FOTO: Freepik.
13. martā spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauts Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un noteikti sugas izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai veicamie pasākumi.
Latvijas invazīvo sugu sarakstā tiek iekļautas tās sugas, kuras nav ietvertas Eiropas Savienības (ES) invazīvo sugu sarakstā1 un par kurām tiek secināts, ka tās Latvijā rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmai, cilvēka veselībai vai ekonomikai.
Kā skaidrots tiesību akta projekta “Latvijas invazīvo sugu saraksts, introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi” anotācijā – pētījumos secināts, ka Spānijas kailgliemezim (Arion vulgaris) ir būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem un vietējiem organismiem, negatīva ekonomiskā ietekme, kā arī tas var negatīvi ietekmēt cilvēka un mājdzīvnieku veselību. Konstatēts, kas suga Latvijā ienākusi 2009. gadā, savukārt 2020. gadā notika Spānijas kailgliemeža ekspansija. Atbilstoši datiem, kas apkopoti 2025. gada 1. aprīlī, Latvijā identificētas 662 Spānijas kailgliemežu atradnes.
No iedzīvotājiem un pašvaldībām tika saņemtas regulāras sūdzības par problēmām, ko rada Spānijas kailgliemeža invāzija un savairošanās. Līdz šim normatīvā regulējuma trūkums liedza pilnvērtīgu apsaimniekošanas pasākumu piemērošanu invāzijas skartajās teritorijās.
Līdz ar Spānijas kailgliemeža iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā pašvaldībām būs tiesības saistošajos noteikumos vai lēmumā par Spānijas kailgliemeža izplatības ierobežošanu vai iznīcināšanu noteikt pienākumu zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem īstenot vienu vai vairākus pārvaldības pasākumus attiecīgās pašvaldības teritorijā vai tās daļās.
Pārvaldības pasākumi attieksies uz šādām pilsētu, ciemu un lauku teritorijām:
Spānijas kailgliemeža invāzijas pārvaldības pasākumu uzskaitījums noteikts noteikumu Nr. 127 pielikumā un paredz, piemēram, slazdu izvietošanu, gliemežu manuālu nolasīšanu, informatīvu pasākumu un talku organizēšanu, aizsargzonu veidošanu, ķīmisko un bioloģisko gliemežu iznīcināšanas metožu izmantošanu, monitoringu, kā arī piespiedu pasākumus, ja zemes īpašnieks nepildīs pienākumu ierobežot gliemežu izplatību.
1 Piemēram, Latvijā 2008. gadā tika noteikta pirmā invazīvā suga – Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi Manden). Šobrīd minētā suga ir iekļauta Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulai (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.
