Spānijas kailgliemeži. Kādi ir kritēriji sugas atzīšanai par invazīvu

Kritēriji sugu atzīšanai par invazīvu

Invazīvo sugu regulējumu Latvijā un Eiropā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (Regula Nr. 1143/2014).

Lai invazīvas svešzemju sugas tiktu iekļautas ES invazīvo sugu sarakstā, tām ir jāatbilst visiem šiem kritērijiem:

• pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka tās ir svešas ES teritorijā, izņemot tālākos reģionus;
• pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka pašreizējos apstākļos vai sakarā ar klimata pārmaiņām paredzamajos apstākļos tās spēj izveidot dzīvotspējīgu populāciju un izplatīties vidē vienā bioģeogrāfiskajā reģionā, kas kopīgs vairāk nekā divām dalībvalstīm, vai vienā jūras apakšreģionā, izņemot šo dalībvalstu tālākos reģionus;
• pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, ir domājams, ka tām ir nozīmīga kaitīga ietekme uz bioloģisko daudzveidību vai attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un var būt arī kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai ekonomiku;
• riska novērtējumā (skat. Regulas Nr. 1143/2014 5. pantu) ir pierādīts, ka vajadzīga saskaņota rīcība ES līmenī, lai novērstu šo sugu introdukciju, naturalizāciju vai izplatīšanos;
• ir domājams, ka iekļaušana ES sarakstā reāli novērsīs, līdz minimumam samazinās vai mīkstinās šo sugu kaitīgo ietekmi.

Eiropas Komisija (EK) šo sarakstu pārskata vismaz reizi sešos gados. Pieņemot vai atjaunojot ES invazīvo sugu sarakstu, EK piemēro iepriekšminētos kritērijus, ņemot vērā:

• dalībvalstīm radītās īstenošanas izmaksas;
• dalībvalstīm bezdarbības radītās izmaksas;
• izmaksu lietderību;
• sociālo un ekonomisko aspektu.

Prioritārā kārtā ES sarakstā iekļauj tās invazīvās svešzemju sugas:

• kuras vēl nav sastopamas ES vai kuru invāzija ir agrīnā stadijā un kuras, ļoti iespējams, varētu radīt nozīmīgu kaitīgu ietekmi;
• kuras jau naturalizējušās ES un kurām ir visnozīmīgākā kaitīgā ietekme.

Dalībvalstu pienākums veikt ES invazīvo sugu profilakses un pārvaldības pasākumus

ES dalībvalstīm ir pienākums veikt iedarbīgus pasākumus, kas novērstu invazīvo sugu tīšu vai netīšu ieviešanu ES, tās atklāt un ātri iznīdēt agrīnajā invāzijas posmā vai, ja sugas jau ir saviesušās, iznīdēt, ierobežot vai neļaut tālāk izplatīties.

ES invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām profilakses un pārvaldības pasākumi ir jāpiemēro obligāti, taču saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. pantu valsts var veidot arī nacionālo sarakstu.

Latvijas invazīvo sugu sarakstā netiek iekļautas tās sugas, kas jau minētas ES sarakstā.

Lai atbilstoši īstenotu ar Regulu Nr. 1143/2014 noteiktos dalībvalsts pienākumus, VARAM izstrādājusi tiesību akta projektu “Invazīvo sugu introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi, kompetentās iestādes un to funkcijas”, kas paredz:

• sugu novērtēšanas kārtību iekļaušanai sarakstā, invazīvo sugu ienākšanas un izplatības ceļu analīzi un, ja nepieciešams, rīcības plānu bioģeogrāfiskā reģiona līmenī;
• nosacījumus, kā tiek izsniegtas, apturētas un anulētas atļaujas darbībām ar invazīvajām sugām, un izdoto atļauju kontroles kārtību;
• uzraudzību – sugu kontroli uz robežām un iekšzemē, monitoringu un tā veidus, sabiedrības novērojumus, agrīnu atklāšanu, ātru iznīcināšanu agrīnas atklāšanas gadījumā vai tās nepiemērošanu;
• informācijas sniegšanu par invazīvajām sugām, tās pieejamību un apriti;
• sugu izplatības ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus un metodes, ietekmēto ekosistēmu atjaunošanu.

