Depozīta sistēma e-cigarešu savākšanai un citas izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Ar grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā ieviesta vēl viena depozīta sistēma, šoreiz – elektronisko smēķēšanas ierīču (turpmāk – e-cigarešu) savākšanai un pārstrādei.

Klimata un enerģētikas ministrija informē, ka Latvija būs pirmā Eiropā, kas ievieš valsts mēroga e-cigarešu depozīta sistēmu.

Kas ir e-cigarete atbilstoši jaunajai depozīta sistēmai

Lai valsts līmenī noteiktu e-cigarešu depozīta sistēmu, Atkritumu savākšanas likums ir papildināts ar pieciem jauniem terminiem:

• elektroniskā smēķēšanas ierīce – tāda elektroniskā smēķēšanas ierīce Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 1. panta 7. punkta a) un b) apakšpunkta izpratnē, kuras baterija nav atkārtoti uzlādējama;

• depozīta ierīce – elektroniskā smēķēšanas ierīce, kuru elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs laiž tirgū Latvijas Republikā;
• depozīta ierīču sistēma – izlietoto depozīta ierīču pieņemšana no galalietotāja, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana;
• depozīta ierīču sistēmas operators – komersants, kurš, pamatojoties uz līgumu ar Valsts vides dienestu (VVD), nodrošina depozīta ierīču sistēmas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
• depozīta maksa – naudas summa, kuru galalietotājs depozīta ierīces iegādes brīdī iemaksā kā drošības naudu par depozīta ierīces atpakaļatdošanu un kuru tam atmaksā depozīta ierīces nodošanas brīdī.

Ministru kabinets (MK) vēl tikai noteiks nosacījumus un kārtību depozīta sistēmas darbības nodrošināšanai, depozīta punktu pārklājumam, savākšanas un pārstrādes apjomiem, prasības sistēmas uzskaitei un operatora atskaitēm u. c.

Līdz ar to grozījumi paredz, ka e-cigarešu depozīta sistēma sāks darboties ar 2027. gada 1. februāri.

Kas jāņem vērā e-cigarešu ražotājiem un pārdevējiem

Tāpat grozījumi ir papildinājuši likumu ar jaunu 29.¹ pantu, kas paredz nosacījumus un prasības e-cigarešu ražotājiem, pārdevējiem, sistēmas operatoriem un galalietotājiem.

Saskaņā ar grozījumiem e-cigarešu ražotājiem:

• uz depozīta ierīces iepakojuma būs jāizvieto speciāla norāde par depozīta ierīču sistēmas piemērošanu;
• uz depozīta ierīces būs jāizvieto mašīnlasāms identifikators, kas nodrošina depozīta maksas atmaksu galalietotājam depozīta ierīces nodošanas brīdī;
• būs jāpārskaita depozīta ierīču sistēmas operatoram depozīta maksa.

Savukārt e-cigarešu pārdevējiem:

• depozīta maksa preces cenas zīmē būs jānorāda atsevišķi un galalietotāja pirkums jāreģistrē depozīta uzskaites sistēmā;
• būs pienākums izpildīt vienu no šādām prasībām:
  • pieņemt no galalietotāja izlietotās e-cigaretes savā tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā, ja tur ir izveidota e-cigarešu atpakaļpieņemšanas vieta;
  • izvietot galalietotājam pieejamu informāciju par tuvākās e-cigarešu atpakaļpieņemšanas vietas adresi un darba laiku, ja pārdevējs savā tirdzniecības vietā nepieņem izlietotās e-cigaretes.

Plānots, ka e-cigaretes depozīta maksa būs viens eiro

Atbilstoši grozījumiem, ievietojot izlietoto e-cigareti sistēmas operatora izvietotajā depozīta iekārtā, sistēmas operators atmaksās depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā uz galalietotāja bankas kontu.

E-cigareti, uz kuras nebūs izvietots identifikators, galalietotājs arī varēs ievietot depozīta ierīču sistēmas operatora izvietotajā depozīta iekārtā, taču tādā gadījumā viņš nesaņems depozīta maksu.

Saskaņā ar grozījumu anotācijā norādīto iecerēts, ka e-cigarešu depozīta sistēmā fiziskajām personām ierīces pirkšanas brīdī būs papildus jāmaksā viens eiro par ierīci: “Pēc e-cigaretes izlietošanas fiziskā persona, nododot nolietoto ierīci depozīta savākšanas sistēmas automātā, bezskaidras naudas formā saņems atpakaļ pirkšanas brīdī samaksāto depozīta maksu.”

