Iniciatīvas izriet no nesen konstatētiem incidentiem vienā no Latvijā lielākajiem olu ražotājiem SIA “Alūksnes putnu fermā” (APF), kur 2026. gada februārī un martā trešās personas vairākkārt nesankcionēti iekļuva ražotnes teritorijā un telpās, vienlaikus veicot video uzņemšanu un izmantojot bezpilota lidaparātus lidojumiem virs uzņēmuma. APF rīcībā esošā informācija liecina, ka droni tika izmantoti ne tikai apsardzes kustības novērošanai reāllaikā, bet arī kā daļa no koordinētiem mēģinājumiem iekļūt teritorijā. Vairākos gadījumos personas centās piekļūt ražošanas telpām, izmantojot tehnoloģiskās atveres, kas paredzētas kūtsmēslu izvešanas sistēmām.
LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsver: “Šādas darbības rada tiešu apdraudējumu biodrošībai un pārtikas drošumam, kā arī eksportspējai, turklāt ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet visai nozarei kopumā. Tās var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus, tāpēc šos gadījumus vairs nevar traktēt kā sīku pārkāpumu. Par apzinātiem biodrošības apdraudējumiem jāparedz būtiski stingrāka atbildība.”
Konteksts un draudi: putnkopības nozare ir stratēģiski nozīmīga, taču tieslietu ziņā neaizsargāta
Lopkopības un mājputnu audzēšanas nozare nodrošina Latvijas pārtikas drošumu, nodarbina aptuveni 5000 cilvēku un 2023. gadā eksportēja produkciju vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā. Mājputnu fermas darbojas kā augsti automatizēti, kapitālietilpīgi objekti, kuros biodrošība nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā ir ekonomiska un valstiska nepieciešamība. Tomēr šobrīd šie objekti ir praktiski neaizsargāti pret nesankcionētu iekļūšanu, slepenu video filmēšanu un bezpilota gaisa kuģu izmantošanu to teritorijā. Spēkā esošais regulējums šādas darbības faktiski nekriminalizē, bet iespējami kvalificē tos pēc huligānisma panta, kas ir acīmredzami nesamērīgi ar radīto apdraudējumu.
Epidemioloģiskais fons šobrīd ir bezprecedenta līmenī, proti, pēdējo trīs mēnešu laikā Polijā putnu gripas (H5N1) dēļ iznīcināti vairāk nekā 5 miljoni mājputnu. Eiropā kopumā novērojams stabils infekciju riska pieaugums, un šobrīd norisinās aktīvs gājputnu migrācijas periods – viens no riskantākajiem laika posmiem no biodrošības viedokļa. Viens inficēšanās gadījums kādā Latvijas ražotnē nozīmētu visa šī uzņēmuma ganāmpulka iznīcināšanu, automātisku eksporta aizliegumu visiem Latvijas putnkopības ražotājiem un kaitējumu vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Precedenti citās ES valstīs – Polijā, Ungārijā, Nīderlandē liecina, ka eksporta tirgi tiek slēgti uz vairākiem mēnešiem.
Šādā situācijā, nesankcionēta iekļūšana ražotnē vai dronu lidojumi virs tās nav tikai tiesisks pārkāpums, tas ir potenciāli katastrofāls biodrošības apdraudējums ar sekām visai nozarei un valsts pārtikas apgādei daudzu desmitu miljonu eiro apjomā.
Pieaugoši biodrošības riski prasa steidzamu rīcību valsts līmenī
LAPNA un LOSP aicina ministurs izvērtēt Krimināllikuma papildināšanu ar normām, kas paredz kriminālatbildību par:
- nesankcionētu iekļūšanu dzīvnieku audzēšanas uzņēmumu teritorijā vai ražošanas telpās;
- nesankcionētu foto vai videoierakstu veikšanu un iegūto materiālu izplatīšanu bez uzņēmuma atļaujas;
- nesankcionētiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem virs uzņēmumu teritorijām un biodrošības zonām.
LAPNA valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals komentē: “Nav pieļaujams, ka jaunieši “spēlē kariņu”, bezatbildīgi riskējot ar veselu nozari un mērķtiecīgi maldina cilvēkus, kas nav saskārušies ar lauku īstenību. Latvijas putnkopības nozare ir eksportorientēta, un biodrošības pārkāpumi var radīt sekas, kas pārsniedz viena uzņēmuma robežas. Infekciju izplatība šādos gadījumos var ietekmēt visu nozari, radot zaudējumus desmitos miljonu eiro un būtiski ietekmējot eksporta tirgus. Līdzšinējais administratīvais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai atturētu organizētas vai atkārtotas nesankcionētas darbības, tādēļ nepieciešams izvērtēt krimināltiesisku regulējumu.”
Abas organizācijas uzsaka, ka šāds jauns regulējums neierobežotu sabiedrības tiesības uz informācijas iegūšanu vai dzīvnieku labturības aizstāvību, bet gan noteiktu skaidras robežas kritiskās infrastruktūras un pārtikas ražošanas sistēmu aizsardzībai.
Vienlaikus nozare lūdz izvērtēt situāciju valsts drošības kontekstā. LAPNA un LOSP ieskatā šis risks nav tikai nozares iekšēja problēma. Lauksaimniecības infrastruktūra, īpaši lielās ražotnes, pēc savas ekonomiskās nozīmes un ievainojamības ir uzskatāma par daļu no valsts kritiskās infrastruktūras pārtikas drošuma jomā. Apzināta vai koordinēta rīcība, kas apdraud šo infrastruktūru, it sevišķi epidemioloģiski nelabvēlīgā periodā, ir jāvērtē ne tikai kā krimināltiesisks, bet arī kā valsts nacionālās drošības jautājums.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LAPNA un LOSP aicina Valsts drošības dienestu:
- izvērtēt situāciju lauksaimniecības nozarē kā iespējamu apdraudējumu valsts drošībai un tautsaimniecībai, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko fonu;
- izvērtēt nepieciešamību pēc preventīviem pasākumiem, lai aizsargātu stratēģiski nozīmīgus lauksaimniecības objektus;
- rast iespēju steidzamā kārtā tikties ar nozares pārstāvjiem.
LAPNA un LOSP uzsver, ka dzīvnieku audzēšanas uzņēmumu aizsardzība ir būtiska ne tikai nozares attīstībai, bet arī nacionālās ekonomikas stabilitātei, investīciju videi un Latvijas reputācijai eksporta tirgos. Organizācijas ir gatavas iesaistīties dialogā ar Ministru kabinetu un piedalīties attiecīgā regulējuma izstrādē.