Šī tiesību akta projekta pieņemšana gan joprojām ir procesā, jo atbilstoši VARAM sniegtajai informācijai šobrīd ministrija kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) sagatavo jaunu noteikumu redakciju, ņemot vērā iebildumus un priekšlikumus, kas saņemti starpministriju saskaņošanas posmā.

Var tikt piemērots sods par invazīvas sugas neierobežošanu

ES līmenī Spānijas kailgliemezis nav iekļauts Regulas Nr. 1143/2014 invazīvo sugu sarakstā, taču DAP norāda:

No zinātniskā viedokļa Spānijas kailgliemezis Latvijā klasificējams kā invazīva suga.

DAP rīcībā nav aplēšu par Spānijas kailgliemeža radītajiem postījumiem platību hektāros vai augu vai dārzeņu masas vienībās, taču ir uzsākta datu uzkrāšana par šīs sugas izplatību Latvijā (dati pieejami šeit).

“VARAM analizē nepieciešamību iekļaut Spānijas kailgliemezi Latvijas invazīvo sugu sarakstā, izvērtējot, vai administratīvā sloga un apsaimniekošanas izmaksas, kas rodas pēc šāda lēmuma pieņemšanas, attaisnojas, t. i., vai pašvaldību tiesības uzlikt iedzīvotājiem pienākumu veikt ierobežošanas pasākumus vai piemērot sodus par bezdarbību tā ierobežošanā patiešām dos vēlamo efektu kailgliemežu apkarošanā,” pauž DAP, norādot, ka iedzīvotāju pienākumi un tiesības saistībā ar invazīvo sugu apkarošanu dažādām invazīvajām sugām var būt dažādi (tiek noteikti, pieņemot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus), kā arī pašvaldības papildus var izstrādāt savus saistošos noteikumus, kuros paredz iedzīvotāju pienākumus un tiesības.

Jānorāda, ka Sugu un biotopu aizsardzības likuma 30.¹ pantā ir noteikti arī naudas sodi par pārkāpumiem invazīvo sugu pārvaldības jomā attiecībā uz ES un Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām. Atkarībā no darbības vai bezdarbības (piemēram, par ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu) fiziskajai personai var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīssimt naudas soda vienībām (1500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz sešsimt naudas soda vienībām (6000 eiro).

Kā LV portālu informēja VARAM, jaunu regulējumu, kas saistīts ar Spānijas kailgliemežu iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā, plānots virzīt šī gada rudenī. Tajā paredzēs pašvaldību tiesības savā teritorijā regulēt piemērojamos pasākumus, tai skaitā nosakot konkrētas teritorijas, kurās ierobežošanas pasākumi īstenojami.

Iedzīvotāji paši uzsākuši cīņu ar Spānijas kailgliemezi

Kamēr Spānijas kailgliemezis oficiāli nav atzīts par invazīvu sugu, Latvijas iedzīvotāji un arī pašvaldības jau rīkojas, lai cīnītos ar sugas izplatību. Piemēram, Valmieras novadā tiek izvietoti slazdi ar limacīda granulām un atkritumu konteineri, kuros salasītos kailgliemežus izmest, savukārt Talsu iedzīvotāji nodibinājuši biedrību “Pret Spānijas kailgliemezi”.

Biedrības “Pret Spānijas kailgliemezi” valdes priekšssēdētāja Aina Jēkabsone stāsta: biedrība apzinās, ka ir par vēlu, lai Spānijas kailgliemežus pilnībā iznīcinātu, jo tas bija iespējams tikai invāzijas sākumā, taču biedrības mērķis ir ilgtspējīgi ierobežot Spānijas kailgliemeža izplatību Latvijā, izmantojot efektīvas un dabai saudzīgas metodes: “Mēs vēlamies mainīt izplatīto uzskatu no “viņi ir visur, un mums atliek tikai sadzīvot” uz “savu apkārtējo vidi izvēlamies un veidojam paši”. Mēs neakceptējam degradētu vidi. Strādājot pārdomāti un kopīgi, varam to sakārtot.”