Gala depozīta maksa vēl tiks noteikta MK noteikumos.

Detalizētāka kārtība, kādā sedz mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) atkritumu apsaimniekošanas izmaksas

Līdz šim Latvijas normatīvajos aktos nebija transponētas Direktīvas 2024/884 par EEI atkritumiem prasības.

Minētā direktīva ir transponēta ar attiecīgajiem grozījumiem, kas likuma 27. pantu ir gan precizējuši, gan papildinājuši ar jaunām tiesību normām.

Piemēram:

• noteikts, ka līdz 2005. gada 13. augustam tirgū laisto mājsaimniecības EEI atkritumu, izņemot fotoelementu paneļus, apsaimniekošanas izmaksas sedz visi EEI ražotāji atbilstoši šā likuma 26. panta otrajai daļai;
• precizēta kārtība, kādā tiek segtas mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas attiecībā uz EEI, kas laistas tirgū dažādos laikposmos;
• u. c.

Pilnveidots bateriju aprites regulējums

Ar grozījumiem ieviestas arī Bateriju regulas prasības.

Piemēram, Bateriju regulā noteikts, ka šo regulu piemēro visu kategoriju baterijām neatkarīgi no to formas, tilpuma, masas, konstrukcijas, materiālu un ķīmiskā sastāva, izmantošanas vai mērķa, proti, pārnēsājamajām baterijām, baterijām, kas paredzētas starterim, apgaismes shēmai un aizdedzei (SLI baterijas), vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijām (LMT baterijas), elektrotransportlīdzekļu baterijām un rūpnieciskajām baterijām. To piemēro arī baterijām, kuras ir iestrādātas citos produktos vai tiem pievienotas, vai arī ir īpaši konstruētas, lai tās iestrādātu produktos vai tiem pievienotu.

Regulā cita starpā norādīts: “Ja var uzskatīt, ka tirgū laistās baterijas ietilpst vairāk nekā vienā kategorijā, pieņem, ka tās ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas visstingrākās prasības.”

Tādējādi ar grozījumiem noteikts, ka likuma prasības attiecas uz visiem Bateriju regulā minētajiem bateriju veidiem, kā arī Valsts vides dienests (VVD) ir iestāde Latvijā, kas pilda Bateriju regulas 54. pantā noteiktās kompetentās iestādes pienākumus bateriju atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Tāpat grozījumi paredz, ka bateriju ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, kas minēta Bateriju regulas 57. pantā, nodrošina bateriju atkritumu dalītu savākšanu atbilstoši Bateriju regulas prasībām attiecībā uz pārnēsājamo bateriju, LMT bateriju, SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanu.

Ieviesta plašāka atkritumu plūsmu uzskaite valsts informācijas sistēmā

Līdz šim likumā bija ietvertas atsauces uz veco Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmu (APUS), kuras turētājs bija Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

No 2026. gada 1. janvāra APUS ir VVD pārziņā, tostarp ir paplašināta sistēmas funkcionalitāte un lietotāju iespējas.

Ar grozījumiem noteikts, ka APUS tiek veikta ne tikai atkritumu pārvadājumu uzskaite, bet tiek nodrošināta informācija un uzskaite arī par atkritumu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, tādējādi uzlabojot atkritumu plūsmu kontroli, izsekojamību un datu kvalitāti par atkritumu apsaimniekošanas darbībām.

Paplašināts iestāžu loks, kuras var veikt administratīvā pārkāpuma procesu

Saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai LPS grozījumu izskatīšanā lūdza steidzami risināt problēmu, kas radusies praksē saistībā ar sodu piemērošanu par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Respektīvi, pēc Administratīvās atbildības likuma ieviešanas 2020. gadā radās neskaidrība, kura iestāde ir tiesīga sodīt par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā. Savukārt 2025. gadā atsevišķas tiesas sāka vērst uzmanību tam, ka attiecīgais regulējums nav pietiekami skaidrs, tādēļ vairāku pašvaldību piemērotie sodi tika atcelti.

Lai novērstu normu atšķirīgu interpretāciju, ar grozījumiem ir precizēts kompetenču sadalījums un paplašināts institūciju loks, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu atkritumu apsaimniekošanas jomā.