaldība kapavietu piešķirs:
Par kapavietas piešķiršanu pašvaldība izdos administratīvo aktu.
Atbilstoši jaunajam likumam lēmums par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu pašvaldībai jāpieņem bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
Ja pašvaldība piešķir kapavietu, tad iesnieguma iesniedzējs kļūst par kapavietas turētāju un iegūst kapavietas izmantošanas tiesības.
Jaunais likums paredz arī to, ka kapavietas turētāja nāves gadījumā viņa laulātais, radinieks vai persona, ar kuru kapavietas turētājs dzīvoja vienā mājsaimniecībā, var lūgt pašvaldību piešķirt attiecīgās kapavietas izmantošanas tiesības.
Vienlaikus šādu tiesību piešķiršanu var lūgt arī cita persona, ja iepriekš minētās personas iepriekšminēto lūgumu nav izteikušas.
Ja līdz pašvaldības lēmuma pieņemšanas dienai iesniegumu par kapavietas izmantošanas tiesībām būs iesniegušas vairākas personas, tad priekšroka kļūt par kapavietas turētāju būs laulātajam vai tuvākas pakāpes radiniekam, bet, ja iesniegumu iesnieguši vairāki vienas pakāpes radinieki, – tam, kurš iesniegumu iesniedzis pirmais.
Vienlaikus kapavietas turētājam arī dzīves laikā ir tiesības iesniegt pašvaldībai motivētu iesniegumu par kapavietas izmantošanas tiesību nodošanu citai personai. Jāņem vērā, ka šādā situācijā arī kapavietas turētāja iesniegumā norādītajai personai 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pašvaldībā ir jāiesniedz sava piekrišana. Pretējā gadījumā pašvaldība atteiks kapavietas izmantošanas tiesību maiņu.
Ņemot vērā, ka kapavieta tiek piešķirta, izdodot administratīvo aktu, pašvaldības lēmums, ar kuru atteikta kapavietas piešķiršana vai kapavietas turētāja tiesību piešķiršana, turpmāk apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu pašvaldībai jāpieņem septiņu dienu laikā no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas.
Kapavietas turētāja tiesības un pienākumi ir noteikti jaunā likuma 10. pantā.
Piemēram, kapavietas turētajam ir tiesības labiekārtot kapavietu, tai skaitā veikt stādījumus, novietot pieminekli, soliņu un citus kapavietas labiekārtojuma elementus (kapavietas labiekārtošanas darbiem netiek piemērots būvniecības tiesiskais regulējums, proti, saskaņošana būvvaldē nav nepieciešama), savukārt viens no pienākumiem ir kopt kapavietu.
Vienlaikus Kapsētu likuma 11. pantā noteikts: kapsētas apsaimniekotājam ne retāk kā reizi gadā – laikposmā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim – jāapseko kapavietas un jāinformē pašvaldība par ilgstoši nekoptām kapavietām.
Saņemot informāciju no kapsētas apsaimniekotāja par ilgstoši nekoptu kapavietu, pašvaldība pieņems lēmumu atzīt kapavietu par nekoptu un informēs par to kapavietas turētāju.
Ja kapavietas turētājs nebūs zināms, tad kapsētas apsaimniekotājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas novietos kapavietā informatīvu paziņojumu par to, ka kapavieta atzīta par nekoptu, un norādīs savu kontaktinformāciju saziņai.
Ja kapavieta netiks sakopta triju gadu laikā, tad pašvaldība lems par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu kapavietas turētājam, savukārt, ja kapavieta noteiktajā termiņā tiks sakopta, tad pašvaldība atcels lēmumu, ar kuru kapavieta atzīta par nekoptu.
Kapsētu likums paredz, ka apbedīšanu var veikt vai urnu var novietot kolumbārijā, ja kapsētas apsaimniekotājs ir ierādījis kapavietas turētājam piešķirto kapavietu vai vietu pelnu izkaisīšanai (kapsētā var tikt izveidots atsevišķs sektors kremētu personu pelnu izkaisīšanai, bet šādi apbedījumi ir saskaņojami ar kapsētas apsaimniekotāju) un kapavietas turētājs ir informējis kapsētas apsaimniekotāju par apbedīšanas vai urnas novietošanas laiku.
