Mēs uzskatām, ka šāds formulējums ir ne tikai nesamērīgs, bet arī bīstams demokrātiskās sabiedrības kontekstā, jo tas de facto pielīdzina pilsoniskās sabiedrības trauksmes celšanas aktivitātes apzinātai kaitniecībai un drošības apdraudējumam. Šāda retorika var kalpot par pamatu nesamērīgai represīvai rīcībai pret personām, kuru mērķis ir sabiedrības informēšana par faktiskajiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem un likumpārkāpumiem.
Bioterorisma jēdziena kropļošana. Saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikumu, terorisms ir darbība ar mērķi iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti veikt kādas darbības, izmantojot masu iznīcināšanas līdzekļus. Videokamera nav bioloģiskais ierocis. Mēģinājums juridiski smagāko noziegumu definīcijas attiecināt uz trauksmes cēlējiem liecina par tiesisku nihilismu un vēlmi ar iebiedēšanas taktiku izvairīties no diskusijas par nozares problēmām.
Biodrošība nedrīkst būt aizsegs necaurspīdīgumam. Mēs pilnībā atzīstam, ka biodrošība ir kritiski svarīga – gan dzīvnieku veselības, gan ekonomisko risku kontekstā. Tomēr biodrošības prasības nevar kalpot kā universāls rīks, lai izslēgtu jebkādu neatkarīgu kontroli. Ja industrija funkcionē slēgtā vidē bez iespējas sabiedrībai pārliecināties par dzīvnieku turēšanas apstākļu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, tad neatkarīga dokumentēšana bieži ir vienīgais veids, kā atklāt sistēmiskus pārkāpumus. Sevišķi gadījumos, kad ir bažas par oficiālo kontrolējošo iestāžu darba kvalitāti un iespējamu korupciju.
Pilsoniskā uzraudzība kā demokrātijas pamats. Aktīvistu rīcība pilda kritisku sabiedriskā “sargsuņa” funkciju. Demokrātiskā valstī neviena nozare nedrīkst darboties pilnīgā informācijas vakuumā, īpaši, ja runa ir par dzīvām būtnēm un pārtikas drošību. Dēvēt sabiedrības vēlmi pēc caurspīdīguma par “terorismu” ir bīstams precedents, kas vērsts pret vārda brīvību. Valsts drošību neapdraud patiesība; to apdraud mēģinājumi apklusināt sabiedrību ar krimināllikumu, lai pasargātu šauru biznesa grupu intereses no sabiedrības kritikas.
Tādēļ aktīvistu rīcība – ja tā ir vērsta uz sabiedriski nozīmīgas informācijas iegūšanu un publiskošanu – nevar tikt reducēta uz apdraudējumu. Tā pilda funkciju, kas demokrātijā ir izmeklējošai žurnālistikai: atklāt to, kas citādi paliktu neredzams.
Vienlaikus mēs piekrītam, ka jebkurai šādai darbībai jābūt samērīgai un nedrīkst radīt nevajadzīgu risku dzīvniekiem vai sabiedrībai. Taču šis jautājums ir jārisina ar līdzsvarotu pieeju – nevis ar stigmatizējošu retoriku, kas automātiski diskreditē visu pilsonisko aktivitāti šajā jomā.
Aicinām Zemkopības ministru Armandu Krauzi:
-
Atsaukt terminu “ekonomiskais bioterorisms” kā zinātniski un juridiski nepamatotu. Tas degradē valsts amatpersonas autoritāti un nepamatoti kriminalizē sabiedrisko aktīvismu.
-
Nodrošināt caurspīdīgumu, nevis izolāciju. Aicinām ministriju izveidot mehānismu, kas ļauj neatkarīgiem novērotājiem pārliecināties par labturības standartiem, neapdraudot biodrošību (piemēram, tiešsaistes kameras vai PVD un sabiedrisko dzīvnieku aizsardzības organizāciju kopīgas inspekcijas bez uzņēmumu iepriekšējas brīdināšanas u. c.).
-
Fokusēties uz cēloņiem, nevis ziņnešiem. Tā vietā, lai cīnītos pret labturības un biodrošības pārkāpumu filmēšanu, aicinām padarīt efektīvāku reālo kontroli fermās, lai novērstu gan slimību riskus, gan dzīvnieku ciešanas.
Iebiedēšana ar skaļiem terminiem neapturēs sabiedrības vēlmi pēc godīgas un caurspīdīgas pārtikas industrijas.
Ar cieņu
“Dzīvnieku brīvība” valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere,
“Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Maksis Apinis,
“Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība” valdes priekšsēdētāja Solvita Vība,
“Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” valdes priekšsēdētāja Astrīda Kārkliņa.
Papildu informācija
Zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) 2026. gada 23. marta intervijas fragments LTV1 raidījumā “Rīta Panorāma”.