A. Jēkabsone uzsver, ka biedrība savu darbību veikšanai (piemēram, biedrība organizē kailgliemežu lasīšanas talkas) nesaņem nekādu tehnisku vai finansiālu atbalstu no valsts vai pašvaldībām, tādēļ viss balstās uz personisko iniciatīvu un biedru līdzekļiem, taču ar pašvaldībām ir izveidojusies informācijas apmaiņas sadarbība. “Pozitīvā pieredze ar pašvaldībām mums parādīja nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības visos līmeņos un organizācijas, kas var pilnībā fokusēties uz vienas problēmas risināšanu. Jau tagad dzirdam, ka pašvaldības un iestādes liek uz mums lielas cerības – gaida mūsu aktivitātes valsts līmenī, lai palīdzētu sakārtot normatīvos aktus, izstrādāt Ministru kabineta noteikumus un nodot vietējo pieredzi Saeimas deputātiem,” atzīst A. Jēkabsone.

Šobrīd biedrība sadarbībā ar zinātniekiem, ekspertiem un pašvaldību pārstāvjiem izstrādā praktiskās vadlīnijas pašvaldībām Spānijas kailgliemežu apkarošanai: “Mēs nepretendējam uz absolūtu gudrību, bet apkopojam savu un līdzcilvēku pieredzi, testējam to un dalāmies ar vērtīgo informāciju. Ikviens, kurš vēlas atbalstīt mūsu centienus, ir laipni aicināts. Kā bezpeļņas biedrība esam atvērti sadarbībai ar visām ieinteresētajām pusēm – tikai ar kopīgu darbu varam efektīvi apkarot Spānijas kailgliemežus. Nav jēgas meklēt vainīgos – labāk meklēt risinājumus, un mēs strādāsim, lai tos rastu.”

Vienlaikus A. Jēkabsone uzsver, ka efektīvai cīņai ar invazīvajām sugām tomēr ir vajadzīgs tiesiskais atbalsts valsts un pašvaldību līmenī, proti, biedrības ieskatā Spānijas kailgliemezi vajadzētu iekļaut invazīvo sugu sarakstā un dot pašvaldībām metodiskās vadlīnijas par praktisko rīcību. “Nepieciešami universāli risinājumi, ko var izmantot visas pašvaldības, lai izvairītos no laika tērēšanas individuālu pieeju izstrādei. Tāpat jānodrošina pašvaldībām juridiski instrumenti teritoriju sakārtošanai un pārvaldīšanai. Pašvaldību rīcībā jābūt svirām, lai palīdzētu aktīvajiem iedzīvotājiem un ietekmētu tos, kuri traucē kārtību. Nav pieņemami, ka pašvaldība nevar atbalstīt aktīvos un ietekmēt bezdarbīgos,” pauž biedrības pārstāve.

Vajadzīgi saistošie noteikumi, kas uzliek pienākumu zemes īpašniekiem ierobežot invazīvas sugas izplatīšanos savā īpašumā.

Tostarp pašvaldībām jānodrošina praktiska palīdzība iedzīvotājiem, piemēram, atkritumu pieņemšanas punkti gliemežu iznīcināšanai, informatīvas kampaņas un kopīgas savākšanas talkas, vienlaikus paredzot arī tiesisku regulējumu situācijām, kad īpašnieki nav sasniedzami (piemēram, viņi nav zināmi vai atrodas prombūtnē), un arī gadījumos, kad īpašnieki objektīvu iemeslu dēļ nespēj veikt apkarošanas pienākumus (piemēram, vecāki cilvēki vai invalīdi), lai pašvaldība varētu iesaistīties.

1  I. Jakubāne, D. Pilāte, A. Stalažs, I. Kivleniece, D. Ruņģis. Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) un citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes. Pieejams: https://www.daba.gov.lv/lv/media/15143/download. 

2 Rabitsch W. 2006. Arion vulgaris (Moquin-Tandon, 1855) fact sheet. Online database of delivering alien invasive species inventories for Europe. Pieejams: http://www.europe-aliens.org.