Tāpat noteikts, ka mirušais jāapbedī kapsētā 1,5–2 metru dziļumā, bet urna – vismaz 0,5 metru dziļumā.
Savukārt virsapbedījumu atļauts veikt ne agrāk kā 20 gadus pēc mirušā apbedīšanas attiecīgajā kapavietā (augsnes īpašību un gruntsūdens līmeņa dēļ, saņemot Veselības inspekcijas atļauju, virsapbedījumu atļauts veikt ne agrāk kā 15 gadus pēc mirušā apbedīšanas).
Vienlaikus Kapsētu likums paredz: ņemot vērā augsnes īpašības un gruntsūdens līmeni kapsētā, pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt citas prasības par apbedīšanas dziļumu, virsapbedījumiem, kā arī kapavietas izmēriem.
Kā jau iepriekš minēts, līdz šim netika regulēta neidentificētu mirušo (tostarp mirušo, kuram nav piederīgo) apbedīšana vai kremēšana.
Kapsētu likuma 12. panta ceturtā daļa noteic, ka turpmāk pašvaldība ir tā, kas nodrošina tāda mirušā apbedīšanu, kura apbedīšanu nav uzņēmusies neviena persona (bezpiederīgs mirušais) un kura pēdējās deklarētās dzīvesvietas adrese bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – nezināma (neidentificēta) mirušā apbedīšanu vai kremāciju septiņu dienu laikā no nāves konstatēšanas dienas vai dienas, kad saņemta informācija par mirušo, ja normatīvajos aktos nav noteikts cits termiņš.
Atbilstoši Kapsētu likuma 15. pantam kapsētas īpašniekam Fizisko personu reģistrā septiņu dienu laikā jāaktualizē ziņas par kapsētā veiktajiem apbedījumiem un kolumbārijā ievietotajām urnām, bet kremācijas pakalpojuma sniedzējam – par kremācijas faktu, ja apbedīšana vai kremācija veikta Latvijā.
Ja ārvalstīs veikta Fizisko personu reģistrā reģistrētas mirušās personas apbedīšana, kremācija, pārapbedīšana, apbedīta mirušā kremācija vai urnas pārvietošana, tad, saņemot attiecīgu ārvalsts iestādē izdotu dokumentu, ziņas reģistrā jāaktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai Latvijas diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī.
Vienlaikus saskaņā ar pārejas noteikumu 3. punktu ziņas Fizisko personu reģistrā aktualizē līdz ar attiecīgās reģistra funkcionalitātes nodrošināšanu, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim. Fizisko personu reģistrā aktualizē ziņas par apbedīšanu vai kremāciju, kas veikta no šā likuma spēkā stāšanās dienas.
Kapsētu likums paredz, ka kapsētā esošo kulta ēku un citu koplietošanas objektu, ja tādi ir, izmantošanas kārtību nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikuma 110. punktu kulta ēkās, kulta telpu grupā ietilpst baznīcas, kapelas, mošejas, sinagogas u. c. reliģijas vai kulta ēkas, ar kapsētām saistītās ēkas, kapličas, mauzoleji, sēru zāles, krematorijas, kolumbāriju ēkas u. tml. ēkas un telpu grupas, izņemot apbedīšanas birojus un aģentūras u. tml.
Lai gan likuma pieņemšanas gaitā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika vērsta uzmanība uz to, ka pašvaldību kapsētās atrodas arī citām personām piederošas kulta ēkas, kas varētu būt pretrunā tam, ka pašvaldība izdod saistošos noteikumus par citai personai piederošu būvi, komisijā attiecīgā tiesību norma netika grozīta.
Kā toreiz paskaidroja Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Daina Ose, likums neparedz, cik skrupulozi un kādā veidā saistošie noteikumi pašvaldībām jāizstrādā: “Tie ir noteikumi, kādu kārtību pašvaldība uzskata par nepieciešamu paredzēt attiecībā uz kapsētu teritorijā esošo kulta ēku izmantošanu. Nebūtu pareizi, ja domei būtu tiesības noteikt saistošos noteikumus tikai uz pašvaldību kulta ēkām.”
|
SVARĪGI! Ar Kapsētu likuma spēkā stāšanos spēku zaudē pašvaldību saistošie noteikumi par kapsētu izmantošanu. Saistošie noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam. |
